Protests

Maskavas pilsētas tiesa trešdien atcēlusi mājas arestu vairākiem opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitniekiem, kuri apsūdzēti par koronavīrusa pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu 23.janvārī Maskavā notikušās protesta akcijas gaitā.

Baltkrievijā martā aizturēti vairāk nekā 1100 cilvēku, kas piedalījās protestos pret Aleksandra Lukašenko režīmu, svētdien paziņoja cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Vjasna" ("Pavasaris").

Sestdien, 3. aprīlī, visā Anglijā un arī Velsā notiek protesta akcijas "Kill the bill". Plašās demonstrācijas noris kopumā 25 pilsētās, vēsta medijs The Guardian. Protestētāji sestdien iestājās pret valdības izstrādāto likumprojektu, kas, pēc kritiķu domām, ierobežos tiesības rīkot demonstrācijas. Policijas, noziedzības, sodu un tiesas likumprojekts, kas pagājušajā mēnesī parlamentā izturēja otro lasījumu, grozīs spēkā esošos sabiedriskās kārtības tiesību aktus, lai policijai būtu vieglāk aizliegt vai slēgt mierīgus protestus, ja tos uzskata par pārāk traucējošiem. Likumprojekta pretinieki to nodēvējuši par uzbrukumu protestēt un soli uz autoritārismu. Londonas policija ir brīdinājusi cilvēkus nepievienoties mītiņiem.

Baltkrievijas policija sestdien vairākās pilsētās aizturējusi desmitiem protestētāju un vismaz piecus žurnālistus, paziņojusi cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Vjasna-96". Opozīcijas medijs "Nexta", kas mobilizē un koordinē protesta akcijas, šonedēļ aicinājis opozīcijas atbalstītājus aizsākt otro demonstrāciju vilni, dodot jaunu sparu protesta kustībai pret Aleksandra Lukašenko režīmu, kas pēc brutālajām drošības iestāžu represijām ziemas mēnešos bija apsīkusi. Minskā opozīcijas atbalstītāji gatavojās pulcēties pilsētas centrā, bet policija bloķēja vairākas ielas, pilsētas galveno laukumu un parku. Videoieraksti medijos un sociālajos tīklos liecina, ka galvaspilsētas centrā savilkta militārā tehnika. Kā norāda "Vjasna-96", aizturēto skaitā ir arī divi neatkarīgās ziņu vietnes "Tut.by", žurnālisti. Savukārt šī vietne vēsta, ka aizturēta arī opozīcijas koordinācijas padomes pamatsastāva locekle Natālija Duļina. "Nexta" pēcpusdienā aicina protestētājus pārgrupēties un organizēt atsevišķas protesta akcijas dažādās Baltkrievijas pilsētu vietās. Ceturtdien, kad opozīcija svinēja Baltkrievijas Brīvības dienu, pieminot 103.gadskārtu kopš 1918.gada martā proklamētā un tikai īsu laiku pastāvējusī Baltkrievijas Tautas Republika pasludināja neatkarību, policija saskaņā ar "Vjasna-96" informāciju aizturēja vismaz 176 cilvēkus, ziņo LETA.

Protestos pret likumprojektu, kas Lielbritānijas policijai paredz plašākas pilnvaras protestu kontrolēšanā, Bristolē otrdien aizturēti 14 cilvēki, trešdien paziņojusi Eivonas un Somersetas reģiona policija. Demonstrācija, kurā piedalījās aptuveni 200 cilvēki, beidzās, kad policija nodrošināja cīņā ar pandēmiju noteikto ierobežojumu ievērošanu, paziņoja policija. "Kopumā par pārkāpumiem tika aizturēti 14 cilvēki, tostarp par Covid-19 likuma pārkāpumiem un ceļa bloķēšanu," teikts policijas paziņojumā. Tajā norādīts, ka viens no aizturētajiem ticis aizturēts arī svētdienas protestu laikā. Jau ziņots, ka svētdien Bristolē protesti pret jauno policijas likumprojektu pārauga vardarbībā. Likumprojektā, pret kuru notiek protesti, noteikts, ka par "tīšu vai pārgalvīgu sabiedrisko traucējumu radīšanu" cilvēkiem var tikt piespriests cietumsods vai naudassods. Policijas pārstāve sacīja, ka otrdien nācies piesaistīt kaimiņu policijas spēkus, lai izbeigtu protestus, kas notika, pārkāpjot ierobežojumus, kas noteikti sabiedrības veselības aizsargāšanā. Lielbritānijā otrdien apritēja gads, kopš pirmā karantīnas režīma ieviešanas cīņā ar Covid-19. Valstī kopš pandēmijas sākuma inficēšanās ar jauno koronavīrusu atklāta vairāk nekā 4,3 miljoniem cilvēku, no kuriem gandrīz 150 000 ir miruši. Avots: LETA

