Iestājoties aukstākam laikam, Rīgā šonedēļ beigs darboties 13 pašvaldības pārziņā esošās strūklakas, kā arī tiek ieziemotas vairāk nekā 40 galvaspilsētā uzstādītās brīvas pieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni. Nākamgad iecerēts turpināt darbu gan pie esošo strūklaku atjaunošanas, gan jaunu brīvkrānu uzstādīšanas dažādās apkaimēs.
Pelējums, kas veidojas no aizsvīdušiem pakešu logiem, negatīvi ietekmē plaušas – cilvēki sāk slimot ar hronisku bronhītu, astmu un biežāk inficējas ar vīrusiem. Šādu skarbu patiesību TV24 raidījumā “Ārsts atbild” atklāj Skrides Sirds klīnikas alergologs, pneimonologs Māris Bukovskis.
"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum"), lai iedrošinātu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus lemt par mājas atjaunošanas un energoefektivitātes uzlabošanas projekta sākšanu un skaidrotu veicamos darbus soli pa solim, trešdien sāk projektu, kurā piedāvās iespēju sekot divu daudzdzīvokļu māju atjaunošanai Rīgā un Carnikavā, aģentūrai LETA pavēstīja "Altum" pārstāvji.
. Lai ilgtermiņā izvairītos no energoresursu tirgus radītajiem sadārdzinājumiem komunālajos maksājumos, teju katrs trešais jeb 29% iedzīvotāju Latvijā plāno ieguldīt sava mājokļa siltināšanā, secināts siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma "Kingspan" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlasi pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai, pavēstīja CFLA pārstāvji.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma pieļāva, ka tuvākajos gados varētu ieviest īpašu maksājumu energoneefektīvu ēku īpašniekiem. Tas attiektos arī uz nerenovētu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem. Tādējādi dzīvokļu īpašnieki būtu spiesti rūpēties par savu kopīpašumu, taču nav teikts, ka kārtējais nodokļa slogs ir labākais risinājums. Vienkāršākais gan.
Ekonomikas ministrija (EM) informē, ka, sākot ar oktobri, semināri par pieejamo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās notiks 19 Latvijas pilsētās.
Līdz 2020. gadam Latvijai ir pieejams Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums 166 miljonu eiro apmērā, kas ir paredzēts kā atbalsts daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai. Līdz šim pieteikumus šai programmai jau ir iesnieguši vairāk nekā 200 ēku iedzīvotāji.
Pirms gada tika nodibināts finanšu piesaistes fonds LABEEF (Latvian Baltic Energy Efficiency Facility), kas plāno piesaistīt investīcijas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai. Šogad februāra beigās LABEEF svinīgi parakstīja 2016. gada decembra beigās noslēgto līgumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par četru miljonu eiro piesaisti pirmajiem ēku atjaunošanas projektiem Latvijā. Latvijā ir 38 000 daudzdzīvokļu māju, no tām renovētas – tikai 1500.
Pagājušā gada laikā Rīgā nav nosiltināta neviena pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" apsaimniekošanā esoša daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā atzina uzņēmuma vadītājs Ervins Straupe.
Šoziem pastiprināta uzmanība tiek pievērsta apkures rēķiniem, kas atsevišķās pilsētās, salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušā gada ziemā, pieauguši līdz pat 70%. Pēc iedzīvotāju domām, divi nozīmīgākie iemesli apkures rēķinu palielinājumam ir: izmaksu pieaugums siltumapgādes uzņēmumu iekšējās pārstrukturizācijas dēļ (28%) un dabas gāzes izmaksu pieaugums (25%). To atklāj pētījumu aģentūras TNS janvārī veiktais pētījums.
Ar esošajiem līdzekļiem un esošo atbalsta sistēmu visdrīzāk ēku siltināšanas jomā nevarēs panākt kādu vērā ņemamu rezultātu, jo, lai nosiltinātu visas daudzdzīvokļu mājas, būtu nepieciešami trīs miljardi latu, šodien "Sorosa fonda - Latvija" diskusijā "Kas ietekmē mūsu maksājumus par siltumu un kā tos kontrolēt?" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP).
Šodien, 6.janvārī valdības darba grupa par ES fondu jautājumiem vienojās par risinājumiem, lai ES fondu aktivitātē daudzdzīvokļu māju siltināšanai varētu iesaistīties arī fizisku personu apvienības. Finansējuma saņēmējs varēs izmantot darījuma kontu kredītiestādē avansa maksājumu saņemšanai.
Māju renovācija Rīgā ir tikai sākumstadijā, jo līdz šim paveiktais apjoms ir 0,2% no ēku kopskaita un 0,3% pēc dzīvokļu kopplatības, teikts Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānā 2010.–2020. gadam.
Latvijas un Igaunijas būvmateriālu ražotāji aicina abu valstu valdības sadarboties apjomīgāku Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu iegūšanā ēku energoefektivitātes uzlabošanai nākamajam plānošanas periodam.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas nosaka, ka valsts atbalstu daļēji privatizētu māju siltināšanai varēs piešķirt līdz 2013.gadam.
Vides ministrija Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētajā projektu konkursā ir saņēmusi 62 iesniegumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās.
Šodien novērtēt Rīgas Iļģuciema vidusskolas, Dzirciema ielā 109, ēkas siltināšanas darbu norisi kopā ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāju Andri Ameriku ieradīsies arī Vides ministrs Raimonds Vējonis.
Ekonomikas ministrijas (EM) dzīvojamo māju siltināšanas programmas īstenošana sastopas ar grūtībām, šodien, atklājot EM un Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) rīkoto energoefektivitātes semināru namu apsaimniekotājiem, atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
4.decembrī Liepājas Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, LR Vides ministrs Raimonds Vējonis un Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķīte parakstīja līgumu par 26 pašvaldības ēku siltināšanu. Kopējais finansējums ir aptuveni 2 miljoni latu.