Protests

Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu (LGBT) tiesību pretinieki otrdien Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi iesaistījās sadursmēs ar policiju un aizdedzināja Eiropas Savienības (ES) karogu, kas bija izkārts parlamenta ēkas priekšā.

Trešdienas rītā, pie VARAM ēkas, Peldu ielā 25, bija sapulcējušies vairāki Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji, lai protestētu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (AP) iesniegtu prasību par publisku atvainošanos, Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) darbības pārskatīšanu un dialoga veidošanas nepieciešamību. Protestētāji bija ieradušies vairākos desmitos automašīnu, kas dekorētas ar siena ķīpām, piena kannām, ozolu zariem un eglēm. Tāpat uz automašīnu piekabēm un sāniem bija izvietotas izkārtnes ar saukļiem "Darbi vieno, politika šķeļ!", "Pleš, nedzen sviestu!", "Esam par zaļu Latviju! Esam pret nozares apmelošanu!", "Pleš, nešķel sabiedrību!", un citiem. Automašīnu rinda riņķoja ap ministrijas ēkas kvartālu, signalizējot un pievēršot uzmanību ar gaismas elementiem. Protesta akcijas laikā lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji mēģināja novietot siena ķīpas arī pie VARAM ēkas galvenās ieejas, taču pašvaldības policijas darbinieki, kas uzraudzīja protesta norisi un koordinēja mašīnu plūsmu, tās lika novākt. Avots: LETA

Reaģējot uz jauno nodokļu reformu, dažādu mākslas jomu pārstāvji ar emocionāla videovēstījuma palīdzību izveic publisku protestu, aicinot ikvienu, kam rūp Latvijas kultūras nākotne, ar savu parakstu atbalstīt iniciatīvu interneta platformā manabalss.lv.

Tūkstošiem ungāru svētdien demonstrācijā Budapeštā protestēja pret premjerministra Viktora Orbāna valdības plāniem līdz 2024.gadam uzcelt galvaspilsētā Ķīnas Fudaņas universitātes pilsētiņu. Ziņu aģentūras AFP fotogrāfa vērtējumā gājienā piedalījās aptuveni 10 000 cilvēku. Vienošanās, ko Ungārija parakstījusi ar Šanhajā bāzētās augstskolas prezidentu, paredz izbūvēt universitātes pilsētiņu 500 000 kvadrātmetru platībā, kas būtu pirmais šāda veida komplekss Eiropā. Taču šis vērienīgais projekts raisījis sabiedrībā bažas par Ungārijas nosliekšanos austrumu virzienā un augošām parādsaistībām pret Ķīnu, kā arī iezīmējis diplomātisku rīvēšanos starp Pekinu un Budapeštas liberālo mēru Ģērģeju Kāračoņu. Kā liecina nopludināti dokumenti, Ķīna varētu piešķirt aizdevumu 1,3 miljardu apmērā, lai segtu lielāko daļu paredzamo projekta izmaksu, kas sasniegs 1,5 miljardus eiro. Demonstranti apsūdzējuši Orbānu un viņa valdošo labējo partiju "Fidesz" par izdabāšanu Ķīnai. "Orbāns un "Fidesz" uzdodas par antikomunistiem, bet patiesībā viņu draugi ir komunisti," spriedusi 21 gadu vecā studente Soņa Radiča. Pagājušajā nedēļā veikta sabiedriskās domas aptauja liecina, ka lielākā daļa Budapeštas iedzīvotāju neatbalsta minēto plānu, un Kāračoņs mudinājis Orbānu neuzspiest pilsētai projektus, ko tā nevēlas. Šīs nedēļas vidū Budapeštas mērs pavēstīja, ka trīs pilsētas ielas neapbūvētā teritorijā, kur iecerēts celt universitātes pilsētiņu, tiek pārdēvētas par Brīvās Honkongas ielu, Dalailamas ielu un Uiguru mocekļu ielu, tādējādi pievēršot uzmanību sasāpējušākajām Pekinas cilvēktiesību problēmām. Reaģējot uz šo soli, Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis paziņoja, ka tas "nav pat nicinājuma vērts", bet piebilda, ka tam nevajadzētu ietekmēt projektu. Kā sestdien izteicies Orbāna valdības pārstāvis, protesta akcijai neesot jēgas, jo "process vēl ir plānošanas stadijā" un galīgie lēmumi tiks pieņemti 2022.gada otrajā pusē. Orbāna valdība apgalvo, ka Fudaņas universitātes filiālē tūkstošiem Ungārijas un ārvalstu studentu varēs iegūt kvalitatīvu izglītību. Projekts ietvertu arī senāku plānu šai vietā uzbūvēt kopmītņu kompleksu tūkstošiem ungāru studentu, tomēr Kāračoņs, kas nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās varētu mēroties spēkiem ar Orbānu, paudis bažas, ka lielāko teritorijas daļu aizņems Fudaņas universitātes pilsētiņa. Fudaņas universitāte, kas ir viena no Ķīnas pazīstamākajām ausgtskolām, pirms diviem gadiem no saviem oficiālajiem statūtiem svītroja atsauces uz domas brīvību, un tas ir vēl viens apstāklis, kas raisījis bažas Ungārijas akadēmiskajās aprindās. Orbāna kritiķi viņā saskata Ķīnas un Krievijas "Trojas zirgu" Eiropas Savienībā un NATO. Avots: LETA

