Protests

Otrdien aptuveni 20 cilvēki, kuri pārstāvot denacionalizēto namu īrniekus, pie parlamenta protestēja pret plānoto Dzīvojamo telpu īres likumu.

Šodien netālu no Ministru kabineta, pretī viesnīcai "Radisson Blu", notiekošajā sapulcē pret 5G tīkla ieviešanu Latvijā pulcējušies ap 50 cilvēkiem, novēroja aģentūra LETA. Kāds no klātesošajiem aģentūrai LETA pauda, ka ir nevis pasākuma dalībnieks, bet vērotājs. Daļa protesta akcijas dalībnieku tērpušies dzeltenās atstarojošās vestēs ar uzrakstu "Tautas varas fronte" un "Norūpējušies vecāki TV". Vienā no protesta plakātiem rakstīts "Stop 5G! Pārtrauciet apstarot iedzīvotājus! Tautas varas fronte". Pasākuma sākumu ieskandināja kāda ģitārista dziedātas dziesmas, kas tika atskaņotas ar skaļruņu palīdzību. Viens no organizatoriem teica runu, kurā pamatoja pasākuma dalībnieku nostāju. Protesta rīkotāji norādīja, ka nepieciešami vairāk pierādījumu par 5G nekaitīgumu un norādīja, ka, pat ja risks ir zems, no šīs tehnoloģijas izmantošanas, viņuprāt, vajadzētu ļaut izvairīties. Diskusijā ar pasākuma rīkotājiem iesaistījās arī divi cilvēki, kuri protestētāju bažas neuzskata par īpaši pamatotām. Viens no viņiem aģentūrai LETA pauda, ka protestētāji nepārstāvot sabiedrības vairākuma pozīciju un ka mītiņš varētu būt saistīts ar pārāk mazu šī jautājuma skaidrošanu sabiedrībai. Uz pasākumu bija ieradušies arī divi jaunieši tērpti folija cepurēs un apmetņos. Viens no viņiem aģentūrai LETA skaidroja, ka šādi saposies, lai būtu "smieklīgi" un ka viņa drīzāk atbalstītu 5G ieviešanu. Savukārt otrs jaunietis norādīja, ka viņam nav stingras pozīcijas šajā jautājumā. Kā aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja sapulci pieteikušie aktīvisti no apvienības "Norūpējušies vecāki", pasākums tiek rīkots, lai aicinātu valdību apturēt 5G ieviešanu Latvijā un pavēstītu iedzīvotājiem, ka elektromagnētiskais starojums esot "bīstams" cilvēka veselībai. Sapulces galvenie mērķi ir apturēt 5G ieviešanu Latvijā, vērst valdības un sabiedrības uzmanību, ka elektromagnētiskā lauka iedarbība uz cilvēka veselību un dabu esot kaitīga, rosināt pārvērtēt Latvijā pastāvošās starojuma robežvērtības, kā arī panākt, lai ar likumu tiktu ierobežota apraides torņu un telekomunikāciju bāzes staciju uzstādīšana uz dzīvojamajiem namiem, skolām, bērnudārziem, slimnīcām un citās sabiedriskām ēkām.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām. Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra. Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu. Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien atzina, ka Krievija pārkāpusi trīs cilvēku tiesības, kas notiesāti saistībā ar 2009. un 2012.gada protestiem.

Jau ziņots, ka Saeima trešdien ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā lemj par 2020.gada valsts budžeta projektu. Tikmēr parlamentā neiekļuvusī partija "Progresīvie" pie Saeimas nama bija uzrīkojusi akciju saistībā ar nākamā gada budžetu.

Trešdienas priekšpusdienā Rīgā pie Saeimas aptuveni 40 cilvēku protestē pret gaidāmo alkohola akcīzes palielināšanu par 30% no 2020.gada 1.marta.

Vairāk nekā 2000 skolotāju un citi Horvātijas izglītības sistēmas darbinieki trešdien sapulcējušies uz protestiem Zagrebā, pieprasot algu palielināšanu. Pēc gandrīz mēnesi ilga streika skolotāji šodien devās gājienā pa Zagrebas ielām un pēc tam sapulcējās pie valdības ēkas. Arodbiedrības pieprasa algu palielināšanu, taču sarunas ar valdību līdz šim nav devušas rezultātus. "Ir svarīgi parādīt valdībai, ka skolotāji ir gatavi cīnīties par savu cieņu," sacīja Horvātijas skolotāju arodbiedrības pārstāve. Skolotāji sāka streikot pagājušajā mēnesī, dažādās pašvaldībās apturot mācības dažādās nedēļas dienās. Horvātijā darbojas aptuveni 1000 skolu ar desmitiem tūkstošiem darbinieku.

Gatavojoties rīt plānotajai mediķu protesta akcijai, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) ir pārplānojusi aptuveni 700 ambulatorās vizītes un 100 operācijas, informēja PSKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Podniece.

