Māju renovācija Rīgā ir tikai sākumstadijā, jo līdz šim paveiktais apjoms ir 0,2% no ēku kopskaita un 0,3% pēc dzīvokļu kopplatības, teikts Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānā 2010.–2020. gadam.
Lai iedrošinātu rīdziniekus uzsākt daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, tajā skaitā arī siltināšanu, Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) izveidojusi Energoefektivitātes informācijas centru. Tā telpas Brīvības ielā 49/53 tiks atklātas rīt. Savukārt piektdien Rīgas domes sēžu zālē notiks lietpratēju diskusiju kluba seminārs par daudzdzīvokļu māju renovāciju.
Rīgai pieredzes apmaiņa par ēku siltumnoturības uzlabošanu ir svarīga, jo ēku atjaunošana, tajā skaitā siltināšana, rit gausi. Šogad no jauna sākta tikai astoņu ēku renovēšana. REA vadītāja Maija Rubīna uzskata, ka galvaspilsētas ļaudis dzīvo atsvešinātāk nekā mazās pašvaldībās, tāpēc viņiem ir grūti vienoties, lai dibinātu dzīvokļu īpašnieku biedrības un panāktu visiem vēlamu rezultātu.
Jau minētajā rīcības plānā norādīts, ka Rīgā pēckara daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve veidojās no 1945. līdz 1993. gadam un galvenokārt no silikātķieģeļiem un paneļiem būvēto namu siltumnoturība neatbilst Eiropas līmenim. Taču galvenokārt pēckara apbūves mājas bija pakļautas privatizācijai.
2001. gadā tika kompleksi renovēta pirmā dzīvojamā māja galvaspilsētā, tā atrodas Ziepniekkalnā, Ozolciema ielā 46/3. REA ir novērtējusi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaitu pilsētā, ko nepieciešams renovēt. Tādu ēku ir ļoti daudz – apmēram 6000, to kopējā platība ir 12 miljoni kvadrātmetru. Vērtējot pēc 2010. gada izmaksām, mājas renovācijai uz vienu kvadrātmetru dzīvokļa platības būtu nepieciešams vidēji 50 latu.