Partija "Saskaņa" arī pēc zaudējuma 14.Saeimas vēlēšanās nepadosies un turpinās strādāt, šādu pozīciju pauda "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti tagad nozīmētu paplašināt konflikta zonu, tādā veidā kāpinot spriedzi, intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputāts Igors Pimenovs.
Nepilnu mēnesi pēc Krievijas atsāktā kara Ukrainā Saeimas opozīcijā strādājošā “Saskaņa” bez iebildumiem atbalstīja parlamenta paziņojumu, ar kuru atzīst, ka Krievija veic genocīdu pret Ukraiņu tautu un tās nodarītais atzīstams par kara noziegumiem. Taču ar to “Saskaņas” kapacitāte konfrontācijai ar Krieviju, šķiet, ir izsmelta. Paziņojumu, ar kuru šonedēļ parlamenta vairākums Krieviju grasās atzīt par terorismu atbalstošu valsti, partijas deputāti neatbalstīs.
Partija "Saskaņa" "nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā", taču "vairāku apstākļu dēļ" paziņojumu par Krievijas atzīšanu par terorismu atbalstošu valsti uzskata "par provokatīvu", tāpēc nepiedalīsies balsojumā Saeimas sēdē par to, informēja partijā.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ciešot fiasko ar saviem premjerministra un Valsts prezidenta amatu kandidātiem un centieniem samazināt plaisu starp latviešiem un krievvalodīgajiem, “Saskaņa” šajās vēlēšanās atgriezusies pie stabilām vērtībām – pašu rindās izauguša premjerministra amata kandidāta un krievu valodas aizstāvju lomas. Pēdējā gan ļoti diplomātiski pielāgota, lai iederētos laikmetīgajā, Krievijas agresijas Ukrainā radītajā naratīvā.
Partija "Saskaņa" par Ministru prezidenta amata kandidātu 14.Saeimas vēlēšanām izvirzījusi bijušo parlamenta deputātu Ivaru Zariņu, šodien pēc "Saskaņas" kandidātu saraksta iesniegšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā pastāstīja Saeimas deputāte Regīna Ločmele.
Deputātiem noraujot kvorumu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nebija lemtspējīga, lai atzītu vai noraidītu Kasparam Ģirģenam un Jānim Iesalniekam izvirzītās apsūdzības par naida kurināšanu.
Krievijas sāktais karš Ukrainā ir būtiski ietekmējis vairāku Latvijas partiju reitingus – jo sevišķi redzams tas ir tradicionāli par krievvalodīgo vēlētāju partijām saukto spēku gadījumā. Partiju reitingi rāda, ka šai nišā ir palielinājusies konkurence, turklāt ticamas iespējas iekļūt Saeimā šoreiz ir divām vai pat trim partijām, kuras cer uz nelatviešu balsīm, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" pieņemšanas gadījumā partija "Saskaņa" nekūdīs iedzīvotājus iestāties pret pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanu.
Vairāki Saeimas deputāti izteikuši aizdomas, ka balsojums Juridiskajā komisijā par Civilās savienības likuma tālāko virzību ir pretlikumīgi ietekmēts. Viņi vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, prasot izmeklēt, vai “tehniskās pauzes” laikā nav notikusi balsu pirkšana, informē partijas “Saskaņa” Saeimas frakcija.
Gada inflācija pakāpusies virs 13%, šokējošā tempā pieaug pārtikas cenas (17,4%), izdevumi par mājokli (16,2%) un transportu (24,7%). Tikmēr valdība aizņemta ar amatu pārdali un ministru portfeļu rokādēm. Kāds no tā ieguvums sabiedrībai? Varbūt pietiek nodarboties ar politiskām izrādēm un laiks sākt gatavoties jaunajai apkures sezonai?
Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas deputāti šodien balsoja pret likuma grozījumiem, kas rada iespēju nojaukt pieminekli Rīgā, Uzvaras parkā. “Saskaņa” uzskata, ka šis solis kāpinās spriedzi sabiedrībā, padziļinās pretrunas; ka tā ir pilnīgi pretēja rīcība centieniem veidot Latvijā vienotu politisko nāciju.
Frakcijas “Saskaņa” deputāti iesniedza izskatīšanai Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kuri paredz samazināt PVN kompensējamajiem medikamentiem no 12% līdz 5%.
Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat ja viņi skaidri un nepārprotami pauduši savu nostāju pret karu Ukrainā, “latviešiem patīk iebakstīt – viņi ne tā protestē, ne tur iet, ne tā stāv, ne tādus karogus tur, ne tādus vārdus pateica…”.
Viena no Latvijas lielākajām nelaimēm ir patiesas demokrātijas trūkums. Koalīcijas iecelts prezidents, kam nav tautas atbalsta. Saeimas balsošanas mašīna bez uzskatu konkurences. Parlamentā tautas vairākuma vārdā likumus pieņem arvien izteiktāks mazākums. Tā ir demokrātijas imitācija. Tāpēc arvien mazāk pilsoņu piedalās vēlēšanās. Cilvēki zaudē ticību pārmaiņu iespējamībai.
Uz jebkuru dzīves problēmu vienmēr lielākā vai mazākā mērā ir attiecināma konkrēta tiesību norma. Savukārt katru tiesību normu, kas regulē to vai citu dzīves jomu, noteikti ir izstrādājusi grupa autoru. Un ir Saeimas deputāti, kuri šīs normas ir pieņēmuši. Un no tā, kā deputāti saredz problēmu, kāda ir viņu pieeja tās risināšanai un cik viņi ir patstāvīgi un kompetenti, ir atkarīgs, kā mēs dzīvosim – visa sabiedrība un katrs no mums kā indivīds. Ļoti uzskatāmi to demonstrē arī Latvijas tiesību akti mājokļu jomā.
Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju medikamentu pieejamība ir viens no visaktuālākajiem jautājumiem, bet pēdējā laika tendence ir nepārprotama – medikamentu cenas stabili turpina augt. Vai šo procesu var apturēt?