Protests

Austrālijā divās lielākajās pilsētās sestdien karantīnas stingrā režīma pretinieku demonstrācijās pulcējās tūkstošiem cilvēku, bet Sidnejā pēc vardarbīgām sadursmēm ar policiju vairāki cilvēki aizturēti.

Šodien Kuldīgā, Rātslaukumā, daži desmiti iedzīvotāji sapulcējušies, lai paustu atbalstu brīvprātīgai vakcinācijai un lai potēšanās pret Covid-19 netiktu "uzspiesta", stāstīja viens no pasākuma organizētājiem, "Par cilvēcīgu Latviju" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens, kura pārstāvētais politiskais spēks vēl pirms pāris mēnešiem bija valdošajā koalīcijā, kas epidemioloģiskās drošības stiprināšanai cenšas panākt pēc iespējas plašāku vakcinēšanos.

Francijā trešdien 19 tūkstoši cilvēku protestēja pret jauniem ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 dēļ, un policija Parīzē lietoja asaru gāzi demonstrantu izklīdināšanai. Daži no protestiem sākās no rīta Parīzē, kad Elizejas laukos notika ikgadējā Bastīlijas ieņemšanas dienas militārā parāde, kuru vēroja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Demonstranti bija neapmierināti ar pirmdien paziņotu lēmumu, ka veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem obligāti jāvakcinējas pret Covid-19 un ka no augusta "Covid pasu" sistēma tiks attiecināta arī uz restorāniem, bāriem un citām publiskām vietām. Lai nevakcinēti cilvēki varētu apmeklēt šīs vietas, viņiem būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Kādā Parīzes rajonā policija raidīja asaru gāzi pūļa izklīdināšanai. Policija paziņoja, ka deklarētais gājiena maršruta netika ievērots, un nosodīja protestētāju rīcību, metot akmeņus un dedzinot ugunskurus. Parīzē protestos piedalījās apmēram 2250 cilvēku. Protesti notika arī Tulūzā, Bordo, Monpeljē, Nantē un citās pilsētās. Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Francijā notikušas pavisam 53 protesta akcijas. Demonstranti skandēja "nost ar diktatūru", "nost ar veselības pasi". Francijā līdz šim vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu ir saņēmuši 35,5 miljoni cilvēku - nedaudz vairāk kā puse no valsts iedzīvotājiem. Avots: LETA

Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) turpinās nemieri pēc bijušā valsts prezidenta Džeikoba Zumas ieslodzīšanas cietumā, un nekārtībās bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 72 cilvēkiem, lai gan kārtības atjaunošanā ir iesaistīta armija, otrdienas vakarā paziņoja policija. Daudzi no bojāgājušajiem samīdīti drūzmā pie pārtikas, elektropreču, alkohola un apģērbu veikaliem, kurus pūlis izlaupījis, otrdien preses konferencē pavēstīja Kvazulu-Natālas provinces premjerministrs Sihle Zikalala. Nekārtībās ir bojāgājušie arī Hautenā, kas ir visblīvāk apdzīvotā DĀR province un kurā atrodas vislielākā valsts pilsēta Johannesburga. Lai sniegtu atbalstu policijai, kārtības atjaunošanā iesaistīti 2500 karavīru, tomēr laupīšanas vēl nav izdevies apturēt nedz Johannesburgā, nedz Kvazulu-Natālā. Aizturēto skaits ir pieaudzis līdz 1234 cilvēkiem, tomēr laupīšanās piedalījušies vēl daudzi tūkstoši. Nekārtības pagājušajā nedēļā izraisīja protesti pret bijušā prezidenta Džeikoba Zumas ieslodzīšanu. Kā ziņots, Konstitucionālā tiesa 29.jūnijā piesprieda Zumam 15 mēnešu ilgu cietumsodu par necieņas izrādīšanu tiesai, neierodoties uz sēdi, kurā izskatītas viņam izvirzītās apsūdzības korupcijā. Zumam, kas ieņēma prezidenta amatu no 2009.gada līdz 2018.gadam, ir izvirzītas 16 apsūdzības korupcijā, naudas atmazgāšanā, krāpšanā un reketā. Drīz vien protesti izvērtās vardarbībā un pāraug veikalu laupīšanās lielpilsētu nabadzīgajos rajonos. Nekārtības notikušas Kvazulu-Natālā un Hautenā, tomēr līdz šim nav pārsviedušās uz pārējām DĀR provincēm. Lielākā opozīcijas partija Demokrātiskā alianse otrdien paziņoja, ka trešdien iesniegs kriminālapsūdzības pret Zumas bērniem un kreisās organizācijas "Ekonomiskās brīvības cīnītāji" (EFF) līderi Džūliusu Malemu. Zumas bērni un Malema tiek apsūdzēti, ka izmantojuši "sociālos medijus, lai izteiktu komentārus, kas mudina un kūda uz vardarbību un laupīšanu". Avots: LETA

