Protests

Kijevā policijas sadursmēs ar cilvēkiem, kas protestēja pret Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, otrdien ievainoti 40 likumsargi, ziņo Ukrainas policija. Kijevas Neatkarības laukumā sapulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, tostarp uzņēmēji, lai protestētu pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu. Ukrainas valdība pagājušajā nedēļās paziņoja, ka no 8.janvāra tiks slēgti visi uzņēmumi, kas netiek uzskatīti par būtiskiem, sporta zāles un skolas. Plānots, ka šie ierobežojumi būs spēkā līdz 24.janvārim. Protestētāji mēģināja uzstādīt teltis laukumā, bet policija viņus apturēja. Protestētāji medijiem sacīja, ka policisti pret viņiem izmantojuši asaru gāzi. Ziņu aģentūras AFP žurnālists redzēja, kā uz protestu vietu dodas ātrās palīdzības mašīna un no pūļa tiek iznests viens ievainots cilvēks. Oficiālu ziņu par ievainotajiem protestētāju vidū nav. Policija ziņo, ka 40 policisti guvuši ķīmiskus apdegumus acīs un viens policists ievainos galvā.

Covid-19 izplatības ierobežošanai būtu jāaizliedz protesta akcijas, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (APP).

Rīgas pašvaldībā pieteikts kārtējais pasākums pret Covid-19 ierobežojumiem, kas paredzēts svētdien, 20.decembrī, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (APP).

Ņemot vērā, ka sestdien notikušajos protesta pasākumos netika ievēroti epidemioloģiskās drošības pasākumi, pastāv bažas, ka tie būs negatīvi ietekmējuši kopējo epidemioloģisko situāciju valstī, izriet no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktora Jurija Perevoščikova paustā žurnālistiem.

Sestdien Rīgā notikošais iedragāja robu manā ticībā cilvēkiem kopumā. Dzīvojot savā "burbulī", kur cilvēki, šķiet, biežāk raduši lietās iedziļināties un analizēt apkārt notiekošo, pat nevarēju iedomāties, ka tik daudzi mūsu valstī dzīvo absolūti krasi atšķirīgā burbulī, kvadrātā vai vienalga kādā figūrā. 

Bez incidentiem noslēgusies "Lielā tautas sapulce". Vides aizsardzības kluba prezidenta rīkotā sapulce, kuras mērķis ir iestāties "par cilvēku ekoloģiju, Covid-19 pamatojumu", 11.novembra krastmalā sestdien pulcēja vairāk nekā valstī patlaban atļautos 25 cilvēkus.

Rīgas dome aicina nedēļas nogalē plānotās sapulces rīkotājus ievērot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības noteikumus un atgādina, ka pasākumi nedrīkst pulcēt vairāk par 25 dalībniekiem, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgā, 11.novembra krastmalā, 12.decembrī pieteiktās sapulces rīkotāji plāno pulcēt vairāk nekā atļautos 25 cilvēkus, liecina informācija, kuru izplatījuši sapulces organizētāji.

Francijas galvaspilsētā Parīzē sestdien protesta akcija pret drošības likumprojektu pāraugusi vardarbībā un sadursmēs ar policiju, bet kareivīgāk noskaņotie protestētāji dedzinājuši automašīnas un dauzījuši ēku logus. Vairākiem tūkstošiem protestētāju Parīzē dodoties uz Republikas laukumu, lielveikalam, nekustamo īpašumu birojam un bankai tika izsisti logi, aizdedzinātas vairākas automašīnas, vēsta ziņu aģentūra AFP. Ar dažādiem priekšmetiem apmētāta policija, savukārt likumsargi atbildējuši ar asaru gāzi. Protesta akcijas pret drošības likumprojektu Francijā notiek jau otro nedēļās nogali pēc kārtas.

Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā svētdien jaunievēlētās proeiropeiskās prezidentes Maijas Sandu rīkotajā protesta akcijā pulcējās tūkstošiem cilvēku, pieprasot valdības atkāpšanos un jaunu parlamenta vēlēšanu sarīkošanu.