Tūkstošiem policistu trešdien demonstrācijā Parīzē pieprasīja lielāku atbalstu un nosodīja pieaugošo vardarbību pret likumsargiem, akciju sarīkojot neilgi pēc policista nogalināšanas valsts dienvidos. Pēc vairākām skaļām slepkavībām vardarbība pret policiju Francijā kļuvusi par vienu no centrālajiem sabiedrisko debašu tematiem. Pirms divām nedēļām Aviņonā policists tika nogalināts operācijā pret narkotirgoņiem, izraisot plašu sašutumu policijas struktūrās. Pagājušā mēneša beigās netālu no Parīzes tika nogalināta vēl viena policiste, un šīs slepkavības motīvs bija radikālais islāms. Demonstrācijā līdzās Nacionālajai sapulcei piedalījās arī iekšlietu ministrs Žeralds Dermanēns. "Es ierados, lai tāpat kā visi francūži atbalstīt policistus," tviterī pauda ministrs. Policijā vairojas spriedze "bēdu, emociju un dusmu dēļ" pēc nesenajām slepkavībām, radio "France Inter" sacīja ministrs. Tiesa gan, daži politiķi, izsakoties par Dermanēna piedalīšanos demonstrācijā, norādīja, ka to ir grūti saprast, ņemot vērā, ka viņš, būdams iekšlietu ministrs, ir atbildīgs par policijas struktūrām. Ministrs ieradās demonstrācijā, lai atzītu savu bezdarbību, sacīja galēji labējās Nacionālās savienības politiķis eiroparlamentārietis Žordāns Bardella.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo svētdien nosodīja vardarbību un "nicināmo retoriku" nedēļas nogalē saistībā ar Tuvo Austrumu krīzi daudzviet valstī notikušo protestu gaitā, šādi izsakoties pēc sadursmēm, kas Monreālā izraisījās Izraēlas un palestīniešu atbalstītāju starpā. Trudo nosodīja "nicināmo retoriku un vardarbību, ko mēs pieredzējām dažos protestos šajā nedēļas nogalē". Kanādā tiek garantētas "tiesības miermīlīgi pulcēties un brīvi sevi izpaust", tviterī norādīja premjers, uzsverot, ka "antisemītisms, islamofobija un jebkāda veida naids" netiks pieciesti. Pēc Izraēlas un palestīniešu atbalstītāju sadursmēm Monreālas policija svētdien lika lietā asaru gāzi. Vairāki simti demonstrantu ar Izraēlas karogiem bija pulcējušies Monreālas centrā, paužot solidaritāti ar Izraēlu. Kaut arī protesti sākās miermīlīgi, ierodoties palestīniešu atbalstītājiem, situācija kļuva saspringta un drīz sākās sadursmes. Policija protestus pasludināja par nelegāliem, un likumsargi lika lietā asaru gāzi, lai pretējās nometnes nošķirtu un protestētājus izklīdinātu. Pēcpusdienu policija pavadīja, vēršoties pret palestīniešu atbalstītājiem, kas izklīda pa pilsētu un pārgrupējās centra ielās. Pēc sadursmēm Monreālas mēre Valerī Planta tviterī norādīja, ka "protestēšana ir tiesības", bet "neiecietībai, vardarbībai un antisemītismam šeit nav vietas". "Monreāla ir miera pilsēta", uzsvēra mēre. Monreālas centrā sestdien bija pulcējušies vairāki tūkstoši palestīniešu atbalstītāju, kas pauda nosodījumu Izraēlas represijām un kara noziegumiem Gazas joslā. "Teroristiskā Izraēla," sauca protestētāji. "Apturiet palestīniešu bērnu genocīdu," pieprasīts demonstrantu plakātos. Palestīniešu atbalsta demonstrācijas sestdien notika arī citās Kanādas pilsētās, arī Toronto, Otavā un Vankūverā. Avots:LETA