Kubas galvaspilsētā Havanā un citās valsts pilsētās svētdien notika nepieredzēti plaši valdības pretinieku protesti, demonstrācijās iesaistoties vairākiem tūkstošiem cilvēku. "Nost ar diktatūru", "mēs gribam brīvību", demonstrācijās, kas sākās spontāni, skandēja protestētāji. Vienlaikus prezidents Migels Diass-Kanels mudināja savus atbalstītājus stāties pretī šo akciju dalībniekiem. Kuba ieslīgusi 30 gadu laikā smagākajā ekonomiskajā krīzē, iedzīvotāji cieš pārtikas trūkuma dēļ, regulāri tiek pieredzēti pārrāvumi elektrības piegādē. Havanā demonstrācijā piedalījās vairāki simti cilvēku, bet, demonstrantiem pulcējoties pie Kapitolija ēkas, tur tika izvietoti prāvi policijas un armijas spēki. Policija lika lietā asaru gāzi, lai izklīdinātu pūļus, un vismaz desmit cilvēki tika aizturēti, no notikumu vietas vēstīja ziņu aģentūras AFP korespondenti. Policisti demonstrantus arī situši ar plastmasas nūjām. Vairāki tūkstoši cilvēku, pārsvarā jaunieši, piedalījās demonstrācijā Sanantonio de Losbanjosā, kas atrodas 30 kilometrus no Havanas. Drīz pēc protestu sākuma pilsētā tika izvietoti drošības spēki, un vēlāk tur ieradās arī prezidents. "Dota pavēle cīnīties ielās, revolucionāri," televīzijas pārraidītajā uzrunā sacīja Diass-Kanels. "Mēs aicinām visus valsts revolucionārus, visus komunistus iziet ielās, kur vien šīs provokācijas parādās, un stāties tām pretī apņēmīgi, stingri un drosmīgi," mudināja prezidents. Valdības atbalstītāji Havanā jau sarīkojuši vairākas kontrdemonstrācijas. Sociālajos medijos publicēti attēli par vairākām valdības pretinieku demonstrācijām visā valstī, bet mobilo sakaru internets, kas Kubā parādījās 2018.gadā, svētdienas pēcpusdienā pamatā bija atslēgts. Reakciju uz svētdienas notikumiem jau paudušas ASV. "ASV atbalsta izteiksmes un pulcēšanās brīvību visā Kubā un stingri nosodīs jebkādu vardarbību, kas vērsta pret miermīlīgiem protestētājiem, kas izmanto savas universālās tiesības," tviterī apliecināja ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans. Avots: LETA

Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu (LGBT) tiesību pretinieki otrdien Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi iesaistījās sadursmēs ar policiju un aizdedzināja Eiropas Savienības (ES) karogu, kas bija izkārts parlamenta ēkas priekšā.

Trešdienas rītā, pie VARAM ēkas, Peldu ielā 25, bija sapulcējušies vairāki Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji, lai protestētu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (AP) iesniegtu prasību par publisku atvainošanos, Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) darbības pārskatīšanu un dialoga veidošanas nepieciešamību. Protestētāji bija ieradušies vairākos desmitos automašīnu, kas dekorētas ar siena ķīpām, piena kannām, ozolu zariem un eglēm. Tāpat uz automašīnu piekabēm un sāniem bija izvietotas izkārtnes ar saukļiem "Darbi vieno, politika šķeļ!", "Pleš, nedzen sviestu!", "Esam par zaļu Latviju! Esam pret nozares apmelošanu!", "Pleš, nešķel sabiedrību!", un citiem. Automašīnu rinda riņķoja ap ministrijas ēkas kvartālu, signalizējot un pievēršot uzmanību ar gaismas elementiem. Protesta akcijas laikā lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji mēģināja novietot siena ķīpas arī pie VARAM ēkas galvenās ieejas, taču pašvaldības policijas darbinieki, kas uzraudzīja protesta norisi un koordinēja mašīnu plūsmu, tās lika novākt. Avots: LETA

Reaģējot uz jauno nodokļu reformu, dažādu mākslas jomu pārstāvji ar emocionāla videovēstījuma palīdzību izveic publisku protestu, aicinot ikvienu, kam rūp Latvijas kultūras nākotne, ar savu parakstu atbalstīt iniciatīvu interneta platformā manabalss.lv.