Anglijā Bristolē protestiem pret jauno policijas likumprojektu pāraugot vardarbībā, ievainoti vismaz 20 likumsargi, divi no viņiem nopietni, pirmdien pavēstīja policija. Lielbritānijas iekšlietu ministre Priti Patela protestus, kas sākās pēcpusdienā un turpinājās naktī, nosodīja, sakot, ka tie ir nepieņemami. Vardarbīgos izlēcienus viņa dēvēja par bandītismu, brīdinot, ka tie netiks pieciesti. Miermīlīgi sākusies demonstrācija pārauga vardarbībā, kad vairāki simti protestētāju uzbruka Ņūbraidvelas policijas iecirknim. Protestētāji pauda nosodījumu likumprojektam, kas policijai paredz plašākas pilnvaras protestu kontrolēšanā, vēsta LETA. Protestētāju plakātos bija lasāmi tādi saukļi kā "Teiksim "nē" policejiskai valstij Lielbritānijā" un "Brīvība protestēt ir demokrātijas pamatā". Protestu gaidā aizturēti septiņi cilvēki, sacīja Eivonas un Somersetas reģiona policijas komisāre Sjū Mauntstīvensa, pieļaujot, ka saistībā ar vardarbību tiks aizturēti daudzi citi. Protestētāji mēģināja izdauzīt policijas iecirkņa logus un durvis, kā arī aizdedzināja vienu policijas auto, tomēr liesmas ātri tika apdzēstas. Bojājumi nodarīti 12 policijas auto, bet Ņūbraidvelas policijas iecirknim nodarīti "nopietni postījumi", sacīja policijas konstebls Endijs Māršs. "Policisti tika apmētāti ar akmeņiem, dažādiem priekšmetiem un pirotehniku. Situācija, ar kuru viņiem bija jātiek galā, bija šausminoša," atzina Māršs. "Mums 20 policisti ir ievainoti, divi no viņiem nopietni, un es ar vienu no viņiem runāju slimnīcā."

Protestiem pret policijas šķietamo vardarbību pāraugot nekārtībās, Atēnās otrdienas vakarā ievainoti pieci policisti un 16 protestētāji aizturēti. Amatpersonas ziņo, ka protesti noritējuši mierīgi, līdz huligāni, tostarp futbola fani izraisījuši vardarbību protestu laikā, apmētājot policistus un automašīnas ar petardēm, degmaisījumu pudelēm un akmeņiem. Huligāni arī aizdedzinājuši kokus un atkritumu konteinerus. Medijos publiskotajos attēlos redzams, ka uzbrukumos policistiem izmantoti arī metāla stieņi. Policija atbildēja ar asaru gāzi un ūdensmetējiem. Vienubrīd sadursmes pārauga ielu kaujās. Policijas preses pārstāvis atklāja, ka viens no cietušajiem policistiem guvis smagas traumas, bet viņa dzīvībai briesmas vairs nedraud. Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis un opozīcija nosodījuši šo vardarbību. "Akla vardarbība nekur neved," televīzijā sacīja premjerministrs. Protestus pret policijas vardarbību sākotnēji izraisīja videoieraksts, kurā redzams, kā policists sper un sit ar steku un dūrēm kādam vīrietim. Incidents, šķiet, noticis svētdien, policijai pārbaudot, vai tiek ievēroti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu. Policija paziņojusi, ka pirms ierakstā redzamā incidenta vairāki desmiti cilvēku svētdien bija uzbrukuši policistiem, kas mēģināja izrakstīt soda kvītis personām, kas pārkāpa karantīnas ierobežojumus. Prokuratūra un valdība ir aicinājušas izmeklēt šo gadījumu. Avots: LETA

