Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta paviršā pieminēšana valdības deklarācijā, kā arī atbildīgo ministru šļauganā reakcija uz “Neatkarīgās” jautājumiem apstiprina aizdomas, ka jaunajai valdībai nav vienotas skaidrības, ko iesākt ar Saeimas vēlēšanās zaudējušās partijas “Konservatīvie” atbalstītāja, ASV uzņēmēja Pētera Ragauša loloto projektu.
Valdības deklarācijas 97. pantā teikts: “Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēsim tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem, lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā ar vides aizsardzības politiku, klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm. Panāksim stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un tās cenu.”
No deklarācijas teksta nav īsti saprotams, vai valdība plāno vispirms termināli Skultē “izveidot” un tad “izvērtēt tā perspektīvu” vai otrādi, kā to parasti lemj saprātīgas valdības - vispirms veikt projekta tautsaimnieciskās lietderības aplēses un tikai tad spert nākamos soļus.
Kā redzams, deklarācijā nav nosaukti projekta realizācijas termiņi un nav sniegta atbilde uz vienu no būtiskākajiem jautājumiem - vai terminālis tiks būvēts, piesaistot privātu investoru, vai arī objekta attīstīšana notiks par valsts līdzekļiem. Tāpat nekas nav minēts par iespējamām garantijām no valsts puses noteiktam gāzes iepirkumam apjomam, par ko izskanējuši ļoti dažādi viedokļi un vērtējumi.
Vēloties viest skaidrību par iespējamiem turpmākajiem soļiem Skultes termināļa projekta virzībā, “Neatkarīgā” vērsās pie ekonomikas ministres Ilzes Indriksones, kuras vadītā ministrija līdz šim bija (un vēl līdz 1. janvārim būs) atbildīgā par enerģētikas nozari. “Neatkarīgā” vaicāja, kā notiks Skultes termināļa “perspektīvas no ekonomiskajiem un drošības aspektiem” izvērtēšana; vai tiks sludināts publiskais iepirkums vērtētājiem; vai vērtēšanai tiks pieaicināti jau apzināti eksperti vai kompānijas, kuras veic šāda veida izvērtēšanu; vai Skultes termināls vispirms tiks uzbūvēts un tad vērtētas tā perspektīvas, vai vērtēšana notiks pirms tā uzbūvēšanas; vai Skultes terminālis jābūvē par valsts līdzekļiem, vai tomēr jāpiesaista investori, kā piedāvāja partijas “Konservatīvie” atbalstītājs Pēteris Ragaušs ar nosacījumu, ka VAS “Latvenergo” jāuzņemas pienākumu obligāti iepirkt gāzi, kura piegādāta no Skultes termināļa?
“Neatkarīgā” arī vaicāja, vai ministrei ir skaidra pārliecība, ka Skultes terminālis patiesi ir jābūvē un nav citu alternatīvu, kā Latviju nodrošināt ar gāzi?
No ministres ar viņas padomnieces starpniecību saņēmām šādu atbildi: “Atbildot uz jūsu e-pasta vēstuli, no Ekonomikas ministrijas puses varam norādīt, ka jaunās valdības deklarācija paredz sagatavot valdības rīcības plānu, kurā deklarācijā ietvertie punkti, t.sk. Skultes LNG termināla tālākā attīstība, būs izklāstīta izvērstāk.
Ņemot vērā, ka enerģētikas politika kā nozare līdz ar valdības apstiprināto Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumu un grozījumiem Ekonomikas ministrijas nolikumā tiek nodota Klimata un enerģētikas ministrijas kompetencē, tālāko procesa virzību un uzdevumus visos ar enerģētikas politiku saistītajos jautājumos definēs klimata un enerģētikas ministrs. Attiecīgi šobrīd no Ekonomikas ministrijas puses padziļinātu skaidrojumu par jūsu uzdotajiem jautājumiem sniegt diemžēl nevarēsim.”
Ar šiem pašiem jautājumiem “Neatkarīgā” vērsās pie jaunizveidotās, bet reālu darbu vēl neuzsākušās Klimata un enerģētikas ministrijas, konkrēti, pie ministra Raimonda Čudara, kurš turpmāk, saskaņā ar izmaiņām likumdošanā, kūrēs visus ar enerģētiku saistītos jautājumus valstī.
Lai arī jautājumus abiem ministriem nosūtījām jau 16. decembrī, atbildi no R. Čudara vēl neesam saņēmuši.
Pirms nedēļas R. Čudara preses sekretāre Beāte Barkāne “Neatkarīgajai” skaidroja, ka ministrs atbildes nevarot sniegt, jo esot komandējumā Briselē. Pēc viņas teiktā, ministrs uz jautājumiem vēloties atbildēt personīgi, tam esot nepieciešams sagatavoties.
Arī pēc svētku brīvdienām ministrs vēl nebija gatavs solītajai sarunai.
Iespējams, ka šādu vilcināšanos var skaidrot ar vēl neesošas ministrijas esoša ministra aizņemtību darbā, tomēr tikpat liela ir iespēja, ka jaunieceltajam ministram nav ne mazākās skaidrības ne par Skultes projekta uzsākšanas termiņiem, ne tā izvērtēšanas metodēm, ne turpmāko valsts lomu un iesaisti, nedz arī par projekta idejiskā tēva P. Ragauša redzējumu.
Jāatgādina, ka vasaras beigās Krišjāņa Kariņa tolaik aizejošā valdība rekordīsā tempā un, pēc atsevišķu ekspertu domām, bez padziļinātas diskusijas burtiski “izdzina” caur MK un Saeimu lēmumprojektu par nacionālā interešu objekta statusa piešķiršanu vēl tikai ieceres līmenī esošajam Skultes sašķidrinātās gāzes terminālim.
“Neatkarīgā” tolaik rakstīja, ka lēmumprojekts bija sagatavots acīmredzami pavirši un lielā steigā ar daudzām elementārām pareizrakstības kļūdām, kas radīja virkni jautājumu par šādas steigas iemesliem. Tolaik publiskajā telpā bieži tika pieminētas tuvās attiecības starp Krišjāņa Kariņa pirmās valdības tieslietu ministru, partijas “Konservatīvie” līderi Jāni Bordānu un ASV uzņēmēju, it kā investīciju piesaistes jomā strādājošo P. Ragaušu. Publiskā telpā smīkņāja, ka tieši viņa interesēs esot darbojies J. Bordāns. Turklāt līdztekus objekta statusa noteikšanai ik pa brīdim tika aktualizēts jautājums par iespējamu valsts garantiju sniegšanu ar “Latvenergo” starpniecību noteiktam iepirkuma apjomam turpmāko desmit gadu laikā pēc objekta uzcelšanas. To, ka šāda tiešām bijusi sākotnējā projekta attīstītāju iecere, LTV raidījumā publiski atzina gan pats P. Ragaušs, gan intervijā “Neatkarīgajai” arī “Skulte LNG Terminal” valdes loceklis Uldis Salmiņš. Vēlāk šāds variants kuluāros jau tika nodēvēts par bēdīgi slavenā OIK līdzinieku.
Ņemot vērā arvien pieaugošo viedokļu dažādību gan potenciālā termināļa ekonomiskajā, gan politiskajā izvērtējumā, kā arī augošo sabiedrības interesi, aizejošā valdība procesu “nobremzēja”, tādējādi galīgo lēmumu pieņemšanu atstājot nu jau Krišjāņa Kariņa otrās valdības rokās.
