Latvijas un Igaunijas būvmateriālu ražotāji aicina abu valstu valdības sadarboties apjomīgāku Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu iegūšanā ēku energoefektivitātes uzlabošanai nākamajam plānošanas periodam.
Šāds aicinājums tika izteikts šodien Igaunijas pilsētā Paidē būvmateriālu ražotāja "Sakret" rīkotajā Igaunijas un Latvijas būvmateriālu ražotāju tikšanās laikā ar abu valstu valdības pārstāvjiem. Ražotāji iepazīstināja ar situāciju nozarē un pārrunāja priekšlikumus nozares attīstībai.
Kā viens no būtiskākajiem nozares stimulēšanas instrumentiem tika prezentēta ēku energoefektivitātes celšanas programma, kas noteikti ir atbalstāma gan Latvijā, gan Igaunijā arī turpmāk.
"Neskatoties uz to, ka atrodamies pietiekami tālu ziemeļos, esam ar vissliktāko vēsturi ES attiecībā uz siltumizolāciju. Mājokļu siltināšanas programma ir viens no veidiem, kā tiek atjaunota Latvijas un Igaunijas tautsaimniecības izaugsme," sacīja "Sakret" direktors un tikšanās iniciators Andris Vanags.
"Lielie būvmateriālu ražotāji daudz ko var izdarīt arī bez valsts atbalsta, taču mēs vēlamies, lai valdības mūs sadzird un būtu iespējams sakārtot nozari tā, lai nerastos problēmas arī vidējiem un mazajiem ražotājiem," sacīja Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Gruzniņš.
Gan Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), gan Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts atzina, ka ēku energoefektivitātes paaugstināšana iekļautas abu valstu valdību darāmo darbu sarakstā un tam tiks pievērsta liela uzmanība. "Man šī ideja nav jāpārdod, jo esmu tās atbalstītājs. Jau patlaban Latvijā ēku siltināšanas programmai līdz 2013.gadam ir atvēlēti 44 miljoni eiro," sacīja Dombrovskis.
Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce piebilda, ka, lai gan lēnām, taču ēku siltināšanas programma Latvijā jau ir iekustējusies. Viņš minēja piemēru, ka pirms gada mēnesī tika pieteikti pieci ēku siltināšanas projekti, bet tagad vidēji mēnesī tiek pieteikti aptuveni 30 projekti.
Gruzniņš tikšanās laikā uzsvēra, ka būtisks kavēklis būvmateriālu ražotājiem ir dzelzceļa pārvadājumu tarifi. Viņš piebilda, ka būvmateriālu ražotāji vēlētos, lai dzelzceļa pārvadājumu tarifi eksportējamajiem būvmateriāliem tiktu samazināti vismaz par 10% līdz 15%, jo tad tas nesadārdzinātu būvmateriālu eksportu.
"Kaimiņvalstīs šādi atvieglojumi eksportprecēm jau ir. Lietuvā tiek piemērota dzelzceļa tarifu atlaide eksporta kravām, un arī Baltkrievijā tiek piemēroti trīs veida dzelzceļa tarifi atkarībā no tā, vai preces ir iekšzemes pārvadājumos vai eksporta," sacīja Gruzniņš.
Arī Igaunijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs Enno Rebane atzina, ka patlaban situācija nav optimistiska, bet ir ļoti lielas cerības uz nākamo gadu, kad tiks sākti daudzi energoefektivitātes paaugstināšanas un infrastruktūras projekti.