Latvijas krievu kopiena būs spiesta atbildēt uz jebkādiem draudiem krievu skolām, izvēršot protesta akcijas, komentējot nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdera Raivja Dzintara priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā, pauda Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Piltenes vidusskolu, kur šajā mācību gada nav 10. un 11.klases, visticamāk, nāksies reorganizēt par pamatskolu, atzina Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams (ZZS).
Izglītības kuģim ik pa laikam dažādas straumes mēģina grozīt peldējuma virzienu. Patlaban atkal briest virkne pārmaiņu – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi virkni grozījumu Izglītības likumā, šajā mācību gadā tiks aprobēts jaunais mācību saturs, kas paredz arī izmaiņas pārbaudījumos, mainīta pedagogu kvalitātes pakāpju piešķiršanas sistēma. Par to un citiem nozarē svarīgiem jautājumiem Neatkarīgā sarunājās ar Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidentu un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.
Skolēnu skaits sarucis 81, bet pieaudzis 38 pašvaldībās. Kopumā kāpums ir vien pirmsskolas un piecus līdz sešus gadus veco bērnu grupās, taču 1. līdz 12. klašu posmā tas joprojām samazinās, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Septembris skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem ir satraukuma pilns laiks, jo sākas jauns mācību gads. Taču ik gadu virkne skolu paliek tukšas un klusas, un pēdējo desmit gadu laikā tāds liktenis piemeklējis aptuveni 200 «gaismas piļu».
Esošu un izbijušu militāristu, politiķu un patriotiski noskaņotu pilsoņu rindās pagājušajā nedēļā atjaunojās diskusija par nepieciešamību ieviest Latvijā brīvprātīgi obligātu militāro dienestu un tikpat ātri tika slēgta ar tradicionālo – nē, nevajag. Šoreiz Saeimas atbildīgās komisijas izpildījumā. Tā vietā armijas rezerves tiks papildinātas ar obligāto aizsardzības mācību vidusskolās apguvušajiem skolēniem.
Izrādās, ka Latvijā ir pietiekoši daudz slavenu, bagātu un gudru cilvēku, kuri uzskata, ka viņu atvasēm nav jāapmeklē skola un visas zināšanas jāiegūst mājmācības vai tālmācības ceļā. Par to šodien vēsta žurnāls "Privātā dzīve'.
Ceturtdien, 7.septembrī, pirmo reizi uz bērnudārzu devies mazais Lielbritānijas princis Džordžs. Zīmīgajā dienā viņu uz jauno mācību vietu pavadījis viņa tēvs princis Viljams.
Iesākot jauno mācību gadu, Latvijas iedzīvotāji, kam ir skolas vecuma bērni, vidēji tērējuši līdz 499 eiro uz vienu skolēnu, liecina interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktā iedzīvotāju aptauja.
Piektdien, 1.septembrī, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs kopā ar Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāju Oļegu Burovu piedalījās trīs skolu Zinību dienas svinībās un atklāja atjaunotos sporta un fizisko aktivitāšu laukumus pie Rīgas Pļavnieku pamatskolas, Rīgas 64. vidusskolas un Rīgas 25. vidusskolas. Turklāt Rīgas 64. vidusskola ir ieguvusi jaunu, pilnībā renovētu ēku Burtnieku ielā 34, kur darbosies sākumskolas klases. Savukārt Rīgas 25. vidusskolā nobeigumam tuvojas arī ēkas siltināšanas un fasādes renovācijas darbi.
Latvijas Neredzīgo biedrība nav saņēmusi sūdzības par kāda neredzīga bērna neuzņemšanu skolā, pauda biedrības centrālās valdes priekšsēdētāja Svetlana Sproģe.
Visbiežāk 1.septembris Latvijas iedzīvotājiem ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem asociējas ar mācību gada sākumu (79%). Šādu saistību atklāj pētījumu kompānijas Kantar TNS šī gada augusta beigās veiktā aptauja.
Pāreja uz pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma ir atbalstāma, tomēr, ņemot vērā nepieciešamos sagatavošanās darbus, to darīt ar 2018.gada 1.septembri ir pāragri, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA).
Sākoties jaunajam mācību gadam, Rīgā pie izglītības iestādēm atjaunoti ātruma ierobežojumi līdz 30 kilometriem stundā, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.
Preču un pakalpojumu salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja par iedzīvotāju finansiālajiem izdevumiem jaunā mācību gada gaidās, atklāja - lielākos izdevumus prasa skolas somu, mugursomu, sporta apģērbu un apavu, kā arī kancelejas piederumu iegāde. 55,8% iedzīvotāju šie tēriņi ir pieņemami, tomēr sagādā īslaicīgas finansiālas grūtības. 65,2% šos izdevumus sedz no ikmēneša ienākumiem.