Sirds un asinsvadu slimību riskam pakļauti vismaz 600 000 Latvijas iedzīvotāju

 
©pexels.com

Sirds un asinsvadu slimībām un to novēršanai jāvelta pastiprināta uzmanība, jo saslimšanas riskam ir pakļauta vismaz trešdaļa jeb aptuveni 600 000 Latvijas iedzīvotāju, norāda biedrība "EAPN-Latvia".

Lai situāciju uzlabotu un mazinātu iedzīvotāju priekšlaicīgu mirstību, nepieciešams kardiovaskulāro slimību ārstēšanas uzlabošanas plāns, kā arī jau 2023.gadā jāpiešķir lielāks finansējums inovatīvām tehnoloģijām, medikamentiem, sirds veselības kabinetiem, pacientu izglītošanai un citiem saslimstības mazināšanas pasākumiem.

Šāds aicinājums izteikts vēstulē, kuru Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Veselības ministrijai (VM) nosūtījusi biedrības "EAPN-Latvia" un citu nevalstisko organizāciju izveidotā sirds un asinsvadu slimību darba grupa.

Kā informē darba grupā, mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir biežākais nāves cēlonis gan Latvijā, gan citās attīstītajās valstīs, turklāt, kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, mirstība no tām 2021.gadā mūsu valstī ir pieaugusi par 10%, sasniedzot 17 000 cilvēku.

Kardiovaskulāro slimību attīstību ietekmē dažādi riska faktori - paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis, neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un citi. Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījumā, kas pēc VM pasūtījuma veikts no 2018. līdz 2020.gadam, secināts, ka paaugstināts asinsspiediens ir 36%, bet paaugstināts tā sauktā sliktā holesterīna līmenis - 62% Latvijas iedzīvotāju.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) informāciju, Latvijā ir otrs augstākais novēršamās mirstības rādītājs Eiropas Savienībā. Novēršamā mirstība ir priekšlaicīgas nāves gadījumi, no kuriem būtu bijis iespējams izvairīties, sniedzot savlaicīgu un efektīvu veselības aprūpi, ziņo darba grupa.

Darba grupa atzinīgi vērtē, ka maija beigās valdībā apstiprinātajās "Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam" sirds un asinsvadu slimību ārstēšana minēta kā viena no galvenajām prioritātēm. Tas sasaucas ar PVO izvirzīto mērķi līdz 2030.gadam par trešdaļu samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekciju, tajā skaitā sirds un asinsvadu, slimībām. Arī Eiropas Kardiovaskulārās veselības alianse, kurā apvienojušās Eiropas valstu pacientu un speciālistu organizācijas, maijā prezentētajā rīcības plānā kā lielāko prioritāti šajā periodā nosauc priekšlaicīgas mirstības samazināšanu par 30%.

Darba grupa uzskata, ka Latvijai ir jāseko šiem mērķiem, tādēļ darba grupa aicina politiķus aizstāvēt papildu finansējuma piešķiršanu no 2023.gada inovatīvām tehnoloģijām, medikamentiem, sirds veselības kabinetiem, pacientu izglītošanai, kā arī atbalstīt sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanas plāna izstrādi. Tāpat darba grupa aicina Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu sagatavot konkrētus, neatliekamus pasākumus, kas palīdzētu uzlabot situāciju un novērst mirstības pieaugumu no sirds un asinsvadu slimībām jau no 2023.gada.

Darba grupa turpina 2020.gadā iesākto darbu, kura mērķis ir veicināt sociālo tiesību ievērošanu un palielināt ārstēšanas pieejamību visiem iedzīvotājiem, sevišķu uzmanību pievēršot sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Darba grupā aicināti piedalīties un piedalās ārsti, veselības aprūpes nozares eksperti, pacientu biedrību, citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts institūciju pārstāvji un mediji.