Svētdiena, 21.aprīlis

redeem Anastasija, Marģers

arrow_right_alt Latvijā

Premjers neizslēdz, ka LNG termināli varētu būvēt valsts

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors prasīs valstij neadekvātas garantijas, tad nav izslēgts, ka termināli varētu būvēt pati valsts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atklāja, ka ir iepazinies ar nesen saņemto vēstuli no AS "Skulte LNG Terminal", un tajā neesot minēti nekādi konkrēti skaitļi vai garantijas, kādas termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors vēlētos saņemt no valsts projekta īstenošanas gadījumā. Kariņš pauda neizpratni, ka "kāds kaut ko piedāvā darīt, un nevar uzrakstīt melns uz balta, ko grib".

Premjers solīja, ka nepieļaus situāciju, ka investors no valsts prasīs neiespējamus solījumus un garantijas. Piemēram, valsts nekad neuzņemšoties garantēt peļņu no termināļa būvniecības projekta. "Ja meklēs, lai garantē kaut kādu peļņu vai ko tamlīdzīgu, tas vispār ir izslēgts," sacīja Kariņš.

Valdības vadītājs neizslēdz iespēju, ka LNG termināli varētu būvēt pati valsts, ja tas izrādītos visizdevīgākais variants. Klimata un enerģētikas ministrija patlaban izvērtējot visas iespējas, kā LNG termināli varētu uzbūvēt.

Kā ziņots, gala lēmumu par tālāko Skultes LNG termināļa projekta virzību varētu pieņemt februārī pēc projekta attīstītāju AS "Skulte LNG Terminal" iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas, intervijā aģentūrai LETA iepriekš teica klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Viņš atzina, ka situācija gāzes tirgū mainās dinamiski un arī tīklu pieejamība gāzes transportēšanai pašlaik atrodas izmaiņu procesā.

"Skultes terminālis ir lielā mērā kā pretgaisa aizsardzības sistēma. Mēs to pērkam par lielu naudu, bet nezinām, vai šaus," skaidroja Čudars, piebilstot, ka pašlaik no potenciālajiem termināļa attīstītājiem ir iesniegts priekšlikums par turpmāko sadarbību, paredzot "zināma veida garantijas", kuras valdība izskatīs un sniegs redzējumu, vai tās ir pieņemamas.

Klimata un enerģētikas ministrs uzsvēra, ka jebkurā gadījumā šobrīd ir situācija, kad ir Saeimas uzdevums, tāpēc jautājums par Skultes termināla attīstības vai izveides veidu būs tuvākā laika jautājums, ņemot vērā termiņu.

Jau vēstīts, ka "Skulte LNG Terminal" ir atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons iepriekš teica, ka 13.janvārī kopā ar stratēģisko investoru Ministru kabinetā (MK) iesniegta vēstule, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām "Skulte LNG Terminal" vēlas runāt.

Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi, skaidroja Miķelsons.

Investoru viņš neatklāja, taču stāstīja, ka tā ir liela kompānija, kurai ir termināļi arī citviet pasaulē. Viņš arī norādīja, ka tā nav biržā kotēta kompānija un ir gatava atklāt savu identitāti līdz ko būs reakcija no valdības. "Līdz ko stratēģiskais investors saņems ziņu no valdības par virzību projektā, tad arī būs gatavs nākt ar saviem līdzekļiem un tos ieguldīt," teica Miķelsons, uzsverot, ka apliecinājums no investora ir.

Pērn septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Saulkrastu LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".