Par spīti policijas uzsāktajam kriminālprocesam par ārsta darbību un Veselības inspekcijas piemērotajiem sodiem, neirologa Leonīda Viškera sertifikāts joprojām nav apturēts, un, ja gribētu, viņš varētu turpināt pieņemt pacientus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Tikmēr Valsts policija (VP) pēc Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” publicētā pētījuma saņem arvien jaunas liecības no sievietēm par Viškera nepieņemamu uzvedību ārsta kabinetā. Viena iesniedzēja par pieredzēto dalījās arī ar Latvijas Televīziju.
Agnese Pļaviņa pašlaik dzīvo ārpus Latvijas. Viņa stāsta, ka pērn jūlijā pie neirologa Leonīda Viškera devās pēc masieres ieteikuma. Sievietei ir diska trūce, viņai bija ieteikta atsāpinoša, iekaisumu mazinoša injekcija. Jau pirmajos mirkļos Viškera kabinetā Agnese sākusi justies neomulīgi. Pēc tam, kad viņa novilkusi džemperi, ārsts sācis viņai masēt kaklu un ausis, licis aizvērt acis un iztēloties vietu, kur viņa esot “vislielākajā kaifā”.
Par tālāko pieredzi Agnese stāsta: “Un es jūtu, ka viņš nāk tuvāk. Viņš saka: “Atbrīvojies, atbrīvojies tur, kur ir kaifs, kur ir kaifs!” Un man sāk asaras birt, un es viņam saku tad, kad es paeju nost, es saku nē, ka es vairs nevaru, ka es nejūtos ērti. Un tad viņš mani apsēdināja uz krēsla, un es tur sēžu tajā savā krūšturī. Un viņš pienāk klāt, un tagad ir tā sajūta tāda, ka viņa jostas vieta ir bezmaz vai tur, kur mana seja. Un viņš joprojām turpina man masēt galvu. Un viņš saka: “Viss ir kārtībā! Nomierinies! Tavam ķermenim ir jābūt pilnīgi atbrīvotam!” un viņš spiež man pie tā kakla un nāk tuvāk. Un tā josta jau ir gandrīz tur man deguna priekšā un es uzreiz pieceļos, jo tas man liekas vēl trakāk nekā, kad viņš man aiz muguras stāvēja.”
Agnese mēģina pati sev rast atbildi, kāpēc viņa neaizbēga brīdī, kad neirologa Viškera kabinetā sāka just briesmu signālus, ka vizīte nav tāda, kādai jābūt: “Man iepriekšējā pieredze ir bijusi ar izvarošanu. Varbūt tas ir kaut kā... Mani tās bailes pārņēma, un es tajā brīdī vienkārši sastingu. Un es pateicu sev: okei, viss, lai tu tiktu projām, tev ir jāizdara tas, ko viņš prasa.” Atminoties vizītes noslēgumu, Agnese knapi spēj valdīt asaras: “Viņš saka: “Atbrīvojies, tu joprojām esi uzbudināta, saspringta, atbrīvojies!” Un tad es kaut kā piespiedu sevi. Tā kā lai viņš jūt, ka man tie muskuļi ir atslābuši, un, nu jā, tad es tā, okei... Un viņš saka: “Vai tagad tev ir tas kaifs, vai tagad tu esi tai ekstāzes sajūtā?” Un tad es saku - jā, es esmu pie jūras, ir labi.”
Agnese ir viena no sievietēm, kura, izlasot Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” publikācijas par neirologa darba metodēm, nolēmusi citu cietušo iesniegumiem pievienot arī savu. Iepriekš viņa policijā nevērsās, domājot, ka viņai neviens neticēs. Taču tagad, kad Agnese iesniegumu ir uzrakstījusi, mazākais, ko viņa sagaidītu - tādi cilvēki kā Viškers nedrīkstētu strādāt par ārstu: “Vispār tā cieņa pret sievietes ķermeni vai kaut kādu personas telpu - tas nezin kādēļ ir tik ļoti uzskatāmi, ka vīrieši drīkst pārkāpt šīs robežas. Un īpaši, ja tas ir ārsts. Jo man liekas, ka tieši, kad tu ej pie ārsta, tev ir jābūt pilnīgai uzticībai, un es uzskatu, ka tā ir tik ļoti tāda autoritātes izmantošana...”
Neirologs Leonīds Viškers līdz šim sieviešu stāstus saucis par murgiem. Pašlaik viņš komentārus nesniedz - Latvijas Televīzijas sazvanīts, viņš pirms klausules nomešanas vien paziņoja: “Ar žurnālistiem neko negribu runāt.”
Tikmēr VP apstiprina, ka uzsāktajā kriminālprocesā pēc jaunas informācijas ienākšanas šobrīd kopumā tiek vērtēti septiņu personu iesniegumi. Ja kādam ir vēl kādas ziņas, policija aicina zvanīt pa tālruņiem 67 086351 vai 67 086800.
