Skultē kāda seniore naktī satrūkās no trokšņiem, ko radīja degošas mājas jumts. Par laimi, sieviete nebija viena, bet kopā ar meitu, kura palīdzēja izsaukt glābējus un neapjukt krīzes situācijā, vēsta "Degpunktā".
Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors prasīs valstij neadekvātas garantijas, tad nav izslēgts, ka termināli varētu būvēt pati valsts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka pērn Latvijā dabasgāzes patēriņš ir samazinājies par 30,3% – no 12,74 teravatstundām 2021. gadā uz 8,88 teravatstundām. Līdzīga tendence pērn bijusi vērojama arī mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām kopīgi veidojam reģionālo dabasgāzes tirgu – Igaunijā, Lietuvā un Somijā.
Kopš šā gada 13. janvāra valdībā slepenībā tiek turēti Skultes dabasgāzes termināļa it kā potenciālo investoru vārdi un viņu piedāvātā darījuma detaļas. Atbildīgā ministra izvairīšanās informēt par piedāvātā darījuma būtību un darījuma piedāvātājiem rada aizdomas, ka slepus tiek perināta kārtējā blēdība, par kuru gāzes un elektroenerģijas lietotājiem nāksies maksāt dārgu cenu.
Saulkrastu un Limbažu pašvaldības vistiešākajā veidā skars Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta realizācija, taču valdība informāciju par plānoto no tām slēpj. Pašvaldības šobrīd ne tikai nav tiesīgas ko lemt saistībā ar projektu, bet tās pat nedrīkst par to neko zināt.
Pazīmes rāda, ka zem Skultes termināļa projekta apsviedīgi vīri perina kārtējo pamatīgo tautas “slaukšanu”. Lai arī nav precīzu datu par projekta izpildījumu un izpildītājiem, jau publiski runā par šī projekta sadārdzināšanos par “nieka” 28 miljoniem eiro.
Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta paviršā pieminēšana valdības deklarācijā, kā arī atbildīgo ministru šļauganā reakcija uz “Neatkarīgās” jautājumiem apstiprina aizdomas, ka jaunajai valdībai nav vienotas skaidrības, ko iesākt ar Saeimas vēlēšanās zaudējušās partijas “Konservatīvie” atbalstītāja, ASV uzņēmēja Pētera Ragauša loloto projektu.
Aizejošais Saeimas sasaukums būs tas, kas Skultes sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālim piešķirs nacionālo interešu objekta statusu, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Ņina Skultes ciematā dzīvo vairāk nekā divdesmit gadu un zina stāstīt, ka pašvaldības uzņēmums katru mēnesi no iedzīvotājiem papildus iekasējis 10% elektroenerģijas rēķina daļas, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, saka AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.
Satversmes tiesas lēmums neatļaut pievienot Skultes pagastu Saulkrastu novadam sarežģīs amerikāņu bīdītā Skultes sašķidrinātās gāzes projekta iesmērēšanu Latvijas iedzīvotājiem.
AS "Skulte LNG Terminal", neskatoties uz Saulkrastu domes atcelto 2016.gada lēmumu par atbalstu dabasgāzes termināļa būvniecībai Skultes ostā, turpinās projekta virzību, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Uldis Salmiņš.
Potenciālajiem investoriem par Skultes sašķidrinātā gāzes termināla būvniecību jārunā ar pašvaldību, ne valdību, pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta autori termināli plāno uzbūvēt līdz 2024.gadam, sacīja "Skulte LNG Terminal" padomes priekšsēdētājs Arnfins Unums (Arnfinn Unum).