Tūkstošiem ungāru svētdien demonstrācijā Budapeštā protestēja pret premjerministra Viktora Orbāna valdības plāniem līdz 2024.gadam uzcelt galvaspilsētā Ķīnas Fudaņas universitātes pilsētiņu. Ziņu aģentūras AFP fotogrāfa vērtējumā gājienā piedalījās aptuveni 10 000 cilvēku. Vienošanās, ko Ungārija parakstījusi ar Šanhajā bāzētās augstskolas prezidentu, paredz izbūvēt universitātes pilsētiņu 500 000 kvadrātmetru platībā, kas būtu pirmais šāda veida komplekss Eiropā. Taču šis vērienīgais projekts raisījis sabiedrībā bažas par Ungārijas nosliekšanos austrumu virzienā un augošām parādsaistībām pret Ķīnu, kā arī iezīmējis diplomātisku rīvēšanos starp Pekinu un Budapeštas liberālo mēru Ģērģeju Kāračoņu. Kā liecina nopludināti dokumenti, Ķīna varētu piešķirt aizdevumu 1,3 miljardu apmērā, lai segtu lielāko daļu paredzamo projekta izmaksu, kas sasniegs 1,5 miljardus eiro. Demonstranti apsūdzējuši Orbānu un viņa valdošo labējo partiju "Fidesz" par izdabāšanu Ķīnai. "Orbāns un "Fidesz" uzdodas par antikomunistiem, bet patiesībā viņu draugi ir komunisti," spriedusi 21 gadu vecā studente Soņa Radiča. Pagājušajā nedēļā veikta sabiedriskās domas aptauja liecina, ka lielākā daļa Budapeštas iedzīvotāju neatbalsta minēto plānu, un Kāračoņs mudinājis Orbānu neuzspiest pilsētai projektus, ko tā nevēlas. Šīs nedēļas vidū Budapeštas mērs pavēstīja, ka trīs pilsētas ielas neapbūvētā teritorijā, kur iecerēts celt universitātes pilsētiņu, tiek pārdēvētas par Brīvās Honkongas ielu, Dalailamas ielu un Uiguru mocekļu ielu, tādējādi pievēršot uzmanību sasāpējušākajām Pekinas cilvēktiesību problēmām. Reaģējot uz šo soli, Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis paziņoja, ka tas "nav pat nicinājuma vērts", bet piebilda, ka tam nevajadzētu ietekmēt projektu. Kā sestdien izteicies Orbāna valdības pārstāvis, protesta akcijai neesot jēgas, jo "process vēl ir plānošanas stadijā" un galīgie lēmumi tiks pieņemti 2022.gada otrajā pusē. Orbāna valdība apgalvo, ka Fudaņas universitātes filiālē tūkstošiem Ungārijas un ārvalstu studentu varēs iegūt kvalitatīvu izglītību. Projekts ietvertu arī senāku plānu šai vietā uzbūvēt kopmītņu kompleksu tūkstošiem ungāru studentu, tomēr Kāračoņs, kas nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās varētu mēroties spēkiem ar Orbānu, paudis bažas, ka lielāko teritorijas daļu aizņems Fudaņas universitātes pilsētiņa. Fudaņas universitāte, kas ir viena no Ķīnas pazīstamākajām ausgtskolām, pirms diviem gadiem no saviem oficiālajiem statūtiem svītroja atsauces uz domas brīvību, un tas ir vēl viens apstāklis, kas raisījis bažas Ungārijas akadēmiskajās aprindās. Orbāna kritiķi viņā saskata Ķīnas un Krievijas "Trojas zirgu" Eiropas Savienībā un NATO. Avots: LETA