Baltkrievijā nerimstot protesta kustībai pret prezidenta vēlēšanu falsifikāciju un autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, svētdien galvaspilsētā Minskā un reģionu centros notika opozīcijas protesta akcijas, un to gaitā aizturēti vismaz 300 cilvēku.

ptuveni 15 tūkstoši protestētāju sestdien Erevānā pieprasīja Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos saistībā ar 9.novembra vienošanos par pamieru Kalnu Karabahā, ko daudzi uztver kā Armēnijas kapitulāciju. Vēcinot Armēnijas un Kalnu Karabahas karogus, protestētāji skandēja "Nikols - nodevējs" un "Armēniju bez Nikola!". Protestā bija klāt arī ietekmīgās Armēņu apustuliskās baznīcas garīdzniecības pārstāvji. Opozīcija draud sākt pilsoniskās nepakļaušanās kampaņu, ja Pašinjans neatstās amatu. Tikmēr Pašinjans, kas iepriekš skaidrojis vienošanos kā vienīgo iespēju nepieļaut reģionā pilnīgu sabrukumu, aplenkumu un tūkstošiem armēņu karavīru nāvi, sestdien televīzijas uzrunā paziņojis, ka atkāpties neplāno un ka šobrīd viņa valdība par svarīgāko uzskata karagūstekņu un kritušo atgūšanu. 17 Armēnijas opozīcijas partijas iestājušās par to, lai Pašinjana vietā stātos bijušais premjers Vazgens Manukjans, kas vadīja Armēnijas valdību 1990. un 1991.gadā un bija aizsardzības ministrs 1992. un 1993.gadā, Kalnu Karabahas konflikta laikā. Uzrunājot protestētājus, 74 gadus vecais Manukjans sacījis, ka izveidotu pagaidu valdību, kura sarunu ceļā censtos panākt dažu neskaidru 9.novembra vienošanās aspektu pārskatīšanu. Tikmēr Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija sestdien oficiāli apstiprinājusi, ka ceturtdien, 10.decembrī, galvaspilsētā Baku tiks rīkota militāra parāde par godu Kalnu Karabahas konflikta beigām, kurā piedalīsies vairāk nekā 3000 karavīru un aptuveni pusotrs simts tehnikas vienību, tai skaitā jaunākās raķešu iekārtas un pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī daļa trofeju tehnikas, kas atņemta Armēnijas pusei.

Baltkrievijā svētdien notikušajās protesta akcijās pret autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu aizturēti vairāk nekā 400 cilvēku, liecina cilvēktiesību aizstāvības centra "Vjasna" ("Pavasaris") apkopotā informācija.

Sestdien Francijas pilsētu ielās izgāja aptuveni 133 000 cilvēku, kas protestēja pret policijas brutalitāti un pretrunīgi vērtēto jauno drošības likumu, atsaucoties uz Iekšlietu ministriju ziņo aģentūra AFP. Protesti, kas vietām pārauga vardarbībā, notika visā Francijā, tostarp Parīzē, Strasbūrā, Marseļā un Lionā. Izolētas sadursmes notika arī galvaspilsētā, kuras ielās saskaņā ar iekšlietu ministrijas datiem izgāja 46 000 cilvēku. Tikmēr demonstrāciju rīkotāji apgalvo, ka visā valstī protesta akcijās piedalījies pusmiljons cilvēku, bet Parīzē vien - 200 000. Par protestu ieganstu kalpojusi pirmdien notikusī Parīzes centrā patvaļīgi iekārtotās nelegālo imigrantu nometnes likvidācija. Savukārt otrdien atklātībā nonāca videoieraksts, kurā redzams, kā policisti vardarbīgi aiztur kādu melnādainu mūzikas producentu. Vienlaikus situāciju papildus nokaitējis likumprojekts, kas paredz ierobežot pilsoņu tiesības filmēt policistus.