Libānā protestētāji pirmdien nobloķējuši lielākos ceļus galvaspilsētā un citur valstī, paužot dusmas par politisko strupceļu un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī. Libānas mārciņas vērtība attiecībā pret dolāru piedzīvojusi strauju kritumu, kā rezultātā strauji kāpušas pārtikas preču cenas. Tik liels Libānas mārciņas vērtības kritums piedzīvots pirmos reizi kopš 2019.gada, kad Libānā notika plaši protesti pret korupciju valdošajā šķirā. "Šis ir modinātāja zvans visiem Libānas līderiem, ka tuvojas sociālais sprādziens," sacīja viens no protestētājiem Beirūtā. Libānas prezidents Mišels Auns aicinājis armiju un drošības spēkus iejaukties un atvērt protestētāju nobloķētos ceļus. Drošības spēki līdz šim atturējušies aktīvi iejaukties. "Ceļu bloķēšana ir nepieņemama un drošības spēkiem un armijai ir jāpilda savi pienākumi un jānodrošina likumu ievērošana," paziņoja prezidents, kura sacīto citē ziņu aģentūra NNA. Aculiecinieki ziņo, ka nobloķēti arī ceļi, kas savieno Beirūtu ar Libānas ziemeļiem un dienvidiem. Protestētāji sociālajos medijos aicinājuši cilvēkus viņiem pievienoties, lai izglābtu valsti no pilnīga ekonomiskā un sociālā sabrukuma. Libānieši dzīvo bez valdības kopš 10.augusta, kad demisionēja premjerministrs Hasans Diabs.

Spānijā pēc repera Pablo Hasela aizturēšanas policijas un protestētāju sadursmēs naktī uz trešdienu aizturēti 15 protestētāji un vairāk nekā 30 cilvēki tikuši ievainoti, paziņojušas amatpersonas. Hasels kopā ar saviem atbalstītājiem bija iebarikādējies universitātē, nevēloties doties uz cietumu, lai izciestu viņam piespriesto deviņu mēnešu cietumsodu par ierakstiem tviterī, kuros viņš uzbruka monarhijai un apsūdzēja policiju spīdzināšanā un protestētāju un migrantu nogalināšanā. Reperis tika notiesāts apsūdzībās par terorisma cildināšanu, apmelošanu, kā arī par neslavas celšanu kronim un valsts institūcijām. Spānijas policija otrdien iegāja Leridas universitātē un Haselu aizturēja. Vēlāk tajā pašā dienā vairākās Katalonijas pilsētās izcēlās protesti. Barselonā aptuveni 1700 cilvēku sapulcējās centrālajā laukumā. Bariņš protestētāju aizdedzināja atkritumu konteinerus un apmētāja policistus ar akmeņiem un citiem priekšmetiem. Līdzīgas ainas bija vērojamas arī Leridā, kas ir Hasela dzimtā pilsēta. Vikā, kas atrodas aptuveni 70 kilometrus uz ziemeļiem no Barselonas, protestētāji uzbruka policijas iecirknim, ievainojot 11 policistus. Policija ziņo, ka kopumā aizturēti 15 cilvēki, bet ātrās palīdzības dienests vēsta, ka sadursmēs vieglas traumas guvuši 33 cilvēki, tostarp 19 policisti, vēsta LETA.

Mjanmas pilsētās pirmdien notiek nepieredzēti plaši protesti pret pagājušās nedēļās pučā varu sagrābušo militāro huntu, protestētājiem pieprasot atbrīvot aizturēto valdības vadītāju Aunu Sanu Su Či.

