Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka pērn Latvijā dabasgāzes patēriņš ir samazinājies par 30,3% – no 12,74 teravatstundām 2021. gadā uz 8,88 teravatstundām. Līdzīga tendence pērn bijusi vērojama arī mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām kopīgi veidojam reģionālo dabasgāzes tirgu – Igaunijā, Lietuvā un Somijā.
Tas liek uzdot būtiskus papildu jautājumus par iecerētā Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa ekonomisko lietderību un to, vai šī termināļa pagaidām nezināmie investori vispār var cerēt uz tā atmaksāšanos bez cenas un apjoma garantijām no valsts vai tās kapitālsabiedrību puses.
Igaunija pērn laikā no janvāra līdz novembrim ir patērējusi par 29,2% mazāk dabasgāzes nekā 2021. gadā, bet Somija, kas ir absolūti lielākais patērētājs reģionā - pat par 49,9% mazāk, liecina globālā enerģijas tirgus portāla “argusmedia.com” apkopotie gāzes pārvades operatoru “Conexus Baltic Grid” un “Gasgrid Finland” dati. Par Lietuvu “argusmedia.com” datus pagaidām nav apkopojis, tomēr “Eurostat” informācija par dabasgāzes patēriņa apjomu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs no pērnā gada augusta līdz novembrim liecina, ka Lietuva līdz ar Somiju un Latviju šajā periodā ir bijušas patēriņa samazināšanas čempiones ar attiecīgi 41,6%, 43,2% un 52,7%. Igaunija ar 35% bijusi ceturtajā vietā.
Kāpēc “Eurostat” tik svarīgs bijis pērnā gada 1. augusts kā atskaites datums? Pēc tam, kad starp ES dalībvalstīm neizdevās panākt vienošanos par obligātu gāzes patēriņa samazinājumu no 2021. gada 1. augusta līdz 2023. gada martam par 15%, liela daļa valstu to uzņēmās labprātīgi. Kopumā 18 ES dalībvalstīm izdevās samazināt patēriņu par vairāk nekā 15%. ES kopumā pērnā gada augustā-novembrī, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2021. gadā, gāzes patēriņš kritās par 20%. Savukārt gāzes krātuvēs uzkrātās gāzes apjoms janvāra sākumā bija 82%, kas ir gandrīz divas reizes augstāks nekā 2022. gada janvārī, kad aizpildījums bija 47%.
Gāzes patēriņa samazinājumu visā Eiropā objektīvi samazināja ļoti siltais rudens un ziemas sākums. Savukārt Latvijā galvenais faktors bija lielākā gāzes patērētāja - “Latvenergo” ar tam piederošajām Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 - izvēle vasaras sezonā, kad dabasgāzes cena sasniedza kosmiskus augstumus, neražot elektroenerģiju no gāzes kā ierasts, bet patērētāju apgādei to iepirkt tirgū, “Neatkarīgajai” atzina Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gundars Valdmanis. Lielās TEC, tāpat kā mazāka mēroga siltuma ražotāji pirms apkures sezonas arī centās maksimāli uzkrāt gāzi Inčukalna gāzes krātuvē ziemai, “mazajiem” nepieciešamības gadījumā pārejot uz citu kurināmo - pamatā koksni. Savukārt iestājoties ziemai, kad, pirmkārt, kritās gāzes cena, bet, otrkārt, radās nepieciešamība ražot siltumenerģiju, notika atgriešanās pie gāzes. To rāda arī CSP dati - decembrī dabasgāzes patēriņš salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo mēnesi Latvijā bija samazinājies par 16,3%. Tomēr decembrī Latvijā tika patērēts par 42,4% vairāk dabasgāzes nekā novembrī.
To, vai šī atgriešanās pie gāzes ilgi būs ekonomiski izdevīga, gan neviens nevar pateikt. Eiropā dabasgāzes cena pagājušā gada beigās kritās, taču prognozēt cenu tendences kļuvis teju neiespējami, “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova, ziņo LETA.
Pērn decembra vidū Eiropā dabasgāzes vairumtirdzniecības cena samazinājās no vidēji 140 eiro līdz 80 eiro par MWh. Šogad janvārī nākamā mēneša kontrakta cena līdz šim ir svārstījusies no 55 eiro līdz 77 eiro par MWh. Savukārt pērn dabasgāzes augstākā cenas bija virs 300 eiro par MWh. Tomēr vēl joprojām gāzes cenas ir divas reizes augstākas nekā vēsturiski 10 gadu vidējais līmenis, kas ir ap 30 eiro par MWh.
Pērnā gada nogalē Eiropā vērojamo dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas kritumu ietekmēja patēriņa samazinājums, resursa dārdzība, energotaupības un energoefektivitātes pasākumi, kā arī īpaši strauja atjaunojamo energoresursu (AER) jaudu būvniecība, atzīst “Latvenergo” analītiķe.
Kā rāda “argusmedia.com” dati, pērn no janvāra līdz novembrim Somija, Igaunija un Latvija kopumā patērēja tikai 21,3 teravatstundas dabasgāzes iepretim 37,2 teravatstundām 2021. gadā jeb par 43% mazāk!
Šādos apstākļos tikai loģisks ir jautājums - kādēļ Latvijai ir nepieciešams uzsēsties uz sašķidrinātās dabasgāzes adatas krievu gāzes adatas vietā, ja valsts gatavojas Skultes investoram kaut ko garantēt iepērkamā apjoma vai cenas ziņā? Lai gan ES Krievijas uzsāktā kara dēļ uz brīdi ir kļuvusi pielaidīgāka pret gāzes izmantošanu enerģētikā, arī gāze ir ogļūdeņradis, ko dedzinot rodas siltumnīcefekta gāzu izmeši. Pēc būtības tās izmantošana neatbilst ES klimata politikai. No apjoma viedokļa, īpaši sarūkoša patēriņa apstākļos, Baltijas valstīm pilnībā pietiek ar esošajiem un topošajiem LNG termināļiem.