Ceturtdien plānotajā veselības aprūpes darbinieku protesta akcijā varētu piedalīties vismaz 2000 cilvēku, tostarp arī 665 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas darbinieki.

Pirms gaidāmās ārstu protesta akcijas š.g. 7. novembrī, kuras ietvaros atsevišķās ārstniecības iestādēs varētu netikt nodrošināti plānveida veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, ārstu-speciālistu, ģimenes ārstu konsultācijas, procedūras dienas stacionāros, Nacionālais veselības dienests (NVD) informē par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.

Teju tūkstotis medicīnas darbinieku, tajā skaitā, arī vairāku Rīgas slimnīcu darbinieki un medicīnas studenti sola piedalīties protesta akcijā "Viena diena bez medicīnas personāla", kas norisināsies 7.novembrī pie Saeimas, informēja Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Simtiem jaunu cilvēku, galvenokārt studenti, trešdien ierīkojuši protesta nometni Barselonas centrā, iestājoties pret cietumsodu piespriešanu katalāņu separātistu līderiem. Barselonas Universitātes laukumā uzslietas aptuveni 50 teltis, kas izdekorētas separātistu karogiem un plakātiem, no kuriem daudzi vēsta "Mēs esam 14.oktobra paaudze". Spānijas Augstākā tiesa 14.oktobrī piesprieda 13 gadu cietumsodu bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, atzīstot viņu par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā. Vēl trim katalāņu separātistu līderiem, kas stājās tiesas priekšā saistībā ar neatkarības referenduma sarīkošanu 2017.gadā, tika piespriesti 12 gadu ilgi cietumsodi, bet pieciem citiem apsūdzētajiem - nedaudz īsāki cietumsodi. Kopš sprieduma pasludināšanas Kataloniju pārņēmuši nemieri, kas bieži pārauguši vardarbībā, demonstrantiem apmētājot policistus ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem, uz ko kārtības sargi atbildējuši ar stekiem, asaru gāzi un gumijas lodēm.

Irākā protestos pret valdību piektdien gājuši bojā vismaz divi cilvēki un vairāk nekā 200 ievainoti, paziņojusi neatkarīgā Irākas Augstā Cilvēktiesību komisija. Drošības spēki izmantoja asaru gāzi, karstu ūdeni un gumijas lodes, lai izklīdinātu protestētājus, ziņu aģentūrai DPA pavēstīja komisijas loceklis Ali al Bajati. Viņš atklāja, ka viens no bojāgājušajiem ir vecs vīrietis, kuram radušās elpošanas grūtības, kas izraisījušas nāvi. Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka protestu laikā ievainoti 227 cilvēki, lielākā daļa Bagdādē. Galvaspilsētā vardarbība izcēlās, kad drošības spēki mēģināja apturēt protestētājus, kuri devās uz tā dēvēto zaļo zonu, kur atrodas valdības ēkas un vēstniecības. Bagdādē protestētāji jau no agra rīta sāka pulcēties Tahrira (Atbrīvošanas) laukumā neilgi pēc premjerministra Adela Abdelmahdi runas televīzijā, kurā viņš solīja reformas un pārkārtojumus valdībā jau nākamajā nedēļā. "Prasības gāzt valdību bez konstitucionālas alternatīvas iegrūdīs valsti haosā," norādīja premjers. Protestētāji ir pieprasījuši valdības un parlamenta atkāpšanos, reformas vēlēšanu likumā un jaunu vēlēšanu komisiju ar neatkarīgiem locekļiem.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju "Viena diena bez ārsta", aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Šodien plkst.10 pie tiesas ēkas Baldones ielā 1a norisinājās Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības "Zolitūde 21.11." rīkotā protesta akcija, kas organizēta, jo biedrība uzskata, ka tiesas process tiek vilcināts.

Pirmdien visas dienas garumā pie Turcijas vēstniecības Rīgā, Andreja Pumpura ielā 2, notiks miermīlīgs protests, kura laikā tiks izteikts nosodījums Turcijas agresijai Sīrijā, informēja akcijas organizatoru pārstāve Antoņina Ņenaševa.

Tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju pirmdien izgāja Kijevas ielās, kā kapitulāciju kritizējot karavīru atvilkšanu no valsts austrumiem un pieprasot uzvaru piecus gadus ilgušajā karā pret Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem. Pirmdien tiek atzīmēta gadadiena kopš Ukrainas nemiernieku armijas (UPA) izveides, kas Otrajā pasaules karā cīnījās pret padomju karaspēku. Nacionālistu spēki ierasti šajā dienā rīko "UPA gājienu", kurā piedalās daudzi no karavīriem, kas cīnījušies valsts austrumos, kā arī nacionālistiskās organizācijas "Svoboda" atbalstītāji. 14.oktobris tiek atzīmēts arī kā Ukrainas bruņoto spēku diena. Protestētāji Kijevā skandināja saukļus "Nē kapitulācijai!", "Ukraina vispirms" un "Krievu valoda šodien, krievu tanki rīt". Gājiens nav pirmā protesta akcija pret miera plānu Ukrainas austrumiem, kas cita starpā paredz lielāku autonomiju Krievijas atbalstītajām separātistu teritorijām.