Tūkstošiem cilvēku svētdien Mjanmas galvenajā pilsētā Jangonā sapulcējušies uz protestiem pret armijas sarīkoto valsts apvērsumu un pieprasījuši valdības vadītājas Aunas Sanas Su Či atbrīvošanu. Protestētāju plakāti vēstīja "Taisnīgumu Mjanmai" un "Mēs nevēlamies militāro diktatūru". Protesti Mjanmā notika arī sestdien, kad Jangonas ielās izgāja aptuveni 1000 cilvēku. Jau ziņots, ka Mjanmas armija pirmdien sarīkoja valsts apvērsumu un aizturēja galvenās valdības amatpersonas, tai skaitā faktisko valdības vadītāju Aunu Sanu Su Či un prezidentu Vinu Mjintu. Varu pārņēmusī armija no otrdienas ieviesa komandantstundu un sestdien Mjanmā tika nobloķēta piekļuve sociālajiem medijiem.

Simtiem cilvēku sestdienas vakarā izgājuši Kopenhāgenas ielās, lai protestētu pret Dānijā noteiktajiem ierobežojumiem cīņā pret Covid-19 un valdības ieceri ieviest digitālu vakcinācijas sertifikātu.

Kremlis ir pārliecināts, ka bez pūlēm spēs apslāpēt protestus, kurus visā valstī izsaukusi opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšana, un ir gatavs nepieciešamības gadījumā dot rīkojumu pielietot pret demonstrantiem vēl lielāku spēku, aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Maskavā otrdien pie tiesas ēkas, kurā tiek lemts par to, vai Krievijas opozīcijas politiķim Aleksejam Navaļnijam piespriesto nosacīto sodu nomainīt pret reālu cietumsodu, aizturēti vairāk nekā 200 cilvēku, paziņojusi Maskavas Sabiedriskās novērošanas komisija.

Krievijā pirmdien stājies spēkā likums, kas uzliek par pienākumu sociālo tīklu operatoriem meklēt un bloķēt aicinājumus piedalīties neatļautās demonstrācijās.

Briselē pie galvenās dzelzceļa stacijas policija svētdien izklīdinājusi nesakcionētu protesta akciju pret ierobežojumiem, kas ieviesti, lai apturētu Covid-19 pandēmiju. Vismaz 200 cilvēki tikuši aizturēti. Policija paziņojusi, ka pēc personības noskaidrošanas aizturētie tiks atbrīvoti, ja tie uzvedīsies mierīgi un nebūs citu iemeslu to arestēšanai. Pēc grautiņiem, kādos izvērsušies protesti pret karantīnas ierobežojumiem kaimiņos esošajā Nīderlandē, arī Beļģijā pastāv bažas par iespējamajām nekārtībām. Svētdien Briselē bija vērojama masīva policijas klātbūtne, un kārtības sargi aicinājuši ļaudis atturēties no parādīšanās centrālās stacijas un Atomiuma skulptūras apkārtnē, brīdinot, ka pretējā gadījumā viņus var aizturēt. Beļģijā jau vairākas nedēļas ir spēkā komandantstunda, taču līdz šim nav bijuši lieli protesti pret karantīnas ierobežojumiem.

Krievijā Novosibirskā sestdien protesta akcijā aizturēti aptuveni 30 cilvēki, vēsta vietējie aktīvisti un mediji.