Ceturtdien divi Francijas patruļkuģi nosūtīti uz ūdeņiem pie Džersijas salas, kur protestā par zvejas tiesībām iesaistījušies vairāk nekā 50 Francijas zvejas kuģi. "Ar aptuveni 50 zvejas kuģiem rajonā mēs gribējām pārvietot šos divus kuģus," pavēstīja Lamanša un Ziemeļjūras krasta apsardzes dienesta preses pārstāvis. Viņš vienu kuģi identificēja kā žandarmērijas kuģi, bet otru kā jūras administrācijas patruļkuģi. Raidorganizācija "France 3" ziņo, ka Francijas zvejas kuģi no rīta nostājušies Džērsijas galvenās ostas pilsētas Senthelieras ostā tā, ka citi zvejas kuģi no tās nevar izbraukt. Lielbritānija paziņojusi, ka nosūtīs divus karaflotes kuģus patrulēt pie Džērsijas zvejas tiesību strīdā ar Franciju, kas draudējusi šī strīda dēļ pārtraukt Džērsijas elektroapgādi. Divi karaflotes patruļkuģi "novēros situāciju" pēc tam, kad Francijas jūras ministre Annika Žirardēna otrdien draudēja, ka Francija ir gatava īstenot "atbildes pasākumus" pret Džērsijas vilcināšanos izsniegt jaunas zvejas licences Francijas kuģiem. Apmēram 100 Francijas zvejas kuģu gatavojas ceturtdien doties uz Džērsijas galveno ostas pilsētu Senthelieru, lai sarīkotu protesta akciju un šobrīd rajonā jau atrodas vairāk nekā 50 franču zvejas kuģi. Francijas Normandijas reģiona zvejniecības nozares vadītājs Dimitrijs Rogofs gan bija solījis, ka šie kuģi nemēģinās bloķēt ostu un jau pēcpusdienā atgriezīsies Francijā. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien sarunā ar Džērsijas galveno ministru senatoru Džonu Lefondru un Džērsijas ārlietu ministru Īenu Gorstu "uzsvēra savu nelokāmo atbalstu" Džērsijai. "Premjerministrs un galvenais ministrs uzsvēra steidzamo nepieciešamību pēc saspīlējuma deeskalācijas un dialoga starp Džērsiju un Franciju par pieeju zvejai," sacīja Dauningstrītas pārstāvis. "Premjerministrs uzsvēra savu nelokāmo atbalstu Džērsijai. Viņš sacīja, ka jebkāda blokāde būtu pilnīgi nepamatota. Īstenojot piesardzības pasākumu, Lielbritānija nosūtīs divus piekrastes patruļas kuģus novērot situāciju." Džērsija 95% no elektroenerģijas saņem no Francijas pa trim jūras kabeļiem. Saskaņā ar Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) Tirdzniecības un sadarbības vienošanos (TCA) Džērsijas valdība ir ieviesusi jaunus noteikumus, kas paredz, ka Francijas kuģiem ir jāiesniedz pierādījumi par iepriekšēju zvejošanu Džērsijas ūdeņos, lai tie varētu saņemt zvejas licenci. Francijas iestādes ir paziņojušas, ka "jaunie tehniskie pasākumi" zvejai pie Normandijas salām nav paziņoti ES, tāpēc tie ir "spēkā neesoši".

