Protests

Klimata aktīvisti ASV, Vašingtonā, protestē pret prezidenta Džo Baidena klimata plānu, kas paredz, ka līdz 2030. gadam ASV samazinās emisijas daudzumu vismaz uz pusi.  Protestētāji nav apmierināti ar šādu izstrādāto plānu, uzskatot, ka nepieciešams rīkoties radikālāk un nospraust plānu, samazināt emisijas daudzumu vēl lielākā apjomā. Protestētāji pie Baltā nama ieradās ar ķerrām un izgāza tur ārā kūtsmēslus. 

Krievijā policija trešdien aizturējusi teju divus tūkstošus cilvēku opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalsta mītiņos vairākos desmitos valsts pilsētu.

Berlīnes policija gatavojas plašiem protestiem pie parlamenta, kur trešdien gaidāms balsojums par jauniem jauniem noteikumiem cīņā ar Covid-19, kas būtu pārāki par federālo zemju lēmumiem. Policija ir norobežojusi Reihstāhgu, kur atrodas Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs, un pilsētas centrā izvietoti 2200 policistu. Jauni noteikumi attieksies uz visu valsti un stāsies spēkā brīdī, kad kādā apgabalā trīs dienas pēc kārtas jauno Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 cilvēku septiņu dienu periodā pārsniegs 100. Tādā gadījumā stāsies spēkā nakts komandantstunda, tiks slēgta lielākā daļa veikalu un vienas mājsaimniecības locekļiem būs atļauts vienā reizē tikties tikai ar vienu cilvēku no citas mājsaimniecības un šī cilvēka bērniem, ja tie jaunāki par 14 gadiem. Jauno noteikumu pretinieki aicinājuši cilvēkus no visas Vācijas trešdien doties uz Berlīni, lai protestētu. Policija atklāja, ka galvaspilsētā šodien gaidāmas trīs atsevišķas demonstrācijas. Avots:LETA

Krievijā policija trešdien veikusi kratīšanas opozicionāra Alekseja Navaļnija birojos Sanktpēterburgā, bet Maskavā aizturēta viņa līdzgaitniece Ļubova Soboļa un preses sekretāre Kira Jarmiša, ziņo Navaļnija atbalstītāji.

Berlīnē ceturtdien izcēlās tūkstošiem īrnieku protesti pret Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas ceturtdienas lēmumu, ar kuru tā atzinusi par nelikumīgu Berlīnes lēmumu iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem, lai cīnītos pret mājokļu izmaksu straujo kāpumu galvaspilsētā. Tiesa lēma par labu kristīgo demokrātu (CDU) un brīvo demokrātu (FDP) deputātiem, kas Berlīnē atrodas opozīcijā, un piekrita viņu argumentam, ka īres politika atrodas federālajā, nevis zemju jurisdikcijā. Berlīnes Senāts, kuru kontrolē sociāldemokrātu (SPD), "zaļo" un kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") koalīcija, likumu par īres cenu iesaldēšanu uz pieciem gadiem pieņēma 2020.gada janvārī. Tas bija pirmais šāds solis Vācijā. Vairāki tūkstoši cilvēku ceturtdienas vakarā Berlīnē izgāja demonstrācijā, aicinot uz īres cenu iesaldēšanu valsts līmenī un kritizējot Federālās konstitucionālās tiesas lēmumu. Demonstranti pieprasīja, lai politiķi vērstos pret "īres cenu neprātu", un daudzi no viņiem dauzīja kastroļu vākus.

Šodien Vecrīgā, Jēkaba ielā, pretī ieejai Saeimas ēkā, trīs cilvēki protestēja pret grupu sporta treniņu neatļaušanu slēgtās telpās.

Šodien plkst.10.30 pretī ieejai Saeimas ēkā, Jēkaba ielā, notiks protests pret grupu sporta treniņu neatļaušanu slēgtās telpās, informēja pasākuma rīkotāji, bijušie Rīgas domes deputāti Vadims Baraņņiks ("Alternative") un Vitālijs Dubovs ("Alternative").

