2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publiskoja plānotās izglītības reformas saturu, kuras ietvaros paredzēta arī obligāta skolas gaitu uzsākšana no sešu gadu vecuma. IZM plānotajam gan nepiekrīt liela daļa sabiedrības un nozares ekspertu – turpinās balsu vākšana sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv, lai saglabātu šobrīd esošo kārtību, kad bērni skolas gaitas uzsāk septiņu gadu vecumā, ar retiem izņēmumiem – astoņu gadu vecumā.
Valdība šodien atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē un klašu grupā vispārējās izglītības iestādēs.
Ne reizi vien bijuši gadījumi, kad skolēni žēlojušies par to, kādu ēdienu viņiem pasniedz pusdienās skolā. Tiesa, šoreiz, iespējams, bērnu sūdzības ir pamatotas, jo ēdiens, kas tiek pasniegts bērniem pusdienās Daugavpilī gluži neatbilst elementārām kvalitātes prasībām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards aptur Rēzeknes pilsētas domes lēmumu par ēdināšanas izmaksu, jeb tā dēvētās vecāku maksas noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.
Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, šodien konferencē "Vērtēt, lai mācītos" uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Jēkabpils novadā esošā Dunavas pamatskola, kurā patlaban mācās vien 17 skolēni, šogad netiks slēgta, pastāstīja Jēkabpils novada Izglītības un kultūras pārvaldes vadītāja Anda Ķiploka.
Pašvaldības uzskata, ka vēl ir daudz neskaidrību Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajos Izglītības likuma grozījumos par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Tās vēstulē premjeram Mārim Kučinskim, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim un Saeimas frakcijām aicinās noteikt garāku pārejas periodu, nevis ieviest pārmaiņas jau no nākamā mācību gada sākuma.
Latvijas krievu kopiena būs spiesta atbildēt uz jebkādiem draudiem krievu skolām, izvēršot protesta akcijas, komentējot nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdera Raivja Dzintara priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā, pauda Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Piltenes vidusskolu, kur šajā mācību gada nav 10. un 11.klases, visticamāk, nāksies reorganizēt par pamatskolu, atzina Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams (ZZS).
Izglītības kuģim ik pa laikam dažādas straumes mēģina grozīt peldējuma virzienu. Patlaban atkal briest virkne pārmaiņu – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi virkni grozījumu Izglītības likumā, šajā mācību gadā tiks aprobēts jaunais mācību saturs, kas paredz arī izmaiņas pārbaudījumos, mainīta pedagogu kvalitātes pakāpju piešķiršanas sistēma. Par to un citiem nozarē svarīgiem jautājumiem Neatkarīgā sarunājās ar Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidentu un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.
Skolēnu skaits sarucis 81, bet pieaudzis 38 pašvaldībās. Kopumā kāpums ir vien pirmsskolas un piecus līdz sešus gadus veco bērnu grupās, taču 1. līdz 12. klašu posmā tas joprojām samazinās, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Septembris skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem ir satraukuma pilns laiks, jo sākas jauns mācību gads. Taču ik gadu virkne skolu paliek tukšas un klusas, un pēdējo desmit gadu laikā tāds liktenis piemeklējis aptuveni 200 «gaismas piļu».
Esošu un izbijušu militāristu, politiķu un patriotiski noskaņotu pilsoņu rindās pagājušajā nedēļā atjaunojās diskusija par nepieciešamību ieviest Latvijā brīvprātīgi obligātu militāro dienestu un tikpat ātri tika slēgta ar tradicionālo – nē, nevajag. Šoreiz Saeimas atbildīgās komisijas izpildījumā. Tā vietā armijas rezerves tiks papildinātas ar obligāto aizsardzības mācību vidusskolās apguvušajiem skolēniem.
Izrādās, ka Latvijā ir pietiekoši daudz slavenu, bagātu un gudru cilvēku, kuri uzskata, ka viņu atvasēm nav jāapmeklē skola un visas zināšanas jāiegūst mājmācības vai tālmācības ceļā. Par to šodien vēsta žurnāls "Privātā dzīve'.
Ceturtdien, 7.septembrī, pirmo reizi uz bērnudārzu devies mazais Lielbritānijas princis Džordžs. Zīmīgajā dienā viņu uz jauno mācību vietu pavadījis viņa tēvs princis Viljams.
Iesākot jauno mācību gadu, Latvijas iedzīvotāji, kam ir skolas vecuma bērni, vidēji tērējuši līdz 499 eiro uz vienu skolēnu, liecina interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktā iedzīvotāju aptauja.