sirds

Iegūstot aizvien vairāk informācijas par Covid-19, ir skaidrs, ka pārslimošanai var būt visai nepatīkamas sekas, tostarp tādas, kas liecina par kardiovaskulāram problēmām. Kardiologa praksē vēršas kā seniori, tā arī gados jauni Covid-19 izslimojoši cilvēki. Farmaceite kopā ar kardioloģi Laumu Zāberi apkopo padomus, kā palīdzēt sirdij atgūties.

Koronavīruss var izraisīt nopietnas komplikācijas, kad trombi "aizsprosto" asinsvadus. Kardiologi brīdina, ka šī vīrusa mērķis ir ne tikai plaušu audu šūnas, bet tas var iekļūt arī endotēlijā jeb asinsvadu iekšājos audos, kas var izraisīt infarktu vai insultu. Tas atspoguļojas arī Latvijas statistikā, kas atklāj, ka par 50 gadiem vecāku cilvēku, nāves gadījumu skaits ir daudz lielāks, informē kardioloģe Milda Kovaite.

Pārmērīgs stress var negatīvi ietekmēt gan cilvēka psihoemocionālo, gan fizisko veselību, tomēr mazās devās - ne regulāri vai ilgstoši - stress drīzāk nav kaitīgs. Nelielas stresa situācijas cilvēkam pat ir nepieciešamas, jo tās mobilizē un liek aktīvi reaģēt un darboties.

Lai arī par insulta riskiem un seku nopietnību tiek runāts bieži, tomēr insulta skaits Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies un mazinājies. Kāpēc tā? Kas ir būtiskākie riska faktori, kas ir būtiskākais insulta pacientu ārstēšanā un kādas ir profilakses iespējas? Stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ilga Ķikule un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Līdz 2020.gada beigām ir palikuši nedaudz vairāk kā trīs mēneši, taču šķiet, ka trauksmes un stresa līmenis, ko mēs visi šogad esam pieredzējuši, jau sen ir pārsniedzis visas saprātīgās robežas. Ārsti brīdina, ka pastāvīgs un nekontrolēts stress var nopietni ietekmēt sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaita pieaugumu.

Nepatīkamas sajūtas un sāpes krūtīs daudzus satrauc, jo viss, kas saistīts ar sirdi, ir nopietni. Sirdsklauves ir jūtamas dažādos veidos, vismaz reizi dzīvē ikviens to var piedzīvot. Bet ko darīt, ja jūsu sirds pukst, it kā tā gatava izlēkt?

Pasaules slavenais dīdžejs un hitu radītājs Kelvins Heriss atklājis, ka piedzīvojis tuvu nāves brīdi, kad slimnīcā apstājusies viņa sirds.

Piespiedu karantīnas apstākļos, kad fiziskās aktivitātes ir ierobežotas un uzturs nepietiekams, eksperti iesaka rūpīgāk apsvērt sirds un asinsvadu slimību risku. Latvijai šis brīdinājums ir īpaši būtisks.

Rūpēties par savu sirdi – tā ir laba apņemšanās. Mūsdienu kardioloģija spēj daudz, bet, ja cilvēks pats izturas pret sevi nolaidīgi, attīstās tik nopietnas problēmas, ka pat vismodernākās ārstēšanas metodes var nepalīdzēt. Un apkārtējiem atliek vien nobrīnīties: bija tik enerģisks cilvēks, tikko pāri piecdesmit, šķita pavisam vesels, bet še tev – infarkts.

Lai organisms strādātu "kā pulkstenis", svarīgi ir pievērst uzmanību arī tam ko ēdam. Šie produkti palīdzēs pasargāt sirds veselību un uzlabos mūsu asinsvadus, vēsta "you-journal.ru".

Depresija teju divas reizes palielina risku saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām, secināts psihiatra Rolanda Ivanova doktora disertācijas promocijas darbā.

Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, atzīmējot starptautisko Go Red for Women dienu, šodien notika pasākums "Diena sievietes sirds veselībai", Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa 1. stāvā. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums liecina, ka 12% sieviešu smēķē (teju 18% sieviešu vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 10% vecumā no 15 līdz 24 gadiem). Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījumu 40% sieviešu ir arteriāla hipertensija, 78% sieviešu ir paaugstināts holesterīna līmenis, 25% paaugstināts cukura līmenis asinīs un teju 33% ir ar aptaukošanos (ĶMI (ķermeņa masas indekss) virs 30). Izplatītākie ietekmējamie riska faktori sievietēm ir smēķēšana, dislipidēmija (augsts holesterīna līmenis), paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, palielināts svars un aptaukošanās, neracionāls uzturs, mazkustīgums, liels alkohola patēriņš, stress, depresija. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu aicināja uz pasākumu, kura mērķis ir izglītot par riskiem, mudināt pārbaudīt veselību un nepieciešamības gadījumā arī ārstēties.

Istabas interjeru vari atsvaidzināt ar paša radītu spilvendrānu, kas ne tikai kalpos kā lielisks akcents, bet to vari izmantot arī kā Valentīna dienas dekoru. Turklāt šī spilvendrāna būs patīkami mīksta. Ķeramies klāt!

Lietuvā pirmdien no Latvijas nogādāta sirds transplantēšanai, paziņojis Lietuvas Nacionālais transplantācijas birojs.

Pastāv kāds drošs veids, kā pārbaudīt, vai cilvēka sirds ir vesela, raksta "hyser.com.ua".

Katrs no mums vēlas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kas piepildīta ar aizraujošām un sirsnīgām atmiņām. Tomēr sirds un asinsvadu slimības ir viena no nozīmīgākajām veselības problēmām. Nav noslēpums, ka tās ir vienas no augstākajiem hospitalizācijas un nāves cēloņiem Latvijā. “Ne vienmēr kļūšana par vienu no statistikas datiem ir ievērojama un izcila lieta, tādēļ būtu svarīgi piekopt tādus paradumus, kas ļaus dzīvi nodzīvot krāšņi, nesatraucoties par risku kļūt par kārtējo skaitli slimību statistikas grāmatā”, - apgalvo dr. Roberts Feders, kardiologs ar ilggadēju darba pieredzi Vācijas slimnīcās, tostarp arī leģendārajā Charité Universitātes klīnikā, piebilstot, ka pastāv 10 plaši izplatīti paradumi, kas negatīvi ietekmē sirds veselību.

Telavivas Universitāte pirmdien prezentējusi ar 3D printeri, izmantojot cilvēku audus, radītu miniatūras sirds prototipu.

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā – ik gadu šis ir iemesls vairāk nekā pusei nāves gadījumu. Ir būtiski apzināties, ka apmēram 75 procentos gadījumu saslimšana ar sirds un asinsvadu slimībām ir saistīta ar novēršamiem riska faktoriem – paaugstinātu asinsspiedienu, mazkustīgu dzīvesveidu, neveselīgu uzturu, aptaukošanos, smēķēšanu un stresu.

Sirds ir mūsu organisma dzinējsēks - tās veselībai un darbībai ir jāpievērš īpaša vērība. Kādas pazīmes nedrīkst ignorēt un ko darīt, lai rūpētos par savas sirds veselību? Konsultē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijas nodaļas kardiologs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Oskars Kalējs un farmaceite Joanna Jeniņa.

Vēlies pārsteigt savus tuviniekus Valentīndienā? Pēc vērtīga padoma tālu nebūs jāmeklē. Šo sirds formas dekoru pagatavošana ir gaužām viegla. Iesaisti procesā arī bērnus, kuriem šī nodarbe ļoti ies pie sirds!