Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL): Cilvēku resursi ir galvenais, kas izšķirs valsts nākotni. Dodot pilsonību šodienas nepilsoņiem - vai tas ir taisnīgi vai netaisnīgi- primāri ir izdevīgi Latvijas nācijai, skatoties uz nākotni.
Valdošā elite savu mazdūšību grib pārlikt uz ierēdņu pleciem — šādu viedokli par Vienotības mudinājumu Centrālajai vēlēšanu komisijai vērtēt pilsonības nulles varianta atbilstību Satversmei intervijā portālam nra.lv pauž kustības Par vienlīdzīgām tiesībām līderis Miroslavs Mitrofanovs.
Šonedēļ nra.lv "Nedēļas 13. jautājumi" studijā viesosies kādreizējais PCTVL Saeimas fakcijas deputāts, kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" līderis Miroslavs Mitrofanovs. Sarunas pamatā būs jautājums - vai visi nepilsoņi ir pelnījuši automātisku pilsonības piešķiršanu, kādēļ tik ļoti negribas mācīties latviešu valodu un vai valstij nav labāku mērķu kā tērēt naudu?
Gadījumā, ja Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) radīsies šaubas, vai "nepilsoņu referenduma" likumprojekta teksts ir pilnībā izstrādāts, tad pārbaude var prasīt vairāk laika nekā ierastās divas nedēļas.
Referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem līdz piektdienas vakaram parakstījušies vairāk nekā 12 100 cilvēku, aģentūru LETA informēja kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" koordinators Andrejs Tolmačevs.
Kamēr Saeima muļļā jautājumu par referenduma rosināšanas kārtību un negrozāmām Satversmes pamatvērtībām, valstij kārtējo reizi nāksies atvērt maku, lai finansētu kreisi orientētu ideju nodošanu tautas nobalsošanai.
Referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem parakstījušies jau 10 250 cilvēku, aģentūru LETA informēja kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" koordinators Andrejs Tolmačevs. Parakstus turpinās vākt līdz piektdienai, savukārt līdz 30.augustam tos plāno iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Pēc tam, kad Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvas dēļ Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimai atkārtotai izskatīšanai jau otro reizi atmeta grozījumus tautas nobalsošanas likumā, deputāti likumprojektu trešdien notikušajā Saeimas ārkārtas sēdē nodeva vētīšanai komisijās.
Šodien Saeimas ārkārtas plenārsēdē atsāksies diskusija par divkārt otrreizējai caurskatīšanai atgriezto tautas nobalsošanas kārtību. Lai gan saskaņā ar Satversmi šāds riņķa dancis var turpināties bezgalīgi ilgi, Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars prognozē, ka, neraugoties uz iznākumu, trešo reizi šis likumprojekts diez vai atgriezīsies parlamenta gaiteņos.
Saeima ārkārtas sesijas sēdē trešdien, 22.augustā, lems par Valsts prezidenta Andra Bērziņa atkārtoti otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodoto grozījumu tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā virzīšanu izskatīšanai komisijās, šodien nolēma Saeimas prezidijs.
Kamēr politiskajā vidē strīdi par referendumu rosināšanu raisa plašas kaislības, paši vēlētāji, kuru līdzdalību valsts pārvaldē jaunā kārtība varētu mazināt, par šo jautājumu interesējas kūtri.
Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir panākusi savu, un Valsts prezidents Andris Bērziņš grozījumus likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu atkal atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam ir vēl divas dienas, lai pieņemtu patstāvīgu lēmumu par referendumu likuma grozījumu likteni. Rīt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) prezidentam iesniegs Saeimas deputātu parakstīto vēstuli, kurā aicina apturēt likumprojekta izsludināšanu.
Likuma grozījumi saistībā ar referendumu kārtības maiņu faktiski liedz pilsoņiem rosināt referendumus, - šodien preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Valsts prezidenta Andra Bērziņa pusē ir bumba jeb iespēja izšķirties, vai Saeimā pieņemtos grozījumus referendumu rosināšanas kārtībā atkal nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā, lai tos būtu iespējams sadalīt un tie neradītu juridiskas problēmas, šodien pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem sacīja Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), pateicoties Saskaņas centra atbalstam, savākusi nepieciešamo 34 Saeimas deputātu parakstus, lai Valsts prezidents būtu spiests uz diviem mēnešiem apturēt strīdīgo grozījumu tā dēvētajā referendumu likumā stāšanos spēkā.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien nolēmusi vākt 34 deputātu parakstus, lai rosinātu tautas nobalsošanu par likuma grozījumiem saistībā ar referendumu kārtības maiņu, aģentūru LETA informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska.
Valdošā Saeimas koalīcija ir pārliecināta, ka izlabojusi Valsts prezidenta identificētās iepriekš pieļautās kļūdas likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā atkārtoti pieņēma likuma grozījumus, kuri noteiks, ka no 2015.gada 1.janvāra iniciatoriem pašiem jāsavāc 1/10 daļu vēlētāju jeb apmēram 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumus par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.