Satversmes tiesas lēmums neatļaut pievienot Skultes pagastu Saulkrastu novadam sarežģīs amerikāņu bīdītā Skultes sašķidrinātās gāzes projekta iesmērēšanu Latvijas iedzīvotājiem.
Saulkrastu novada izveide sākotnējā Administratīvi teritoriālās reformas kartē vispār nebija paredzēta. Saulkrasti būtu pie Ādažiem, tāpat kā Carnikava. Taču gāzes superprojekta “Skulte LNG Terminal” interesēs ministrijas piedāvātā karte tika pārzīmēta. Koalīcija pieprasīja izveidot Saulkrastu novadu un piekabināt tam Skultes pagastu, atņemot to Limbažiem. Šādi tiktu panākts, ka visa gāzes projekta infrastruktūra atrastos vienā pašvaldībā un valdībai nāktos piespiest samierināties ar šo bīstamo un finansiāli neizdevīgo objektu tikai vienas pašvaldības iedzīvotājus. Pēc Satversmes tiesas lēmuma karte atkal steidzīgi pārzīmēta, un tagad gāzes šeptmaņiem nāksies karot vismaz ar divām pašvaldībām,
Jāatgādina, ka peldošo gāzes termināli ar gāzes sašķidrināšanas iekārtām ir plānots noenkurot Skultes ostas akvatorijā. Tiesa, Skultes osta arī pašlaik atrodas Saulkrastu novadā, taču caurules no termināļa iecerēts aizvilkt līdz pat Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, un tālāk šo gāzi aizvadīt līdz patērētājiem. Projekta īstenotājiem būtu ērtāk, ja visa termināļa infrastruktūra atrastos pēc iespējas vienā pašvaldībā, un tādēļ reformas gaitā tika būtiski mainīta Saulkrastu novada konfigurācija. Tas nekas, ka esošā Saulkrastu dome savu sākotnējo atbalstu projektam tomēr liegusi. Ja gāzes supetprojekts tiek pasludināts par nacionālas nozīmes objektu, ir iespējama nepieciešamo privāto zemju nacionalizācija, uzspiežot iedzīvotājiem šo kaitniecisko projektu.
Tas arī ir amerikāņa Pētera Aloiza Ragauša un viņa sabiedroto biznesa idejas pamats - uzspiest godīga tirgus apstākļos konkurētnespējīgu biznesu.
Uztaisīt ko līdzīgu jaunam OIK, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem ar “Latvenergo” termoelektrocentrāļu starpniecību būtu jāpērk no Amerikas atvestā gāze, kas būs dārgāka par parasto dabasgāzi. Koalīcija šo kaitniecisko ieceri atbalsta un projektu jau pieteikusi finansējuma saņemšanai amerikāņu kontrolētā starptautiskā finansējuma instrumentā “Trīs jūru iniciatīva”. Lielākie Ragauša sabiedrotie valdībā ir premjers Krišjānis Kariņš un tieslietu ministrs Bordāns.
Šādi ir Saulkrastu novada jauno robežu tapšanas apstākļi un plāni, ko Satversmes tiesa ir patraucējusi ar savu 12. marta spriedumu:
“Atzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 35. 4. apakšpunktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un101. pantam.”
Galvenais pamatojums ir Saeimas lēmuma neatbilstība pašas veidotajām tiesību normām:
“Limbažu novada teritorijā ir stratēģijā “Latvija 2030” noteikts reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centrs - Limbaži, bet Saulkrasti par šādu centru valsts attīstības plānošanas dokumentos nav noteikti. Tātad likumdevējs, Skultes pagastu nodalot no līdzšinējā Limbažu novada un iekļaujot jaunajā Saulkrastu novadā, nav ievērojis reformas pamatā liktos kritērijus. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka, pieņemot Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 35. 4. apakšpunktu, likumdevējs ir rīkojies patvaļīgi.”
Lai iekļautos vēlēšanu termiņos, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā triecientempā tapa grozījums pašvaldību reformas likumā, un vakar Saeima steidzamības kārtā par to arī nobalsoja. Opozīcija formas pēc gan sasniedza arī visādus citus priekšlikumus, bet beigās pati arī tos atsauca, lai pa tukšo laiku netērētu. Bet Skulte paliek pie Limbažiem - tāpat kā līdz reformai. 87 deputāti par, 8 nebalso. Kas notiks tālāk? Tālāk notiks vēlēšanas un iekārtošanās jaunajos novados.
Centrālā vēlēšanu komisija skaidro, ka deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš ir 6. aprīlis. Nepieciešamības gadījumā tas pagarināms vēl par 10 dienām. Tātad šai gadījumā vēlēšanas varēs notikt, kā plānots gan Limbažu novadā, pie kura paliek Skultes pagasts, gan Saulkrastu novadā, kas tagad kļūs par otro mazāko novadu Latvijā. Un paralēli gāzes šeptmaņi turpinās bīdīt savas rebes. Pašvaldību lietu ministra padomnieks Madars Lasmanis gan iebilst, ka līdz Saulkrastu industrializācijai vēl paies kāds brīdis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Saulkrastu dome pateikusi “nē” šim gāzes projektam. Un starp citu - arī Limbažu novadā iedzīvotāju attieksme ir negatīva. To Neatkarīgajai apstiprina pašvaldības mērs Didzis Zemmers. Domē gan par šo jautājumu vēl neesot lemts, taču jaunajam sasaukumam ar šo problēmu nāksies nodarboties. Arī tad, ja valdība pasludinās amerikāņu gāzes projektu par nacionālas nozīmes attaisnojumu privātīpašumu atsavināšanai. Tāpat kā dzelzceļa “Rail Baltica” projekta gadījumā. Starpība tikai tā, ka no dzelzceļa labums būs lielai sabiedrības daļai, bet no gāzes termināļa tikai dažiem uzņēmējiem un viņu piebarotiem politiķiem. Iedzīvotāju vairākumam Skultes terminālis dzīves kvalitāti pasliktinās. Gan tādēļ, ka neglītais un potenciāli bīstamais gāzes bundulis tiks noenkurots iepretim kūrortam un gāzeshvadu ierīkošanai tiks atņemtas privātas zemes, gan tādēļ, ka visi iedzīvotāji tiks piespiesti maksāt jaunu OIK par “Latvenergo” siltumu Ragaušam un viņa rokaspolitiķiem.