Klimata aktīvisti ASV, Vašingtonā, protestē pret prezidenta Džo Baidena klimata plānu, kas paredz, ka līdz 2030. gadam ASV samazinās emisijas daudzumu vismaz uz pusi.  Protestētāji nav apmierināti ar šādu izstrādāto plānu, uzskatot, ka nepieciešams rīkoties radikālāk un nospraust plānu, samazināt emisijas daudzumu vēl lielākā apjomā. Protestētāji pie Baltā nama ieradās ar ķerrām un izgāza tur ārā kūtsmēslus. 

Krievijā policija trešdien aizturējusi teju divus tūkstošus cilvēku opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalsta mītiņos vairākos desmitos valsts pilsētu.

Berlīnes policija gatavojas plašiem protestiem pie parlamenta, kur trešdien gaidāms balsojums par jauniem jauniem noteikumiem cīņā ar Covid-19, kas būtu pārāki par federālo zemju lēmumiem. Policija ir norobežojusi Reihstāhgu, kur atrodas Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs, un pilsētas centrā izvietoti 2200 policistu. Jauni noteikumi attieksies uz visu valsti un stāsies spēkā brīdī, kad kādā apgabalā trīs dienas pēc kārtas jauno Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 cilvēku septiņu dienu periodā pārsniegs 100. Tādā gadījumā stāsies spēkā nakts komandantstunda, tiks slēgta lielākā daļa veikalu un vienas mājsaimniecības locekļiem būs atļauts vienā reizē tikties tikai ar vienu cilvēku no citas mājsaimniecības un šī cilvēka bērniem, ja tie jaunāki par 14 gadiem. Jauno noteikumu pretinieki aicinājuši cilvēkus no visas Vācijas trešdien doties uz Berlīni, lai protestētu. Policija atklāja, ka galvaspilsētā šodien gaidāmas trīs atsevišķas demonstrācijas. Avots:LETA

Krievijā policija trešdien veikusi kratīšanas opozicionāra Alekseja Navaļnija birojos Sanktpēterburgā, bet Maskavā aizturēta viņa līdzgaitniece Ļubova Soboļa un preses sekretāre Kira Jarmiša, ziņo Navaļnija atbalstītāji.

Berlīnē ceturtdien izcēlās tūkstošiem īrnieku protesti pret Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas ceturtdienas lēmumu, ar kuru tā atzinusi par nelikumīgu Berlīnes lēmumu iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem, lai cīnītos pret mājokļu izmaksu straujo kāpumu galvaspilsētā. Tiesa lēma par labu kristīgo demokrātu (CDU) un brīvo demokrātu (FDP) deputātiem, kas Berlīnē atrodas opozīcijā, un piekrita viņu argumentam, ka īres politika atrodas federālajā, nevis zemju jurisdikcijā. Berlīnes Senāts, kuru kontrolē sociāldemokrātu (SPD), "zaļo" un kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") koalīcija, likumu par īres cenu iesaldēšanu uz pieciem gadiem pieņēma 2020.gada janvārī. Tas bija pirmais šāds solis Vācijā. Vairāki tūkstoši cilvēku ceturtdienas vakarā Berlīnē izgāja demonstrācijā, aicinot uz īres cenu iesaldēšanu valsts līmenī un kritizējot Federālās konstitucionālās tiesas lēmumu. Demonstranti pieprasīja, lai politiķi vērstos pret "īres cenu neprātu", un daudzi no viņiem dauzīja kastroļu vākus.