Tūkstošiem policistu trešdien demonstrācijā Parīzē pieprasīja lielāku atbalstu un nosodīja pieaugošo vardarbību pret likumsargiem, akciju sarīkojot neilgi pēc policista nogalināšanas valsts dienvidos. Pēc vairākām skaļām slepkavībām vardarbība pret policiju Francijā kļuvusi par vienu no centrālajiem sabiedrisko debašu tematiem. Pirms divām nedēļām Aviņonā policists tika nogalināts operācijā pret narkotirgoņiem, izraisot plašu sašutumu policijas struktūrās. Pagājušā mēneša beigās netālu no Parīzes tika nogalināta vēl viena policiste, un šīs slepkavības motīvs bija radikālais islāms. Demonstrācijā līdzās Nacionālajai sapulcei piedalījās arī iekšlietu ministrs Žeralds Dermanēns. "Es ierados, lai tāpat kā visi francūži atbalstīt policistus," tviterī pauda ministrs. Policijā vairojas spriedze "bēdu, emociju un dusmu dēļ" pēc nesenajām slepkavībām, radio "France Inter" sacīja ministrs. Tiesa gan, daži politiķi, izsakoties par Dermanēna piedalīšanos demonstrācijā, norādīja, ka to ir grūti saprast, ņemot vērā, ka viņš, būdams iekšlietu ministrs, ir atbildīgs par policijas struktūrām. Ministrs ieradās demonstrācijā, lai atzītu savu bezdarbību, sacīja galēji labējās Nacionālās savienības politiķis eiroparlamentārietis Žordāns Bardella.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo svētdien nosodīja vardarbību un "nicināmo retoriku" nedēļas nogalē saistībā ar Tuvo Austrumu krīzi daudzviet valstī notikušo protestu gaitā, šādi izsakoties pēc sadursmēm, kas Monreālā izraisījās Izraēlas un palestīniešu atbalstītāju starpā. Trudo nosodīja "nicināmo retoriku un vardarbību, ko mēs pieredzējām dažos protestos šajā nedēļas nogalē". Kanādā tiek garantētas "tiesības miermīlīgi pulcēties un brīvi sevi izpaust", tviterī norādīja premjers, uzsverot, ka "antisemītisms, islamofobija un jebkāda veida naids" netiks pieciesti. Pēc Izraēlas un palestīniešu atbalstītāju sadursmēm Monreālas policija svētdien lika lietā asaru gāzi. Vairāki simti demonstrantu ar Izraēlas karogiem bija pulcējušies Monreālas centrā, paužot solidaritāti ar Izraēlu. Kaut arī protesti sākās miermīlīgi, ierodoties palestīniešu atbalstītājiem, situācija kļuva saspringta un drīz sākās sadursmes. Policija protestus pasludināja par nelegāliem, un likumsargi lika lietā asaru gāzi, lai pretējās nometnes nošķirtu un protestētājus izklīdinātu. Pēcpusdienu policija pavadīja, vēršoties pret palestīniešu atbalstītājiem, kas izklīda pa pilsētu un pārgrupējās centra ielās. Pēc sadursmēm Monreālas mēre Valerī Planta tviterī norādīja, ka "protestēšana ir tiesības", bet "neiecietībai, vardarbībai un antisemītismam šeit nav vietas". "Monreāla ir miera pilsēta", uzsvēra mēre. Monreālas centrā sestdien bija pulcējušies vairāki tūkstoši palestīniešu atbalstītāju, kas pauda nosodījumu Izraēlas represijām un kara noziegumiem Gazas joslā. "Teroristiskā Izraēla," sauca protestētāji. "Apturiet palestīniešu bērnu genocīdu," pieprasīts demonstrantu plakātos. Palestīniešu atbalsta demonstrācijas sestdien notika arī citās Kanādas pilsētās, arī Toronto, Otavā un Vankūverā. Avots:LETA

