Skolas

Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācija šodien nolēma segt ēdināšanas izdevumus arī tiem skolēniem, kuri mācās attālināti, nodrošinot pārtikas pakas.

Šodien Ministru kabinets lēma piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 3,97 miljonus eiro, lai uzlabotu izglītības iestāžu tehnoloģisko nodrošinājumu mūsdienīga mācību procesa organizēšanai.

„Kā tas tā var būt? Saeimas deputāti nepilda solījumus, melo, izvairās no atbildēm, bet viņiem par to nekas nav! Un viņus ievēlē atkal un atkal. Skolotāj, es nesaprotu – kā tas var būt?” – jautā skolēns, kurš vēlas zināt. Tas, kurš nevēlas, iet uzpīpēt aiz stūra. Visticamāk, skolotājs, kurš ieraudzīs ļuļķējošo pusaudzi, neko viņam nedrīkstēs aizrādīt: tā noteikti tiks traktēta kā vardarbība pret bērnu.

448 skolas jeb 82% aptaujāto izglītības iestāžu, uzsākot jauno mācību gadu, īstenos A modeli - mācības klātienē, paredzot drošības pasākumus atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, šodien preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Valdība šodien, 2020. gada 11. augustā, atbalstīja 3,97 miljonu eiro piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanai vispārējās izglītības iestādēs. Tā ir daļa no Covid-19 krīzes pārvarēšanas un ekonomikas atlabšanas finansējuma.

Skolu slēgšana koronavīrusa pandēmijas dēļ skārusi miljardu skolēnu, otrdien paziņojis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Šodien notiks vienotie iestājpārbaudījumi, lai pretendētu uz uzņemšanu trīs Rīgas valsts ģimnāziju 10.klasē.

Gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija ļaus atsākt klātienes mācības, tad šajā situācijā prioritāte noteikti būs 1. līdz 6.klašu skolēniem, šorīt intervijā Latvijas radio atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

No 1.jūnija Latvijā klātienē tiks atjaunota vairāku ar izglītību saistītu procesu un aktivitāšu norise, lai sabiedrība pakāpeniski varētu atgriezties pie ierastā darba ritma, kuru šī gada martā pārtrauca Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Neskatoties uz skolotāju arodbiedrības pretestību, Somijā skolēni no otrdienas atgriežas mācību iestādēs, kas jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ bija slēgtas astoņas nedēļas.

Dānijā trešdien darbu atsāk daļa skolu, kas pirms mēneša tika slēgtas koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Aptuveni pusei Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ir konkrēti plāni, lai tuvāko nedēļu laikā no jauna atvērtu šobrīd pandēmijas dēļ slēgtās skolas, pēc sarunām ar ES kolēģiem otrdien pavēstīja Horvātijas izglītības ministre Blaženka Divjaka.

No rītdienas, 13.marta, mācības Latvijas skolās un augstskolās notiks attālinātā formā, šodien Krīzes vadības padomes sēde lēmušas atbildīgās amatpersonas.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir saskaņojusi 17 izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu. Visticamāk, saraksts būs garāks, jo ne visi pašvaldību lēmumi ir izskatīti. Bet vislielākās skolu tīkla izmaiņas vēl priekšā – tās notiks pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) visām Latvijas izglītības iestādēm nosūtījusi no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtās rekomendācijas par to, kā rīkoties koronavīrusa "Covid-19" izplatīšanās novēršanai izglītības iestādēs.

Sporta skolas ir satrauktas, ka, nosakot augstāku minimālo audzēkņu skaitu un ieviešot vēl citas izmaiņas, kas skars šīs jomas finansēšanu, varētu novest pie vairāku skolu slēgšanas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan noraida šādu nodomu un solās vēl diskutēt par šo jautājumu, un ieklausīties nozarē strādājošo ieteikumos.

Šā gada 1. septembrī visās skolās pakāpeniski sāks ieviest jauno mācību saturu un pieeju. Lai par gaidāmajām pārmaiņām informētu vecākus un pastāstītu, kā viņi var atbalstīt bērnus mācībās, Valsts izglītības satura centrs (VISC) sāk informatīvo kampaņu Es saprotu, tātad zinu – varu – gribu – protu!

Iekļaujošajai izglītībai arvien vairāk ienākot parastajās skolās, speciālo izglītības iestāžu skaits sarūk. Patlaban ir atlikusi 51 šāda veida skola (no tām 46 ir internātskolas) ar vairāk nekā 7000 audzēkņu. Pašvaldības uzskata, ka pārmaiņas notiek sasteigti, daudzas parastās skolas nav gatavas uzņemt tik daudz bērnu ar īpašām vajadzībām, turklāt bez pietiekama atbalsta.

Patlaban Latvijā no 262 parastām vidusskolām 123 neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieteiktajām četru reģionālo bloku kvantitatīvajām prasībām, tāpēc tās būtu reorganizējamas, pretējā gadījumā valsts finansējumu tās varētu arī nesaņemt, liek saprast IZM.

 No šī gada stājas spēkā izmaiņas 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, kas nosaka, ka pašvaldībām solidārā apmērā ar valsti jāpiedalās skolēnu brīvpusdienu līdzfinansēšanā.