Šodien Vecrīgā, Jēkaba ielā, pretī ieejai Saeimas ēkā, trīs cilvēki protestēja pret grupu sporta treniņu neatļaušanu slēgtās telpās.

Šodien plkst.10.30 pretī ieejai Saeimas ēkā, Jēkaba ielā, notiks protests pret grupu sporta treniņu neatļaušanu slēgtās telpās, informēja pasākuma rīkotāji, bijušie Rīgas domes deputāti Vadims Baraņņiks ("Alternative") un Vitālijs Dubovs ("Alternative").

ASV pēc kāda melnādaina vīrieša nāves aizturēšanas laikā Mineapolē svētdienas vakarā izcēlušies kārtējie protesti. Simtiem cilvēku svētdienas vakarā sapulcējās pie policijas iecirkņa Bruklinas centrā netālu no Mineapoles, kur pašreiz norisinās tiesas prāva pret bijušo policistu Dereku Čovinu, kurš apsūdzēts afroamerikāņa Džordža Floida slepkavībā, kas izprovocēja masu protestus un nekārtības daudzās ASV pilsētās. Policija pielietoja asaru gāzi pret protestētājiem un raidīja gaisā brīdinājuma šāvienus, ziņo mediji. Vēlāk situācija norima un demonstranti aizdedzināja svecītes nogalinātā vīrieša Dauntes Raita piemiņai. Taču drīz pēc tam atkal izcēlās sadursmes starp jaunu protestētāju grupu un policistiem. Mirušā māte svētdien, uzrunājot protestētājus, sacīja, ka dēls viņai piezvanījis un pateicis, ka viņa automašīnu uz ceļa apturējusi policija. Viņa dzirdējusi, ka policisti liek dēlam pārtraukt telefona sarunu, un tad viens no policistiem nolicis klausuli. Drīz pēc tam dēla draudzene paziņojusi viņai, ka Raits ir sašauts. Minesotas štata Kriminālās aizturēšanas birojs paziņojis, ka sākta izmeklēšana pret policistu Bruklinas centrā, kas bijis iesaistīts apšaudē, bet neidentificēja upuri. Bruklinas centra policijas departaments paziņojis, ka policisti apturējuši autovadītāju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Kad atklājies, ka ir izdots orderis uz viņa vārda, viņi mēģinājuši šoferi aizturēt. Taču šoferis iekāpis atpakaļ mašīnā, un viens no policistiem izšāvis, trāpot šoferim, kurš miris. Automašīnā atradusies arī sieviete, kas tika ievainota, bet viņas dzīvībai briesmas nedraud. Viņa tika hospitalizēta. Avots: LETA

Maskavas pilsētas tiesa trešdien atcēlusi mājas arestu vairākiem opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitniekiem, kuri apsūdzēti par koronavīrusa pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu 23.janvārī Maskavā notikušās protesta akcijas gaitā.

Baltkrievijā martā aizturēti vairāk nekā 1100 cilvēku, kas piedalījās protestos pret Aleksandra Lukašenko režīmu, svētdien paziņoja cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Vjasna" ("Pavasaris").