Ceturtdien divi Francijas patruļkuģi nosūtīti uz ūdeņiem pie Džersijas salas, kur protestā par zvejas tiesībām iesaistījušies vairāk nekā 50 Francijas zvejas kuģi. "Ar aptuveni 50 zvejas kuģiem rajonā mēs gribējām pārvietot šos divus kuģus," pavēstīja Lamanša un Ziemeļjūras krasta apsardzes dienesta preses pārstāvis. Viņš vienu kuģi identificēja kā žandarmērijas kuģi, bet otru kā jūras administrācijas patruļkuģi. Raidorganizācija "France 3" ziņo, ka Francijas zvejas kuģi no rīta nostājušies Džērsijas galvenās ostas pilsētas Senthelieras ostā tā, ka citi zvejas kuģi no tās nevar izbraukt. Lielbritānija paziņojusi, ka nosūtīs divus karaflotes kuģus patrulēt pie Džērsijas zvejas tiesību strīdā ar Franciju, kas draudējusi šī strīda dēļ pārtraukt Džērsijas elektroapgādi. Divi karaflotes patruļkuģi "novēros situāciju" pēc tam, kad Francijas jūras ministre Annika Žirardēna otrdien draudēja, ka Francija ir gatava īstenot "atbildes pasākumus" pret Džērsijas vilcināšanos izsniegt jaunas zvejas licences Francijas kuģiem. Apmēram 100 Francijas zvejas kuģu gatavojas ceturtdien doties uz Džērsijas galveno ostas pilsētu Senthelieru, lai sarīkotu protesta akciju un šobrīd rajonā jau atrodas vairāk nekā 50 franču zvejas kuģi. Francijas Normandijas reģiona zvejniecības nozares vadītājs Dimitrijs Rogofs gan bija solījis, ka šie kuģi nemēģinās bloķēt ostu un jau pēcpusdienā atgriezīsies Francijā. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien sarunā ar Džērsijas galveno ministru senatoru Džonu Lefondru un Džērsijas ārlietu ministru Īenu Gorstu "uzsvēra savu nelokāmo atbalstu" Džērsijai. "Premjerministrs un galvenais ministrs uzsvēra steidzamo nepieciešamību pēc saspīlējuma deeskalācijas un dialoga starp Džērsiju un Franciju par pieeju zvejai," sacīja Dauningstrītas pārstāvis. "Premjerministrs uzsvēra savu nelokāmo atbalstu Džērsijai. Viņš sacīja, ka jebkāda blokāde būtu pilnīgi nepamatota. Īstenojot piesardzības pasākumu, Lielbritānija nosūtīs divus piekrastes patruļas kuģus novērot situāciju." Džērsija 95% no elektroenerģijas saņem no Francijas pa trim jūras kabeļiem. Saskaņā ar Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) Tirdzniecības un sadarbības vienošanos (TCA) Džērsijas valdība ir ieviesusi jaunus noteikumus, kas paredz, ka Francijas kuģiem ir jāiesniedz pierādījumi par iepriekšēju zvejošanu Džērsijas ūdeņos, lai tie varētu saņemt zvejas licenci. Francijas iestādes ir paziņojušas, ka "jaunie tehniskie pasākumi" zvejai pie Normandijas salām nav paziņoti ES, tāpēc tie ir "spēkā neesoši".

Klimata aktīvisti ASV, Vašingtonā, protestē pret prezidenta Džo Baidena klimata plānu, kas paredz, ka līdz 2030. gadam ASV samazinās emisijas daudzumu vismaz uz pusi.  Protestētāji nav apmierināti ar šādu izstrādāto plānu, uzskatot, ka nepieciešams rīkoties radikālāk un nospraust plānu, samazināt emisijas daudzumu vēl lielākā apjomā. Protestētāji pie Baltā nama ieradās ar ķerrām un izgāza tur ārā kūtsmēslus. 

Krievijā policija trešdien aizturējusi teju divus tūkstošus cilvēku opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalsta mītiņos vairākos desmitos valsts pilsētu.

Berlīnes policija gatavojas plašiem protestiem pie parlamenta, kur trešdien gaidāms balsojums par jauniem jauniem noteikumiem cīņā ar Covid-19, kas būtu pārāki par federālo zemju lēmumiem. Policija ir norobežojusi Reihstāhgu, kur atrodas Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs, un pilsētas centrā izvietoti 2200 policistu. Jauni noteikumi attieksies uz visu valsti un stāsies spēkā brīdī, kad kādā apgabalā trīs dienas pēc kārtas jauno Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 cilvēku septiņu dienu periodā pārsniegs 100. Tādā gadījumā stāsies spēkā nakts komandantstunda, tiks slēgta lielākā daļa veikalu un vienas mājsaimniecības locekļiem būs atļauts vienā reizē tikties tikai ar vienu cilvēku no citas mājsaimniecības un šī cilvēka bērniem, ja tie jaunāki par 14 gadiem. Jauno noteikumu pretinieki aicinājuši cilvēkus no visas Vācijas trešdien doties uz Berlīni, lai protestētu. Policija atklāja, ka galvaspilsētā šodien gaidāmas trīs atsevišķas demonstrācijas. Avots:LETA

Krievijā policija trešdien veikusi kratīšanas opozicionāra Alekseja Navaļnija birojos Sanktpēterburgā, bet Maskavā aizturēta viņa līdzgaitniece Ļubova Soboļa un preses sekretāre Kira Jarmiša, ziņo Navaļnija atbalstītāji.

