Latvijā pēdējos gados ļoti strauji kāpis elektrības daudzums, ko saražo saules parki. To darbu ietekmē vienkārša lieta - spīd saule vai arī nespīd. Šie ražotāji parasti iepriekšējā dienā prognozē, cik nākamajā spēs saražot. Pretī tam tiek plānots patēriņš un cik daudz elektrības kopējā tīklā būs nepieciešams. Bet, ja saulainas dienas vietā uznāk mākoņi, tīklā rodas iztrūkums.
Latvijā strauji būvējas dažādi saules un vēja “parki”. Ja ar parku bez pēdiņām saprotam kādu jauku, sakārtotu rekreācijas zonu, kurā patīkami atrasties, tad šajos gadījumos būtu jāsaka – strauji izvēršas antiparku būvniecība, jo šīs ir vietas, kuras vidi krasi izmaina un kurās uzturēties reizēm nav patīkami.
Decembrī vidējā elektroenerģijas cena Baltijā/Latvijā bija vairāk kā 90 eiro par megavatstundu, Zviedrijā (4. zonā ar kuru Baltijai ir starpsavienojums) vidējā cena bija 60 eiro, savukārt Somijā, (ar kuru mūs saista veseli 2 kabeļi, no kuriem jaudīgākais tagad ir pārrauts) – nepilni 39 eiro par megavatstundu.
Latvenergo koncerns aktīvi attīsta jaunu saules parku aktīvu portfeli ar kopējo jaudu vismaz 100 MW visās Baltijas valstīs – tos vieno kopīga SES 100 MW vizuālā identitāte.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”. Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.