Kustības "Extinction Rebellion" (XR; "Dumpis pret izmiršanu") aktīvisti ceturtdien sarīkojuši tā dēvēto sēdošo demonstrāciju Londonas Sitijas lidostā. Protestētāji draudēja nobloķēt lidostas darbu, taču pagaidām traucējumi bijuši minimāli. Līdz 100 aktīvistiem sapulcējušies lidostas atpūtas telpā, bet citi sasēdušies citur. Daži protestētāji uzrāpās uz zemā jumta pie darbinieku ieejas, kur izkarināja plakātu ar uzrakstu: "Mūsu planēta mirst." "Mēs to darām, lai izvairītos no lielākiem traucējumiem, kas gaidāmi, ja mēs steidzami nerīkosimies," tvītoja "Extinction Rebellion". "Lidosta plāno divkāršot lidojumus. Turpmāks valdības atbalsts gaisa satiksmes paplašināšanai nav savienojams ar ārkārtas situāciju" klimta jomā, norādīja aktīvisti. Policija aizturēja kādu vīrieti, kurš sāka protestēt lidmašīnā, kas gaidīja pacelšanos lidojumam uz Dublinu. Vīrietis atteicās atstāt lidmašīnu un tika aizturēts.

Kustības "Extinction Rebellion" (XR; "Dumpis pret izmiršanu") aktīvisti pirmdien nobloķējuši ielas Berlīnē, Londonā un Amsterdamā, pieprasot jaunu un labāku politiku klimata jautājumos. Kustība paziņojusi, ka šis ir globālās protesta nedēļas sākums. Berlīnē aptuveni 1000 aktīvistu šorīt nobloķēja satiksmi rotācijas aplī Tīrgartena parkā un ierīkoja nometni pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles biroja. Kustība ziņo, ka protesti plānoti 60 pilsētās visā pasaulē. Londonas centrā tūkstošiem aktīvistu nobloķēja vairākas ielas un vismaz vienu tiltu. Policija vēsta, ka protestu laikā Londonā aizturēti 135 cilvēki. Tikmēr "Extinction Rebellion" ziņo, ka 23 cilvēki aizturēti, kad policija centusies aizvākt raķetes "Trident" modeli, ko aktīvisti bija uzstādījuši pie Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas. "Cilvēki dumpojas tik lielā skaitā, jo saprot, ka tas ir jārisina tagad, nevis 2050.gadā vai 2025.gadā," tviterī norādīja "Extinction Rebellion" Lielbritānijas atzars, ar to domājot vairāku valdību solījumus sasniegt neitralitāti oglekļa dioksīda emisijas jomā. Londonā uz Lambetas tilta protestēja arī reliģiskās grupas, veidojot simbolisku ticības tiltu.

Kijevas centrā svētdien apmēram 10 000 cilvēku piedalījās protesta akcijā, aicinot valdību neīstenot tā dēvēto Šteinmeiera formulu, kas paredz noteikt Donbasam īpašu statusu un sarīkot tur vēlēšanas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārraudzībā. Akciju rīkoja "Pretošanās kustība kapitulācijai", un tās galvenais pasākums bija mītiņš Neatkarības laukumā. Sākot mītiņu, klātesošie ar klusuma brīdi godināja visus kritušos cīņā pret Krievijas agresiju. Dalībniekiem bija Ukrainas, Otrā pasaules kara laika Ukrainas Sacelšanās armijas, kā arī Krimas tatāru karogi. Politisko partiju simbolika nebija redzama. Mītiņa noslēgumā tika pieņemts aicinājums prezidentam Volodimiram Zelenskim, parlamentam un valdībai, kurā pieprasīts nepieļaut Ukrainas kapitulāciju Krievijas agresijas priekšā un nepieņemt nekādus lēmumus, kas kaitētu Ukrainas interesēm. Pēc policijas vērtējuma, mītiņā piedalījās apmēram 10 000 cilvēku. Mītiņa noslēgumā tā dalībnieki nodziedāja Ukrainas himnu un devās gājienā uz prezidenta biroju un parlamentu. Līdzīgas protesta akcijas svētdien notika vēl vairāk nekā 20 Ukrainas pilsētās. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka Kijeva saskaņojusi tā dēvēto Šteinmeiera formulu, kas paredz EDSO pārraudzībā sarīkot vēlēšanas Ukrainas pašlaik nekontrolētajās Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās un piešķirt tām īpašu statusu. Zelenskis arī uzsvēra, ka vēlēšanas "nenotiks zem ložmetēju stobriem", tās tiks rīkotas atbilstoši Ukrainas konstitūcijai un likumiem un tad, kad no šīm teritorijām būs izvests viss Krievijas karaspēks. "Šteinmeiera formulu" Minskas vienošanos īstenošanai 2015.gadā ierosināja toreizējais Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, kurš tagad ir Vācijas prezidents.