ASV pēc kāda melnādaina vīrieša nāves aizturēšanas laikā Mineapolē svētdienas vakarā izcēlušies kārtējie protesti. Simtiem cilvēku svētdienas vakarā sapulcējās pie policijas iecirkņa Bruklinas centrā netālu no Mineapoles, kur pašreiz norisinās tiesas prāva pret bijušo policistu Dereku Čovinu, kurš apsūdzēts afroamerikāņa Džordža Floida slepkavībā, kas izprovocēja masu protestus un nekārtības daudzās ASV pilsētās. Policija pielietoja asaru gāzi pret protestētājiem un raidīja gaisā brīdinājuma šāvienus, ziņo mediji. Vēlāk situācija norima un demonstranti aizdedzināja svecītes nogalinātā vīrieša Dauntes Raita piemiņai. Taču drīz pēc tam atkal izcēlās sadursmes starp jaunu protestētāju grupu un policistiem. Mirušā māte svētdien, uzrunājot protestētājus, sacīja, ka dēls viņai piezvanījis un pateicis, ka viņa automašīnu uz ceļa apturējusi policija. Viņa dzirdējusi, ka policisti liek dēlam pārtraukt telefona sarunu, un tad viens no policistiem nolicis klausuli. Drīz pēc tam dēla draudzene paziņojusi viņai, ka Raits ir sašauts. Minesotas štata Kriminālās aizturēšanas birojs paziņojis, ka sākta izmeklēšana pret policistu Bruklinas centrā, kas bijis iesaistīts apšaudē, bet neidentificēja upuri. Bruklinas centra policijas departaments paziņojis, ka policisti apturējuši autovadītāju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Kad atklājies, ka ir izdots orderis uz viņa vārda, viņi mēģinājuši šoferi aizturēt. Taču šoferis iekāpis atpakaļ mašīnā, un viens no policistiem izšāvis, trāpot šoferim, kurš miris. Automašīnā atradusies arī sieviete, kas tika ievainota, bet viņas dzīvībai briesmas nedraud. Viņa tika hospitalizēta. Avots: LETA

Maskavas pilsētas tiesa trešdien atcēlusi mājas arestu vairākiem opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitniekiem, kuri apsūdzēti par koronavīrusa pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu 23.janvārī Maskavā notikušās protesta akcijas gaitā.

Baltkrievijā martā aizturēti vairāk nekā 1100 cilvēku, kas piedalījās protestos pret Aleksandra Lukašenko režīmu, svētdien paziņoja cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Vjasna" ("Pavasaris").

Sestdien, 3. aprīlī, visā Anglijā un arī Velsā notiek protesta akcijas "Kill the bill". Plašās demonstrācijas noris kopumā 25 pilsētās, vēsta medijs The Guardian. Protestētāji sestdien iestājās pret valdības izstrādāto likumprojektu, kas, pēc kritiķu domām, ierobežos tiesības rīkot demonstrācijas. Policijas, noziedzības, sodu un tiesas likumprojekts, kas pagājušajā mēnesī parlamentā izturēja otro lasījumu, grozīs spēkā esošos sabiedriskās kārtības tiesību aktus, lai policijai būtu vieglāk aizliegt vai slēgt mierīgus protestus, ja tos uzskata par pārāk traucējošiem. Likumprojekta pretinieki to nodēvējuši par uzbrukumu protestēt un soli uz autoritārismu. Londonas policija ir brīdinājusi cilvēkus nepievienoties mītiņiem.