Berlīnē ceturtdien izcēlās tūkstošiem īrnieku protesti pret Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas ceturtdienas lēmumu, ar kuru tā atzinusi par nelikumīgu Berlīnes lēmumu iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem, lai cīnītos pret mājokļu izmaksu straujo kāpumu galvaspilsētā. Tiesa lēma par labu kristīgo demokrātu (CDU) un brīvo demokrātu (FDP) deputātiem, kas Berlīnē atrodas opozīcijā, un piekrita viņu argumentam, ka īres politika atrodas federālajā, nevis zemju jurisdikcijā. Berlīnes Senāts, kuru kontrolē sociāldemokrātu (SPD), "zaļo" un kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") koalīcija, likumu par īres cenu iesaldēšanu uz pieciem gadiem pieņēma 2020.gada janvārī. Tas bija pirmais šāds solis Vācijā. Vairāki tūkstoši cilvēku ceturtdienas vakarā Berlīnē izgāja demonstrācijā, aicinot uz īres cenu iesaldēšanu valsts līmenī un kritizējot Federālās konstitucionālās tiesas lēmumu. Demonstranti pieprasīja, lai politiķi vērstos pret "īres cenu neprātu", un daudzi no viņiem dauzīja kastroļu vākus.

Šodien Vecrīgā, Jēkaba ielā, pretī ieejai Saeimas ēkā, trīs cilvēki protestēja pret grupu sporta treniņu neatļaušanu slēgtās telpās.

Šodien plkst.10.30 pretī ieejai Saeimas ēkā, Jēkaba ielā, notiks protests pret grupu sporta treniņu neatļaušanu slēgtās telpās, informēja pasākuma rīkotāji, bijušie Rīgas domes deputāti Vadims Baraņņiks ("Alternative") un Vitālijs Dubovs ("Alternative").

ASV pēc kāda melnādaina vīrieša nāves aizturēšanas laikā Mineapolē svētdienas vakarā izcēlušies kārtējie protesti. Simtiem cilvēku svētdienas vakarā sapulcējās pie policijas iecirkņa Bruklinas centrā netālu no Mineapoles, kur pašreiz norisinās tiesas prāva pret bijušo policistu Dereku Čovinu, kurš apsūdzēts afroamerikāņa Džordža Floida slepkavībā, kas izprovocēja masu protestus un nekārtības daudzās ASV pilsētās. Policija pielietoja asaru gāzi pret protestētājiem un raidīja gaisā brīdinājuma šāvienus, ziņo mediji. Vēlāk situācija norima un demonstranti aizdedzināja svecītes nogalinātā vīrieša Dauntes Raita piemiņai. Taču drīz pēc tam atkal izcēlās sadursmes starp jaunu protestētāju grupu un policistiem. Mirušā māte svētdien, uzrunājot protestētājus, sacīja, ka dēls viņai piezvanījis un pateicis, ka viņa automašīnu uz ceļa apturējusi policija. Viņa dzirdējusi, ka policisti liek dēlam pārtraukt telefona sarunu, un tad viens no policistiem nolicis klausuli. Drīz pēc tam dēla draudzene paziņojusi viņai, ka Raits ir sašauts. Minesotas štata Kriminālās aizturēšanas birojs paziņojis, ka sākta izmeklēšana pret policistu Bruklinas centrā, kas bijis iesaistīts apšaudē, bet neidentificēja upuri. Bruklinas centra policijas departaments paziņojis, ka policisti apturējuši autovadītāju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Kad atklājies, ka ir izdots orderis uz viņa vārda, viņi mēģinājuši šoferi aizturēt. Taču šoferis iekāpis atpakaļ mašīnā, un viens no policistiem izšāvis, trāpot šoferim, kurš miris. Automašīnā atradusies arī sieviete, kas tika ievainota, bet viņas dzīvībai briesmas nedraud. Viņa tika hospitalizēta. Avots: LETA