Protests

Valsts policija piemērojusi vēl vienu administratīvo sodu Saeimas deputātam Aldim Gobzemam (LK) par 4.augusta nesankcionēto protesta akciju pret "obligātu vakcināciju".

Valsts policija piemērojusi 350 eiro sodu Saeimas deputātam Aldim Gobzemam (LK) par 4.augusta nesankcionēto protesta akciju pret "obligātu vakcināciju".

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka atsevišķas personas plāno rīkot piketus ar lielgabarīta transportlīdzekļu izmantošanu. Jāuzsver, ka šobrīd protesta akcijas ar tehnikas izmantošanu nav pieteiktas. Policija aicina lielgabarīta transportlīdzekļu un lauksaimniecības tehnikas īpašniekus nepakļauties atsevišķu personu provokācijām un neaizdot nevienam savus spēkratus, jo pasākumu norises laikā, rodoties situācijas eskalācijai, tie var tikt sabojāti, vai arī policija tos var konfiscēt. Aicina iedzīvotājus nedoties uz šādiem pasākumiem!

Rīgas domē saņemti deviņi pieteikumi piketu pret obligātu vakcināciju rīkošanai galvaspilsētā, informēja Rīgas domē.

Nīderlandes policija otrdienas vakarā izklīdinājusi protestētājus pie viena no afgāņu bēgļu izmitināšanas centriem.

Sociālajā vietnē Twitter publicēts video, kurā redzams, kā kāda 18.augusta piketā dzied, ka "pandēmijas nav". Vairāki interneta lietotāji norādījuši, ka šāds dziedājums ir sliktāks pat par bijušās Saeimas deputātes Lindas Liepiņas dziedājumu partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) dibināšanas kongresā.

14. augustā daudzviet Latvijā, arī Skrundā un Kuldīgā notika protesta akcijas pret piespiedu vakcināciju. Pēc pasākuma atklājās, ka Kuldīgas novada dome apmētāta ar olām un tomātiem, vēsta laikraksts "Kurzemnieks".

Valsts policija mudina cilvēkus, kuri plāno piedalīties Rīgas centrā plānotajā protesta akcijā, neeskalēt situāciju, neapmierinošos jautājumus risinot miermīlīga dialoga ceļā.

Otrdien notikušās nekārtības gan pie Lietuvas Seima ēkas Viļņā, gan nelegālo migrantu nometnē Šalčininku rajona Rūdninku poligonā bija organizētas un savstarpēji koordinētas akcijas, kas vērtējamas kā pretvalstiska darbība, trešdien paziņojusi iekšlietu ministre Agne Bilotaite.

Pie Lietuvas Seima ēkas Viļņā vakar protesta laikā aizturēti 26 cilvēki un ievainoti vairāki kārtības sargi, vēsta medijs "LRT".

Pirmdienas vakarā vairāk nekā 100 cilvēki Rīgā piedalījās akcijā, godinot politieslodzītos un protestu laikā Baltkrievijā cietušos, novēroja aģentūra LETA.

Simtiem cilvēku, starp kuriem bija daudzi trimdā Polijā dzīvojoši Baltkrievijas pilsoņi, svētdien Varšavā piedalījās protesta gājienā pret represijām Baltkrievijā. Demonstrācija notika saistībā ar to, ka pirmdien aprit pirmā gadadiena kopš viltotajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, pēc kurām sākās plaši tautas protesti, kas vēlāk tika apspiesti. Daudzi gājiena dalībnieki nesa baltkrievu nacionālos baltsarkanbaltos karogus un skandēja: "Lai dzīvo Baltkrievija!" Bija redzami arī plakāti ar uzrakstiem "Baltkrievija Lukašenko laikā kļuvusi par koncentrācijas nometni" un "Ziemeļkoreja Eiropas centrā. Pietiek!" Gājiens, kas sākās Varšavas centrā un devās uz Baltkrievijas vēstniecību, apstājās pie Krievijas vēstniecības, kur runātāji apsūdzēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par to, ka viņš ir līdzvainīgs Baltkrievijā notiekošajās represijās. Jau ziņots, ka pagājušā gada 9.augustā Baltkrievija notika prezidenta vēlēšamas, par kuru uzvarētāju tika pasludināts valsts autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko, kurš ir pie varas jau kopš 1994.gada. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanas bija viltotas un tajās visvairāk balsu ieguvusi opozīcijas kandidāte Svjatlana Cihanouska, kas tagad dzīvo trimdā Viļņā. Reaģējot uz vēlēšanu viltošanu un plašajām represijām, Eiropas Savienība, ASV un citas Rietumvalstis noteikušas sankcijas pret Baltkrieviju. Avots: LETA

Valsts policija sākusi administratīvā pārkāpuma procesu pret Saeimas deputātu Aldis Gobzemu (LK) par nesankcionēto protesta akciju pret "obligātu vakcināciju", noskaidroja aģentūra LETA.