Baltkrievijas policija sestdien vairākās pilsētās aizturējusi desmitiem protestētāju un vismaz piecus žurnālistus, paziņojusi cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Vjasna-96". Opozīcijas medijs "Nexta", kas mobilizē un koordinē protesta akcijas, šonedēļ aicinājis opozīcijas atbalstītājus aizsākt otro demonstrāciju vilni, dodot jaunu sparu protesta kustībai pret Aleksandra Lukašenko režīmu, kas pēc brutālajām drošības iestāžu represijām ziemas mēnešos bija apsīkusi. Minskā opozīcijas atbalstītāji gatavojās pulcēties pilsētas centrā, bet policija bloķēja vairākas ielas, pilsētas galveno laukumu un parku. Videoieraksti medijos un sociālajos tīklos liecina, ka galvaspilsētas centrā savilkta militārā tehnika. Kā norāda "Vjasna-96", aizturēto skaitā ir arī divi neatkarīgās ziņu vietnes "Tut.by", žurnālisti. Savukārt šī vietne vēsta, ka aizturēta arī opozīcijas koordinācijas padomes pamatsastāva locekle Natālija Duļina. "Nexta" pēcpusdienā aicina protestētājus pārgrupēties un organizēt atsevišķas protesta akcijas dažādās Baltkrievijas pilsētu vietās. Ceturtdien, kad opozīcija svinēja Baltkrievijas Brīvības dienu, pieminot 103.gadskārtu kopš 1918.gada martā proklamētā un tikai īsu laiku pastāvējusī Baltkrievijas Tautas Republika pasludināja neatkarību, policija saskaņā ar "Vjasna-96" informāciju aizturēja vismaz 176 cilvēkus, ziņo LETA.

Protestos pret likumprojektu, kas Lielbritānijas policijai paredz plašākas pilnvaras protestu kontrolēšanā, Bristolē otrdien aizturēti 14 cilvēki, trešdien paziņojusi Eivonas un Somersetas reģiona policija. Demonstrācija, kurā piedalījās aptuveni 200 cilvēki, beidzās, kad policija nodrošināja cīņā ar pandēmiju noteikto ierobežojumu ievērošanu, paziņoja policija. "Kopumā par pārkāpumiem tika aizturēti 14 cilvēki, tostarp par Covid-19 likuma pārkāpumiem un ceļa bloķēšanu," teikts policijas paziņojumā. Tajā norādīts, ka viens no aizturētajiem ticis aizturēts arī svētdienas protestu laikā. Jau ziņots, ka svētdien Bristolē protesti pret jauno policijas likumprojektu pārauga vardarbībā. Likumprojektā, pret kuru notiek protesti, noteikts, ka par "tīšu vai pārgalvīgu sabiedrisko traucējumu radīšanu" cilvēkiem var tikt piespriests cietumsods vai naudassods. Policijas pārstāve sacīja, ka otrdien nācies piesaistīt kaimiņu policijas spēkus, lai izbeigtu protestus, kas notika, pārkāpjot ierobežojumus, kas noteikti sabiedrības veselības aizsargāšanā. Lielbritānijā otrdien apritēja gads, kopš pirmā karantīnas režīma ieviešanas cīņā ar Covid-19. Valstī kopš pandēmijas sākuma inficēšanās ar jauno koronavīrusu atklāta vairāk nekā 4,3 miljoniem cilvēku, no kuriem gandrīz 150 000 ir miruši. Avots: LETA

