Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”. Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.
Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW - ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām.
Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.
Baltijas valstu atjaunīgās enerģijas ražotāja SIA “Evecon” valdes priekšsēdētājs Gatis Lazda: “To varam uzskatīt par mērķētu nokdaunu visiem zaļās enerģijas projektiem Latvijā. Šāds pēkšņs izmaksu pieaugums draud apturēt lielu daļu no jau uzsāktajiem projektiem. Ir saprotama reformu nepieciešamība nozarē, tomēr to veikšanai ir jāmeklē risinājumi, kas neiznīcina zaļās enerģijas projektu attīstītājus un neaptur jau uzsāktos veiksmīgos projektus. Reformām būtu “jāatsijā” uzņēmēji, kuri reāli ir uzsākuši un spēj realizēt zaļās enerģijas projektus, no tādiem “biznesmeņiem”, kuru mērķis ir realizēt šos projektus tikai uz papīra, tālāk pārdodot citiem projektu attīstītājiem par nesamērīgi augstām cenām. Mēs jau šobrīd ievērojami atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas, bet šādi jauni šķēršļi atsviedīs Latviju zaļās enerģijas projektu īstenošanā vēl par pusotru gadu atpakaļ. Tādejādi valsts turpinās veicināt dārgas enerģijas importu, neļaujot īstenot vietējos lētākas enerģijas projektus. Īstenojam dažādus zaļās enerģijas projektus gan Latvijā, gan Igaunijā. Tostarp Latvijā šobrīd aktīvi strādājam pie vairāk nekā 40 dažādiem saules un vēja enerģijas projektiem. Līdz šim Igaunijā neko tādu neesam pieredzējuši. Gluži pretēji, Igaunijā atjaunīgās enerģijas projekti tiek atbalstīti, saprotot, ka to ātrāka īstenošana nozīmēs arī lētākas enerģijas pieejamību vietējiem iedzīvotājiem.”
Paļaujoties uz esošajiem noteikumiem, zaļās enerģētikas uzņēmumi visā Latvijā ir rezervējuši jaudas, uzsākuši projektēšanu un iegādājušies zemi. Tās ir miljoniem eiro vērtas investīcijas, kas šobrīd ienāk šajā nozarē. Ar katra šāda projekta īstenošanu jau nākamgad Latvijas iedzīvotājiem palielinātos iespēja iegādāties lētāku enerģiju. Tomēr pēkšņi, ar vienu nepārdomātu lēmumu, visam var tikt pārvilkts pāri trekns krusts.
Valsts institūciju pārstāvji no vienas puses aizrautīgi runā par nepieciešamību atbalstīt zaļo kursu un lētāku vietējās enerģijas ražošanu, bet realitātē pēkšņi tiek izstrādāti noteikumi, kas draud apturēt zaļās enerģijas projektu realizāciju visā valstī. Gluži pretēji, valsts institūciju pārstāvjiem būtu jādomā nevis par to, kā torpedēt jau uzsāktos projektus, bet gan par birokrātisko šķēršļu mazināšanu un zaļās enerģijas projektu izbūves procesa sakārtošanu pašvaldību līmenī. Šobrīd katra pašvaldība mēdz izvirzīt bezmaz vai savas prasības. Vienviet ir nepieciešama zemes transformācija, citviet nē. Vienā pašvaldībā tiek piemēroti atviegloti noteikumi attiecībā uz saules parku būvniecību, bet citā tiek prasītas visas atļaujas kā būvei. Papildu neērtības rada arī neprognozējamība projektu izstrādes nosacījumos. Piemēram, sistēmas operators AS Sadales tīkls maijā pēkšņi samazināja tehnisko noteikumu derīgumu termiņu no 24 uz 9 mēnešiem, kuru laikā ir jāpabeidz būvprojekta izstrāde. Uzskatām, ka valstī tomēr vajadzētu būt vienotam procesam ar visiem skaidriem un paredzamiem noteikumiem.
Pie tam šiem noteikumiem būtu jābūt vienotiem visiem atjaunīgās enerģijas projektiem. Nebūtu pieļaujama īpaša statusa piešķiršana vieniem, vienlaikus diskriminējot pārējos. Ieviešot sakāpināti augstus maksājumus par jaudu rezervēšanu, visvairāk cietīs mazie zaļās enerģētikas projekti, kuru virzība šobrīd notiek visstraujāk un lielākoties notiek ar vietējā kapitāla palīdzību. Tas novedīs pie tā, ka Latvijā būs iespējams īstenot tikai dažus lielus megaprojektus ar spēcīgu politisko aizmuguri un milzīgām finanšu rezervēm, faktiski no spēles izslēdzot mazos un vidējos uzņēmējus. Tiek plānots, ka projekta attīstītājs turpmāk tehniskās prasības varēs saņemt tikai brīdī, kad ir iemaksāta jaudas rezervēšanas maksa, paredzot, ka līdz 5 MW projektiem ir jāveic pārskaitījums, savukārt projektiem virs 5 MW ir iespējams iesniegt bankas garantiju. Šobrīd Latvijā šādu lielo projektu īstenošanai vairs nav pieejamas brīvas jaudas, bet tās iespējams iegūt, piemēram, apturot jau uzsākto projektu attīstību.
Konkurenci iespējams samazināt, gan ieviešot jaunas izmaksu barjeras, gan arī piešķirot īpašu statusu vienam vai atsevišķiem nākotnē plānotiem projektiem. Tas, protams, ierobežos jaunu investīciju ienākšanu nozarē un, visticamāk, veicinās kārtējo oligopola vai monopola situācijas veidošanos. Viens vai daži uzņēmumi kārtējo reizi diktēs savus nosacījumus visiem pārējiem. Šobrīd jau ir novērojama tendence, kad atsevišķi lielie enerģētikas uzņēmumi, kas sākotnēji nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas un veikuši jaudas rezervāciju, tagad cenšas atgūt nokavēto, mēģinot iegādāties mazos nozares uzņēmumus, kuri ir daudz aktīvāki jaunu projektu īstenošanā.
Ja nozares sakārtošanai ir nepieciešams ieviest maksu par jaudu rezervāciju, tad Latvijai būtu tiesiski pareizi to darīt tāpat, kā to izdarīja Lietuvā - maksu par jaudas rezervāciju piemērot tikai jaunajiem projektiem. Tādejādi jau projekta izvērtēšanas sākumposmā būtu skaidrs, ar kādām papildu izmaksām ir jārēķinās, un investori netiktu negaidīti pārsteigti projekta īstenošanas procesa vidū.
Lai novērstu neparedzamas sekas visai Latvijas zaļās enerģētikas nozarei, aicinām arī citus projektu attīstītājus aktīvi iesaistīties publiskajā apspriedē un sniegt savu viedokli SPRK līdz šī gada 14. novembrim par izstrādāto konsultāciju dokumentu, kas ir pieejams SPRK mājaslapā.