Tūkstošiem cilvēku svētdien Berlīnē piedalījušies nesankcionētā demonstrācijā pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un protestu laikā izcēlušās sadursmes ar policiju un aizturēti aptuveni 600 demonstranti. Saskaņā ar policijas aplēsēm demonstrācijā piedalījās aptuveni 5000 cilvēku. Viņi sapulcējās Berlīnes Šarlotenburgas rajonā un devās gājienā cauri Tīrgartenes parkam līdz Brandenburgas vārtiem. Vietējās varasiestādes aizliedza vairākas demonstrācijas, kas bija plānotas nedēļas nogalē, tostarp protestus, ko organizēja kustība "Querdenken" (Netradicionālā jeb tā dēvētā laterālā domāšana), kura Vācijā izrādījusies par visskaļāko protesta balsi pret karantīnas ierobežojumiem un aktīvu konspirācijas teoriju izplatītāju, noliedzot ar pandēmiju saistītos faktus. Taču protestētāji neievēroja policijas aizliegumu. Berlīnes policijas departaments norīkoja vairāk nekā 2000 policistus, lai izklīdinātu protestētājus, taču likumsargiem tika uzbrukts. "Viņi mēģināja izlauzties cauri policijas kordonam," paziņoja Berlīnes policija, piebilstot, ka policistiem nācies izmantot stekus. Vācija maijā atviegloja lielu daļu ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, tostarp atkal tika atvērti restorāni un bāri. Tomēr daudzas aktivitātes, tostarp pusdienošana restorānu iekštelpās un apmešanās viesnīcās prasa pierādījumu par vakcinēšanos pret Covid-19, atveseļošanos no šīs slimības vai nesen veiktu negatīvu Covid-19 testu. Demonstrācijas pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, notikušas arī citur Eiropā. Francijā šādos protestos sestdien piedalījās vairāk nekā 200 000 cilvēku, bet Itālijā pagājušajā nedēļās nogalē protestēja aptuveni 80 000 cilvēku. Avots:LETA

Lietuvas Alītas rajona Verebieju ciemā, kur vietējā skolā izmitināti aptuveni 160 nelegālie migranti, pirmdienas rītā sākusies protesta akcija - migranti atteikušies no pārtikas, neielaiž skolas teritorijā apkopējas un trokšņaini pieprasa palaist viņus brīvībā.

Austrālijā divās lielākajās pilsētās sestdien karantīnas stingrā režīma pretinieku demonstrācijās pulcējās tūkstošiem cilvēku, bet Sidnejā pēc vardarbīgām sadursmēm ar policiju vairāki cilvēki aizturēti.

Šodien Kuldīgā, Rātslaukumā, daži desmiti iedzīvotāji sapulcējušies, lai paustu atbalstu brīvprātīgai vakcinācijai un lai potēšanās pret Covid-19 netiktu "uzspiesta", stāstīja viens no pasākuma organizētājiem, "Par cilvēcīgu Latviju" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens, kura pārstāvētais politiskais spēks vēl pirms pāris mēnešiem bija valdošajā koalīcijā, kas epidemioloģiskās drošības stiprināšanai cenšas panākt pēc iespējas plašāku vakcinēšanos.

Francijā trešdien 19 tūkstoši cilvēku protestēja pret jauniem ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 dēļ, un policija Parīzē lietoja asaru gāzi demonstrantu izklīdināšanai. Daži no protestiem sākās no rīta Parīzē, kad Elizejas laukos notika ikgadējā Bastīlijas ieņemšanas dienas militārā parāde, kuru vēroja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Demonstranti bija neapmierināti ar pirmdien paziņotu lēmumu, ka veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem obligāti jāvakcinējas pret Covid-19 un ka no augusta "Covid pasu" sistēma tiks attiecināta arī uz restorāniem, bāriem un citām publiskām vietām. Lai nevakcinēti cilvēki varētu apmeklēt šīs vietas, viņiem būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Kādā Parīzes rajonā policija raidīja asaru gāzi pūļa izklīdināšanai. Policija paziņoja, ka deklarētais gājiena maršruta netika ievērots, un nosodīja protestētāju rīcību, metot akmeņus un dedzinot ugunskurus. Parīzē protestos piedalījās apmēram 2250 cilvēku. Protesti notika arī Tulūzā, Bordo, Monpeljē, Nantē un citās pilsētās. Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Francijā notikušas pavisam 53 protesta akcijas. Demonstranti skandēja "nost ar diktatūru", "nost ar veselības pasi". Francijā līdz šim vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu ir saņēmuši 35,5 miljoni cilvēku - nedaudz vairāk kā puse no valsts iedzīvotājiem. Avots: LETA

Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) turpinās nemieri pēc bijušā valsts prezidenta Džeikoba Zumas ieslodzīšanas cietumā, un nekārtībās bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 72 cilvēkiem, lai gan kārtības atjaunošanā ir iesaistīta armija, otrdienas vakarā paziņoja policija. Daudzi no bojāgājušajiem samīdīti drūzmā pie pārtikas, elektropreču, alkohola un apģērbu veikaliem, kurus pūlis izlaupījis, otrdien preses konferencē pavēstīja Kvazulu-Natālas provinces premjerministrs Sihle Zikalala. Nekārtībās ir bojāgājušie arī Hautenā, kas ir visblīvāk apdzīvotā DĀR province un kurā atrodas vislielākā valsts pilsēta Johannesburga. Lai sniegtu atbalstu policijai, kārtības atjaunošanā iesaistīti 2500 karavīru, tomēr laupīšanas vēl nav izdevies apturēt nedz Johannesburgā, nedz Kvazulu-Natālā. Aizturēto skaits ir pieaudzis līdz 1234 cilvēkiem, tomēr laupīšanās piedalījušies vēl daudzi tūkstoši. Nekārtības pagājušajā nedēļā izraisīja protesti pret bijušā prezidenta Džeikoba Zumas ieslodzīšanu. Kā ziņots, Konstitucionālā tiesa 29.jūnijā piesprieda Zumam 15 mēnešu ilgu cietumsodu par necieņas izrādīšanu tiesai, neierodoties uz sēdi, kurā izskatītas viņam izvirzītās apsūdzības korupcijā. Zumam, kas ieņēma prezidenta amatu no 2009.gada līdz 2018.gadam, ir izvirzītas 16 apsūdzības korupcijā, naudas atmazgāšanā, krāpšanā un reketā. Drīz vien protesti izvērtās vardarbībā un pāraug veikalu laupīšanās lielpilsētu nabadzīgajos rajonos. Nekārtības notikušas Kvazulu-Natālā un Hautenā, tomēr līdz šim nav pārsviedušās uz pārējām DĀR provincēm. Lielākā opozīcijas partija Demokrātiskā alianse otrdien paziņoja, ka trešdien iesniegs kriminālapsūdzības pret Zumas bērniem un kreisās organizācijas "Ekonomiskās brīvības cīnītāji" (EFF) līderi Džūliusu Malemu. Zumas bērni un Malema tiek apsūdzēti, ka izmantojuši "sociālos medijus, lai izteiktu komentārus, kas mudina un kūda uz vardarbību un laupīšanu". Avots: LETA

Kubas galvaspilsētā Havanā un citās valsts pilsētās svētdien notika nepieredzēti plaši valdības pretinieku protesti, demonstrācijās iesaistoties vairākiem tūkstošiem cilvēku. "Nost ar diktatūru", "mēs gribam brīvību", demonstrācijās, kas sākās spontāni, skandēja protestētāji. Vienlaikus prezidents Migels Diass-Kanels mudināja savus atbalstītājus stāties pretī šo akciju dalībniekiem. Kuba ieslīgusi 30 gadu laikā smagākajā ekonomiskajā krīzē, iedzīvotāji cieš pārtikas trūkuma dēļ, regulāri tiek pieredzēti pārrāvumi elektrības piegādē. Havanā demonstrācijā piedalījās vairāki simti cilvēku, bet, demonstrantiem pulcējoties pie Kapitolija ēkas, tur tika izvietoti prāvi policijas un armijas spēki. Policija lika lietā asaru gāzi, lai izklīdinātu pūļus, un vismaz desmit cilvēki tika aizturēti, no notikumu vietas vēstīja ziņu aģentūras AFP korespondenti. Policisti demonstrantus arī situši ar plastmasas nūjām. Vairāki tūkstoši cilvēku, pārsvarā jaunieši, piedalījās demonstrācijā Sanantonio de Losbanjosā, kas atrodas 30 kilometrus no Havanas. Drīz pēc protestu sākuma pilsētā tika izvietoti drošības spēki, un vēlāk tur ieradās arī prezidents. "Dota pavēle cīnīties ielās, revolucionāri," televīzijas pārraidītajā uzrunā sacīja Diass-Kanels. "Mēs aicinām visus valsts revolucionārus, visus komunistus iziet ielās, kur vien šīs provokācijas parādās, un stāties tām pretī apņēmīgi, stingri un drosmīgi," mudināja prezidents. Valdības atbalstītāji Havanā jau sarīkojuši vairākas kontrdemonstrācijas. Sociālajos medijos publicēti attēli par vairākām valdības pretinieku demonstrācijām visā valstī, bet mobilo sakaru internets, kas Kubā parādījās 2018.gadā, svētdienas pēcpusdienā pamatā bija atslēgts. Reakciju uz svētdienas notikumiem jau paudušas ASV. "ASV atbalsta izteiksmes un pulcēšanās brīvību visā Kubā un stingri nosodīs jebkādu vardarbību, kas vērsta pret miermīlīgiem protestētājiem, kas izmanto savas universālās tiesības," tviterī apliecināja ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans. Avots: LETA