Anglijā Bristolē protestiem pret jauno policijas likumprojektu pāraugot vardarbībā, ievainoti vismaz 20 likumsargi, divi no viņiem nopietni, pirmdien pavēstīja policija. Lielbritānijas iekšlietu ministre Priti Patela protestus, kas sākās pēcpusdienā un turpinājās naktī, nosodīja, sakot, ka tie ir nepieņemami. Vardarbīgos izlēcienus viņa dēvēja par bandītismu, brīdinot, ka tie netiks pieciesti. Miermīlīgi sākusies demonstrācija pārauga vardarbībā, kad vairāki simti protestētāju uzbruka Ņūbraidvelas policijas iecirknim. Protestētāji pauda nosodījumu likumprojektam, kas policijai paredz plašākas pilnvaras protestu kontrolēšanā, vēsta LETA. Protestētāju plakātos bija lasāmi tādi saukļi kā "Teiksim "nē" policejiskai valstij Lielbritānijā" un "Brīvība protestēt ir demokrātijas pamatā". Protestu gaidā aizturēti septiņi cilvēki, sacīja Eivonas un Somersetas reģiona policijas komisāre Sjū Mauntstīvensa, pieļaujot, ka saistībā ar vardarbību tiks aizturēti daudzi citi. Protestētāji mēģināja izdauzīt policijas iecirkņa logus un durvis, kā arī aizdedzināja vienu policijas auto, tomēr liesmas ātri tika apdzēstas. Bojājumi nodarīti 12 policijas auto, bet Ņūbraidvelas policijas iecirknim nodarīti "nopietni postījumi", sacīja policijas konstebls Endijs Māršs. "Policisti tika apmētāti ar akmeņiem, dažādiem priekšmetiem un pirotehniku. Situācija, ar kuru viņiem bija jātiek galā, bija šausminoša," atzina Māršs. "Mums 20 policisti ir ievainoti, divi no viņiem nopietni, un es ar vienu no viņiem runāju slimnīcā."

Protestiem pret policijas šķietamo vardarbību pāraugot nekārtībās, Atēnās otrdienas vakarā ievainoti pieci policisti un 16 protestētāji aizturēti. Amatpersonas ziņo, ka protesti noritējuši mierīgi, līdz huligāni, tostarp futbola fani izraisījuši vardarbību protestu laikā, apmētājot policistus un automašīnas ar petardēm, degmaisījumu pudelēm un akmeņiem. Huligāni arī aizdedzinājuši kokus un atkritumu konteinerus. Medijos publiskotajos attēlos redzams, ka uzbrukumos policistiem izmantoti arī metāla stieņi. Policija atbildēja ar asaru gāzi un ūdensmetējiem. Vienubrīd sadursmes pārauga ielu kaujās. Policijas preses pārstāvis atklāja, ka viens no cietušajiem policistiem guvis smagas traumas, bet viņa dzīvībai briesmas vairs nedraud. Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis un opozīcija nosodījuši šo vardarbību. "Akla vardarbība nekur neved," televīzijā sacīja premjerministrs. Protestus pret policijas vardarbību sākotnēji izraisīja videoieraksts, kurā redzams, kā policists sper un sit ar steku un dūrēm kādam vīrietim. Incidents, šķiet, noticis svētdien, policijai pārbaudot, vai tiek ievēroti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu. Policija paziņojusi, ka pirms ierakstā redzamā incidenta vairāki desmiti cilvēku svētdien bija uzbrukuši policistiem, kas mēģināja izrakstīt soda kvītis personām, kas pārkāpa karantīnas ierobežojumus. Prokuratūra un valdība ir aicinājušas izmeklēt šo gadījumu. Avots: LETA

Libānā protestētāji pirmdien nobloķējuši lielākos ceļus galvaspilsētā un citur valstī, paužot dusmas par politisko strupceļu un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī. Libānas mārciņas vērtība attiecībā pret dolāru piedzīvojusi strauju kritumu, kā rezultātā strauji kāpušas pārtikas preču cenas. Tik liels Libānas mārciņas vērtības kritums piedzīvots pirmos reizi kopš 2019.gada, kad Libānā notika plaši protesti pret korupciju valdošajā šķirā. "Šis ir modinātāja zvans visiem Libānas līderiem, ka tuvojas sociālais sprādziens," sacīja viens no protestētājiem Beirūtā. Libānas prezidents Mišels Auns aicinājis armiju un drošības spēkus iejaukties un atvērt protestētāju nobloķētos ceļus. Drošības spēki līdz šim atturējušies aktīvi iejaukties. "Ceļu bloķēšana ir nepieņemama un drošības spēkiem un armijai ir jāpilda savi pienākumi un jānodrošina likumu ievērošana," paziņoja prezidents, kura sacīto citē ziņu aģentūra NNA. Aculiecinieki ziņo, ka nobloķēti arī ceļi, kas savieno Beirūtu ar Libānas ziemeļiem un dienvidiem. Protestētāji sociālajos medijos aicinājuši cilvēkus viņiem pievienoties, lai izglābtu valsti no pilnīga ekonomiskā un sociālā sabrukuma. Libānieši dzīvo bez valdības kopš 10.augusta, kad demisionēja premjerministrs Hasans Diabs.