Spītējot Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, otrdien Austrālijā tūkstošiem cilvēku pulcējās demonstrācijās, lai kolonizācijas sākuma atceres dienā, ko svinību kritiķi dēvē par Iebrukuma dienu, atgādinātu par netaisnībām un ciešanām, ko pieredzējuši kontinenta pirmiedzīvotāji. Kaut arī publiskās sanāksmēs liegts pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem, akcijā parkā Sidnejas centrā bija pulcējušies aptuveni 2000. Vismaz pieci cilvēki aizturēti, un viens apsūdzēts par uzbrukumu policijai. Likumsargi gan izteicās atzinīgi par to, ka akcija pamatā bijusi miermīlīga. Varasiestādes atteicās atcelt dalībnieku skaita ierobežojumu, neraugoties uz to, ka Sidnejā jau nedēļu nav konstatēts neviens jauns koronavīrusa gadījums. Tūkstošiem cilvēku piedalījās demonstrācijās arī citās lielajās Austrālijas pilsētās, rīkotājiem mudinot dalībniekus lietot sejas maskas un ievērot sociālo distancēšanos, kur tas ir iespējams. Melburnā demonstrācijā piedalījās 10 000 cilvēku. Dalībnieki bija sadalījušies 100 cilvēku lielās grupās, šādi ievērojot spēkā esošos ierobežojumus Oficiāli 26.janvārī tiek atzīmēt Austrālijas diena, bet ik gadu šajā datumā tiek rīkotas protesta demonstrācijas, vēršot uzmanību uz Austrālijas pirmiedzīvotāju ciešanām un netaisnībām, ko pieredzējusi aborigēnu kopiena. Regulāri izskan aicinājumi valdībai mainīt valsts svētku datumu. Mūsdienu Austrālijas valsts sākumu svinības ir sēru laiks aborigēniem, kas šajā kontinentā dzīvojuši 65 000 gadu un britu kolonistu ierašanos 1788.gadā uzskata par sākumu diviem sāpju un ciešanu gadsimtiem. Austrālijas diena par valsts svētku brīvdienu oficiāli tika pasludināta tikai 1994.gadā. Tuvojoties pretrunīgajam datumam, sociālajos medijos populāri kļuva protestētāju tēmturi, tādi kā "Iebrukuma diena 2021" un "Vienmēr bija, vienmēr būs". Tiesa gan, kā liecina mediju grupas "Fairfax" laikrakstu veiktā sabiedriskās domas aptauja, 48% iedzīvotāju ir pret valsts svētku dienas datuma pārcelšanu, un tikai 28% to atbalsta.

Itālijas skolēni pirmdien izgājuši ielās, protestējot pret attālinātās mācīšanās pagarināšanu koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Attālinātā mācīšanās attiecas uz vidusskolu audzēkņiem no 14 gadu vecuma. Teju visi Itālijas reģioni pagarinājuši attālināto mācīšanos, kurai bija jābeidzas pirmdien un aptuveni pusei skolēnu bija jāatsākas mācībām klātienē. Skolēni protestēja pie savām skolām Romā, bet vairāki desmiti sapulcējās pie Izglītības ministrijas ēkas, šaudot petardes. "Mēs vēlamies atgriezties savās klasēs," raidorganizācijai "Rai News" sacīja viens skolēns.

iedaloties simtiem cilvēku, Prāgā svētdien notikuši protesti pret ierobežojumiem, ko Čehijas valdība noteikusi cīņā pret jauno koronavīrusu. Saskaņā ar policijas aplēsēm Prāgas Vecpilsētas laukumā bija sapulcējušies aptuveni 2500 līdz 3000 cilvēku.Protestētājiem rokās bija Čehijas karogi un plakāti ar tādiem uzrakstiem kā "Apturiet korona-teroru" un "Apturiet covid tirāniju". Demonstrācijā uzrunas teica uzņēmēju pārstāvji, sporta treneri, kā arī bijušais prezidents Vāclavs Klauss, ziņoja Čehijas mediji. Čehijas valdība ceturtdien nolēma pagarināt karantīnas režīmu līdz 22.janvārim un nav izslēgts, ka tas var tikt vēlreiz pagarināts, norādīja veselības ministrs Jans Blatnijs. Šobrīd Čehijā ārpus mājām var tikties ne vairāk kā divi cilvēki. Darbojas tikai veikali, kas tirgo ikdienā nepieciešamas preces. Viesnīcas, restorāni un kultūras iestādes ir slēgtas. No plkst.21 līdz plkst.5 spēkā ir nakts komandantstunda.