“Par Krimināllikuma XVI nodaļu, tas ir noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ir uzsākts kriminālprocess. Un uz šo brīdi tiek apkopoti visi iesniegumi šī kriminālprocesa ietvaros un tiek izskatīti. Kā arī paralēli tam ir pieprasīti no citām struktūrvienībām iepriekš izskatītie materiāli, kuros bija pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Un tad, kad viss tas kopums mums būs savākts, tad principā katrs iesniegums un katrs materiāls tiks skatīts no jauna un atsevišķi,” stāsta VP Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 3. nodaļas priekšnieks Atis Čakārnis.
Policijas pārstāvis pieļauj, ka var parādīties vēl jauni iesniedzēji, kas varbūt vēl nav redzējuši mediju ziņas par kriminālprocesu: “Nu protams, ja varbūt vēl kāda persona nāks klāt, nebūs tā, ka nostumsim malā. Viņa, protams, nebūs ignorēta, protams, izskatīsim. Mēs tad saprastu to kopumu, un tad jau tālāk mēs varētu saplānot visas savas procesuālās darbības attiecībā uz izmeklēšanas gaitu.”
Šobrīd, kamēr kriminālprocesā nav nonākts līdz konkrētu likuma pārkāpumu pantiem, tiesības uz aizstāvību ārstam piemērotas nav. Līdz ar to nav arī nekādu drošības līdzekļu, piemēram, noteiktas nodarbošanās aizliegums. Lai gan no visām darbavietām Viškers ir aizgājis, biedrības “Tautas kalpi” publiskotajā sarunā ar interneta aktīvistu Aivaru Smanu neirologs neslēpj vēlmi turpināt pieņemt pacientus: “Jā, es paņemšu privātpraksi. Es sākšu veidot privātpraksi. Es sākšu pieņemt. Mani arī pacienti šobrīd tramda. Es viņus nevaru pieņemt. Pacienti tramda manus kolēģus: kur ir Viškers?”
Lai gan Veselības inspekcija (VI) pagājušā gada nogalē Viškeru administratīvi sodīja ar 1000 eiro naudas sodu un uz pusgadu atņēma tiesības nodarboties ar ārstniecību, neirologs sodu pārsūdzēja inspekcijas vadībai. VI “de facto” apstiprināja, ka šonedēļ, pēc pārsūdzības izskatīšanas, lēmums ir atstāts nemainīgs. Tas gan joprojām nav stājies spēkā, jo tagad Viškers to var pārsūdzēt tiesā.
VI par Viškeram piemēroto sodu vērsās Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) ar lūgumu izvērtēt Viškeram izsniegtā neirologa sertifikāta darbības apturēšanu vai anulēšanu, taču tā ar lēmumiem nesteidzās. Iesniegums tika novirzīts LĀB Sertifikācijas padomei. Tā šonedēļ sanāca uz sēdi, bet secināja, ka lemt par sertifikātu nemaz nevarot, jo VI lēmums nav stājies spēkā. Anulēt sertifikātu padome gan var arī pēc LĀB Ētikas komisijas vai Aroda tiesas priekšlikuma. Ētikas komisija, kas iesniegumus par Viškeru skatīja jau pērn, toreiz pārsūtīja materiālus policijai.
Tāpēc tagad jautājums novirzīts uz Aroda tiesu. Līdz šim gan šāda procedūra ārsta sertifikāta anulēšanai praksē nekad nav bijusi piemērota, atzīst LĀB juriste, Valsts deleģēto funkciju izpildes nodaļas vadītāja Elita Vīksne: “Aroda tiesu ievēl biedri, un Aroda tiesa darbojas tādā veidā, ka, saņemot kādu noteiktu iesniegumu, ir jautājums par kādā konkrētā specialitātē notikušu iespējamu aroda pārkāpumu. (..) Aroda pārkāpuma gadījumā tad vērtēs to, ko ir vērtējusi arī VI: specialitātes kompetence un kompetenču robeža, ko tieši, kādas darbības ārsts varēja darīt, veicot pacienta izmeklēšanu, vai nevarēja darīt. Aroda jomā, nevis noziedzīga nodarījuma griezumā.”
Aroda tiesa pirmo reizi lemt par šo jautājumu sanākšot kaut kad februārī, bet saskaņā ar nolikumu pārkāpumu izvērtēšana tajā var ilgt vēl dažus mēnešus. Ja Viškers būs pārsūdzējis VI sodu Administratīvajā apgabaltiesā, bet policija liegumu strādāt vēl neuzliks, tad tikmēr viņš drīkstēs turpināt pieņemt pacientus.
“de facto” arī vēsta, ka Veselības ministrijā šobrīd tiek apspriestas dažādas idejas par to, kas būtu grozāms ārstu sertifikātu apturēšanas vai anulēšanas kārtībā. Arī tas, vai kā administratīvais sods noteiktais liegums nodarboties ar ārstniecību, nebūtu jāpiemēro jau laikā, kad tas ir apstrīdēts tiesā. Ministrijā norāda, ka šobrīd vēl nav rasts kopīgs redzējums un diskusija jāturpina. Noprotams, ka iebildumi pret stingrāku kārtību nākuši no LĀB.