Spānijā pēc repera Pablo Hasela aizturēšanas policijas un protestētāju sadursmēs naktī uz trešdienu aizturēti 15 protestētāji un vairāk nekā 30 cilvēki tikuši ievainoti, paziņojušas amatpersonas. Hasels kopā ar saviem atbalstītājiem bija iebarikādējies universitātē, nevēloties doties uz cietumu, lai izciestu viņam piespriesto deviņu mēnešu cietumsodu par ierakstiem tviterī, kuros viņš uzbruka monarhijai un apsūdzēja policiju spīdzināšanā un protestētāju un migrantu nogalināšanā. Reperis tika notiesāts apsūdzībās par terorisma cildināšanu, apmelošanu, kā arī par neslavas celšanu kronim un valsts institūcijām. Spānijas policija otrdien iegāja Leridas universitātē un Haselu aizturēja. Vēlāk tajā pašā dienā vairākās Katalonijas pilsētās izcēlās protesti. Barselonā aptuveni 1700 cilvēku sapulcējās centrālajā laukumā. Bariņš protestētāju aizdedzināja atkritumu konteinerus un apmētāja policistus ar akmeņiem un citiem priekšmetiem. Līdzīgas ainas bija vērojamas arī Leridā, kas ir Hasela dzimtā pilsēta. Vikā, kas atrodas aptuveni 70 kilometrus uz ziemeļiem no Barselonas, protestētāji uzbruka policijas iecirknim, ievainojot 11 policistus. Policija ziņo, ka kopumā aizturēti 15 cilvēki, bet ātrās palīdzības dienests vēsta, ka sadursmēs vieglas traumas guvuši 33 cilvēki, tostarp 19 policisti, vēsta LETA.

Mjanmas pilsētās pirmdien notiek nepieredzēti plaši protesti pret pagājušās nedēļās pučā varu sagrābušo militāro huntu, protestētājiem pieprasot atbrīvot aizturēto valdības vadītāju Aunu Sanu Su Či.

Tūkstošiem cilvēku svētdien Mjanmas galvenajā pilsētā Jangonā sapulcējušies uz protestiem pret armijas sarīkoto valsts apvērsumu un pieprasījuši valdības vadītājas Aunas Sanas Su Či atbrīvošanu. Protestētāju plakāti vēstīja "Taisnīgumu Mjanmai" un "Mēs nevēlamies militāro diktatūru". Protesti Mjanmā notika arī sestdien, kad Jangonas ielās izgāja aptuveni 1000 cilvēku. Jau ziņots, ka Mjanmas armija pirmdien sarīkoja valsts apvērsumu un aizturēja galvenās valdības amatpersonas, tai skaitā faktisko valdības vadītāju Aunu Sanu Su Či un prezidentu Vinu Mjintu. Varu pārņēmusī armija no otrdienas ieviesa komandantstundu un sestdien Mjanmā tika nobloķēta piekļuve sociālajiem medijiem.

Simtiem cilvēku sestdienas vakarā izgājuši Kopenhāgenas ielās, lai protestētu pret Dānijā noteiktajiem ierobežojumiem cīņā pret Covid-19 un valdības ieceri ieviest digitālu vakcinācijas sertifikātu.