Saulkrastu un Limbažu pašvaldības vistiešākajā veidā skars Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta realizācija, taču valdība informāciju par plānoto no tām slēpj. Pašvaldības šobrīd ne tikai nav tiesīgas ko lemt saistībā ar projektu, bet tās pat nedrīkst par to neko zināt.
Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji AS “Skulte LNG Terminal” esot atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu par vēlamajām sadarbības formām, pastāstīja “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Jautājumu par Skultes termināli jau tāpat ir daudz, bet tagad to rodas vēl vairāk. Miķelsons neatklāja, kas ir šis mistiskais stratēģiskais investors. Ko šis investors vēlas no valdības? Kādas garantijas viņš vēlas? Vai gadījumā, ja valdība piekritīs nezināmo biznesmeņu prasībām, tas nepārvērtīsies par jaunu OIK, kur no patērētājiem tiks plēsta milzīga pārmaksa?
Normāli būtu, ja kāda saturīga informācija būtu divām pašvaldībām, kuru “deguna priekšā” ir iecerēts būvēt termināli - Saulkrastu un Limbažu novadam, taču, kā konstatēja “Neatkarīgā”, šīm pašvaldībām par Skultes termināļa ekonomisko izdevīgumu, potenciālo investoru un pat par termināļa ietekmi uz savas teritorijas vidi informācija ir visai trūcīga. Valdība ir ērti iekārtojusies zem slepenības plīvura, uzskatot, ka nacionālās nozīmes objekta statuss, kas pagājušā gada septembrī tika piešķirts Skultes terminālim, nozīmē, ka pašvaldības var “stāvēt pie ratiem”. Tās ne tikai nevar neko vairs lemt, bet par termināli pat nedrīkst neko zināt.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis uzskata, ka vispirms valstij vajadzētu izstrādāt enerģētikas politiku un saprast, kāda apjoma resursi, kādā termiņā, par kādu cenu tiks izmantoti. “Tā būtu vērtīga ziņa pašvaldībām, kurām jāzina, uz kādiem resursiem orientēties savu apkures sistēmu izmantošanā un ražošanā,” pauda Līcis. “Vajadzētu izvērtēt, vai Latvijā ir vajadzīgs vēl viens sašķidrinātās gāzes terminālis papildus tiem, kas jau ir Lietuvā un Somijā, kādas saistības ar šiem termināļiem jau ir uzņēmušies Latvijas galvenie patērētāji - “Latvenergo” un citi. Ja uz biznesa pamatiem šādu termināli neviens nav gatavs būvēt, tad ar kādiem valsts atbalsta mehānismiem tas tiks būvēts - vai tas būs kāds obligāts iepirkums vai tikai nacionālas nozīmes statusa piešķiršana, kas jau ir izdarīta, un kas arī ir valsts atbalsta veids?
Ja tiek nolemts, ka šādam terminālim jābūt Skultē, tad vajadzētu rīkot konkursu starp uzņēmējiem, kas vēlas to būvēt.
Pirms vairākiem gadiem tika noraidīts termināļa projekts Kundziņsalā Rīgā, bija aizdomas, ka kāds investors ir saistīts ar Krievijas interesēm. Bet arī tagad nav nekādas skaidrības - kas būs Skultes termināļa investors? Kas būs patiesie labuma guvēji? Kā var noprast, pašreizējie Skultes termināļa attīstītāji laikam nemaz nebūs īstie labuma guvēji un uzņēmuma akcijas pārdos. Šādā gadījumā būtu nepieciešams konkurss. Pretējā gadījumā rodas iespaids, ka tiek lobēts kāds viens uzņēmums.
Bet pats pirmais, ko vajadzēja noskaidrot, ir termināļa ietekme uz vidi. Tas joprojām nav izpētīts.
Jautājumu ir ļoti daudz.”
Vai pašvaldībai ir kāda konkrētāka informācija, vai tā zina vairāk, nekā raksta plašsaziņas līdzekļi? Izrādās, ka nav.
Normunds Līcis: “Skultes terminālim kopš pagājušā gada rudens ir piešķirts nacionālās nozīmes objekta statuss. Tas savukārt nozīmē, ka dažādiem dokumentiem un informācijai par termināli ir ierobežotas pieejamības statuss - tajā skaitā pašvaldībai nav pieejami pat pēdējā laika pētījumi, kas ir bijuši valsts pasūtīti. Pirms pāris gadiem pašvaldības vēl bija informētas, bet tagad vairs nav. Tāpat no termināļa investoru puses jau ilgi nav bijis nekādas informācijas, nekādu tikšanos ar pašvaldību vai iedzīvotājiem. Ir sajūta, ka Skultes terminālis tiek lobēts kāda viena spēka, kāda grupējuma interesēs, bet pašvaldību, valsts un brīvā tirgus intereses ir pastumtas maliņā.”
Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs ir tādā pašā neziņā un neizpratnē. “Mēs nezinām, kas ir Skultes termināļa stratēģiskais investors. Nav mūsu rīcībā tādas informācijas,” “Neatkarīgajai” sacīja Straubergs. “Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts īstenosies, Limbažu novada teritoriju skars termināļa un gāzes vada izbūve. Taču skopā informācija par projektu domei liedz par to diskutēt.
Tas process bija neskaidrs vēl iepriekšējās valdības laikā, kad, neko neatklājot, tika pieņemti lēmumi par šī termināļa būvniecības nepieciešamību. Mēs, deputāti, neformāli mēģinājām saprast, vai mums šobrīd vajadzētu arī kā domei kopīgi izteikt kādu viedokli, un konstatējām, ka īsti nav ko teikt. Mēs varam domē sanākt kopā un pateikt, vai mums patīk vai nepatīk, bet tas nebūs konstruktīvi. Mums ir skaidri jāatbild, bet mums jau nav ne ietekmes uz vidi novērtējuma, ne mums ir zināmi kādi ekonomiskie vai finansēšanas modeļi šim projektam.”
“Neatkarīgā” vaicāja arī Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), kā tā raugās uz termināli Skultē, un saņēma šādu atbildi: “Ņemot vērā, ka termināļa projektu attīsta privāts uzņēmējs un nacionālo interešu objekta statusa noteikšana ir valsts pārvaldes kompetence, tā ir politiskā izšķiršanās valsts līmenī. LPS projekta īstenošanā līdz šim nav bijusi iesaistīta, līdz ar to jautājums nav bijis aktuāls arī sarunās ar pašvaldībām. Gadījumā, ja pašvaldības šo jautājumu aktualizēs, tas tiks pārrunāts, pieaicinot projekta īstenotājus un citas iesaistītās puses.”