Šodien aptuveni 100 cilvēki bija sapulcējušies pie Ministru kabineta ēkas, lai protestētu pret valdības noteiktajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles biroja vārtos ietriekusies ar grafiti apzīmēta automašīna, trešdien paziņoja policijas preses pārstāvis, sīkāku informāciju nesniedzot.

Polijas policija trešdienas vakarā Varšavā pielietojusi asaru gāzi pret protestētājiem, kas piedalījās demonstrācijā pret abortu aizliegumu.

Paredzēts, ka šodien tika atjaunots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu atstājušā Jura Pūces (AP) Saeimas deputāta mandāts.

Vācijas policija trešdien Berlīnes centrā lika lietā ūdens lielgabalus un piparu gāzi, lai izklīdinātu tūkstošiem demonstrantu, kas protestēja pret Covid-19 krīzes dēļ ieviestajiem valdības ierobežojumiem. Demonstrācijā pie Reihstāga, Brandenburgas vārtiem un Tīrgartena Uzvaras kolonnas bija sapulcējušies aptuveni 7000 protestētāju, bet kārtības nodrošināšanā bija iesaistīti 2400 policistu. Protestu gaitā aizturēti 365 cilvēki, pavēstīja likumsargi. Bažījoties par vardarbības izraisīšanos, valdība protestu parlamenta ēkas apkaimē aizliegusi. Pēc tam kad policijas atkārtotie mudinājumi apvilkt sejas maskas bija palikuši bez ievērības, likumsargiem vajadzēja vairākas stundas, lai protesta akcijas dalībniekus izklīdinātu. Protestētāji policistus apmētāja ar pudelēm, akmeņiem un pirotehniku, kā arī uzbruka ar piparu gāzi, kas izraisīja to to, ka policisti "pielieto fizisku spēku un piparu gāzi, un aiztur dažus uzbrucējus". Berlīnes akcijas organizētāji apsūdz valdību, ka tā ar karantīnas režīma prasībām cenšas izveidot diktatūru.

Baltkrievijas drošības spēki svētdien notikušajās protesta akcijās aizturējuši vairāk nekā 1000 cilvēkus, ziņo cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Vjasna" ("Pavasaris"). Organizācijas apkopotajā aizturēto cilvēku sarakstā ir 1078 vārdi. Visvairāk cilvēku aizturēti Minskā. Drošības spēki pret protestētājiem pielietojuši arī asaru gāzi un trokšņu granātas. Aculiecinieki ziņoja, ka milicija arī šāvusi ar gumijas lodēm.Baltkrievijā kopš 9.augusta turpinās protesti pret prezidenta vēlēšanu viltošanu. Protestu gaitā aizturēti tūkstošiem cilvēku, bet vairāki simti ievainoti. Lielākās protesta akcijas parasti notiek svētdienās. Eiropas Savienība (ES) ir piemērojusi sankcijas personām, kas atbildīgas par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un protestu apspiešanu. Plaša demonstrācija Minskā notika arī piektdien, kad tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai pieminētu šonedēļ bojāgājušo opozīcijas aktīvistu Ramanu Bandarenku. 31 gadu vecais Bandarenka nonāca slimnīcā pēc tam, kad viņu Minskā piekāva drošības spēku pārstāvji, ceturtdien vēstīja neatkarīgais telekanāls "Belsat" un citi baltkrievu mediji, atsaucoties uz nelaiķa ģimeni. Slimnīcā viņš aizgāja no dzīves. Demonstrācijās pret Lukašenko režīmu kopš augusta miruši vismaz četri cilvēki, un ES piektdien nosodīja Bandarenkas nāvi un brīdināja Minsku par jaunu sankciju noteikšanu. Saskaņā ar Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas ziņoto Baltkrievijā kopš protestu sākuma aizturēti aptuveni 18 000 cilvēku. Baltkrievijas Iekšlietu ministrija pārstājusi sniegt šādus datus.