Sestdien, 3. aprīlī, visā Anglijā un arī Velsā notiek protesta akcijas "Kill the bill". Plašās demonstrācijas noris kopumā 25 pilsētās, vēsta medijs The Guardian. Protestētāji sestdien iestājās pret valdības izstrādāto likumprojektu, kas, pēc kritiķu domām, ierobežos tiesības rīkot demonstrācijas. Policijas, noziedzības, sodu un tiesas likumprojekts, kas pagājušajā mēnesī parlamentā izturēja otro lasījumu, grozīs spēkā esošos sabiedriskās kārtības tiesību aktus, lai policijai būtu vieglāk aizliegt vai slēgt mierīgus protestus, ja tos uzskata par pārāk traucējošiem. Likumprojekta pretinieki to nodēvējuši par uzbrukumu protestēt un soli uz autoritārismu. Londonas policija ir brīdinājusi cilvēkus nepievienoties mītiņiem.

Baltkrievijas policija sestdien vairākās pilsētās aizturējusi desmitiem protestētāju un vismaz piecus žurnālistus, paziņojusi cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Vjasna-96". Opozīcijas medijs "Nexta", kas mobilizē un koordinē protesta akcijas, šonedēļ aicinājis opozīcijas atbalstītājus aizsākt otro demonstrāciju vilni, dodot jaunu sparu protesta kustībai pret Aleksandra Lukašenko režīmu, kas pēc brutālajām drošības iestāžu represijām ziemas mēnešos bija apsīkusi. Minskā opozīcijas atbalstītāji gatavojās pulcēties pilsētas centrā, bet policija bloķēja vairākas ielas, pilsētas galveno laukumu un parku. Videoieraksti medijos un sociālajos tīklos liecina, ka galvaspilsētas centrā savilkta militārā tehnika. Kā norāda "Vjasna-96", aizturēto skaitā ir arī divi neatkarīgās ziņu vietnes "Tut.by", žurnālisti. Savukārt šī vietne vēsta, ka aizturēta arī opozīcijas koordinācijas padomes pamatsastāva locekle Natālija Duļina. "Nexta" pēcpusdienā aicina protestētājus pārgrupēties un organizēt atsevišķas protesta akcijas dažādās Baltkrievijas pilsētu vietās. Ceturtdien, kad opozīcija svinēja Baltkrievijas Brīvības dienu, pieminot 103.gadskārtu kopš 1918.gada martā proklamētā un tikai īsu laiku pastāvējusī Baltkrievijas Tautas Republika pasludināja neatkarību, policija saskaņā ar "Vjasna-96" informāciju aizturēja vismaz 176 cilvēkus, ziņo LETA.

Protestos pret likumprojektu, kas Lielbritānijas policijai paredz plašākas pilnvaras protestu kontrolēšanā, Bristolē otrdien aizturēti 14 cilvēki, trešdien paziņojusi Eivonas un Somersetas reģiona policija. Demonstrācija, kurā piedalījās aptuveni 200 cilvēki, beidzās, kad policija nodrošināja cīņā ar pandēmiju noteikto ierobežojumu ievērošanu, paziņoja policija. "Kopumā par pārkāpumiem tika aizturēti 14 cilvēki, tostarp par Covid-19 likuma pārkāpumiem un ceļa bloķēšanu," teikts policijas paziņojumā. Tajā norādīts, ka viens no aizturētajiem ticis aizturēts arī svētdienas protestu laikā. Jau ziņots, ka svētdien Bristolē protesti pret jauno policijas likumprojektu pārauga vardarbībā. Likumprojektā, pret kuru notiek protesti, noteikts, ka par "tīšu vai pārgalvīgu sabiedrisko traucējumu radīšanu" cilvēkiem var tikt piespriests cietumsods vai naudassods. Policijas pārstāve sacīja, ka otrdien nācies piesaistīt kaimiņu policijas spēkus, lai izbeigtu protestus, kas notika, pārkāpjot ierobežojumus, kas noteikti sabiedrības veselības aizsargāšanā. Lielbritānijā otrdien apritēja gads, kopš pirmā karantīnas režīma ieviešanas cīņā ar Covid-19. Valstī kopš pandēmijas sākuma inficēšanās ar jauno koronavīrusu atklāta vairāk nekā 4,3 miljoniem cilvēku, no kuriem gandrīz 150 000 ir miruši. Avots: LETA