Urbanovičs: "Saskaņa" nekūdīs iedzīvotājus iestāties pret pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanu

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" pieņemšanas gadījumā partija "Saskaņa" nekūdīs iedzīvotājus iestāties pret pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanu.

Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs pauda, ka, ņemot vērā pagājušajā nedēļā notikušās debates par minēto likumu paliecinājušas, ka jautājums par pieminekļa nojaukšanu nav par pieminekļiem, bet tas ir mēģinājums aizvainot, kaitināt, pazemot tos, kuriem šie pieminekļi ir svarīgi.

"Pagājušās ceturtdienas debatēs nāca tikai naida runa, kas stiprināja daudzos Latvijas iedzīvotājos aizvainojumu," pauda deputāts.

Politiķa ieskatā padomju pieminekļu demontāža, ja to vispār darīt, būtu jāveic pēc nopietnas diskusijas sabiedrībā un miera laikos.

Urbanovičs akcentēja, ka ikviens darbs jāvērtē kontekstā ar potenciālo labumu vai ļaunumu Latvijai. Viņaprāt, diskusijas par pieminekļu nojaukšanu palīdzot valdībai novērst uzmanību no neizdarītajiem darbiem, kas "kliedz pēc aktīvas valdības darbības".

Vienlaikus viņš solīja, ka gadījumā, ka minētais likums tiks pieņemts, tad "Saskaņa" nekūdīs cilvēkus un nemēģinās radīt skepsi par likumu, jo "jebkura protestēšana vai likuma nepildīšana būs sodāma".

"Pūlēsimies cilvēkus pārliecināt mierīgi pārdzīvot šo situāciju," uzsvēra Urbanovičs.

Komentējot "Saskaņas" piedāvājumu 14.Saeimas vēlēšanām, politiķis uzsvēra, ka, ņemot vērā 24.februārī Krievijas sākto karu Ukrainā, "Saskaņa" centīsies motivēt Latvijai piederīgos nelatviešus izturēties pret Latviju kā vienīgo dzimteni.

"Tas nebūs viegli pie šādiem ksenofobiskiem izlēcieniem no koalīcijas, bet uzskatām, ka tas ir svarīgi. Kaut vai viens šis uzdevums pasaka, ka "Saskaņa" ir vajadzīga Latvijai," sacīja partijas vadītājs.

Latvijā

Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais