Protests

Piektdien, "Baltijas ceļa" 30.gadadienā, tūkstošiem Honkongas demokrātijas aizstāvju pulcējušies uz līdzīgu akciju - "Honkongas ceļu", lai, sadodoties rokās, parādītu starptautiskajai sabiedrībai savu vienotību un apņēmību. "Veidosim vēsturi kopā, lai pasaule redz mūsu solidaritāti. Turēsim cits cita roku un aizstāvēsim pilsētu ar saviem augumiem un savu gribu. Parādīsim pasaulei savu apņēmību stāties pretī tirānijai," teikts rīkotāju izplatītajā videoaicinājumā. Rīkotāji, kas aicinājuši cilvēkus sastāties gar trim galvenajām Honkongas dzelzceļa MTR līnijām, uzsver, ka šī nav demonstrācija vai protesta akcija, un aicina dalībniekus netraucēt satiksmi un būt pieklājīgiem pret garāmgājējiem. Akcijas dalībnieki tur rokās Honkongas karogus vai mobilos tālruņus ar ieslēgtām gaismiņām, vietumis redzami arī plakātiņi ar Lietuvas, Francijas un Vācijas karogiem un pateicības vārdiem, kas adresēti honkongiešu atbalstītājiem šajās valstīs. Daļa cilvēku ieradušies sejas maskās, lai neizpaustu savu identitāti. "Mēs esam izmēģinājuši tradicionālus gājienus, esam izmēģinājuši arī kaujinieciskāku rīcību, lai gan es to neatbalstu, bet šai reizē esam sanākuši, lai sadotos rokās un parādītu, ka mēs joprojām esam vienoti," sacījis viens no "Honkongas ceļa" dalībniekiem. "Ja cilvēki to spēja pirms trīsdesmit gadiem, to spēsim arī mēs," piebildusi cita dalībniece. Protestus Honkongā, kas sākās 9.jūnijā, izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto personu izdošanu Ķīnai. Lai gan protestētāju spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas.

Ceturtdien pie Dundagas novada domes ap 350 cilvēku protestē pret tās vadības stilu, prasot atjaunot amatā Kolkas pagasta pārvaldes vadītāju Aldi Pinkenu vai atkāpties no amata.

No satelīta uzņemtās fotogrāfijās redzams, ka Ķīnā Šeņdžeņas pilsētas sporta kompleksā izvietoti, pēc visa spriežot, bruņu transportieri un citi Ķīnas paramilitārās Tautas bruņotās policijas transporta līdzekļi, kas tiek interpretēts kā Pekinas draudi vērst arvien lielāku spēku pret demokrātijas atbalstītāju protestiem netālajā Honkongā.

Honkongā aktīvisti, kas protestē pret Ķīnas komunistu valdības centieniem mazināt demokrātiju šajā autonomajā teritorijā, pirmdien izraisījuši satiksmes haosu, un ir traucēta metro vilcienu kustība, bloķēti vairāki autoceļi, kā arī atcelti vairāk nekā 200 reisu Honkongas lidostā. Protestu organizēti aicinājuši Honkongas iedzīvotājus pirmdien piedalīties vispārējā streikā. Savukārt Honkongas valdība vadītāja Kerija Lama brīdinājusi, ka protestētāju rīcībā apdraud principu "viena valsts, divas sistēmas", kas tiek attiecināts uz Honkongu. Pilsētas centra metro stacijās protestētāji bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tās aizvērt. Līdz ar to tika būtiski kavēta metro vilcienu kustība. Aktīvisti arī izraisīja autosatiksmes sastrēgumus, bloķējot vairākus noslogotus autoceļus. Honkongas lidostā pirmdien atcelti vairāk nekā 200 reisu. Lielākoties tie ir Honkongas aviokompāniju "Cathay Pacific" un "Hong Kong Airlines" reisi. "Cathay Pacific" stjuartu arodbiedrība paziņojusi, ka rīko streiku, protestējot pret brutālo demokrātijas atbalstītāju apspiešanu Honkongā. "Pēdējās 50 dienās valdība ir ignorējusi cilvēku prasības un izmantojusi tikai policijas spēku, lai mēģinātu apspiest [protestētāju] balsis, izraisot tūkstošiem honkongiešu izmisumu," sacīts arodbiedrības paziņojumā. Aizvadītajā nedēļas nogalē policija atkal izmantoja spēku, lai izklīdinātu tūkstošiem protestētāju. Pagaidām nav zināms, cik plašs ir pirmdien izsludinātais streiks, taču tā rīkotāji iepriekš paziņojuši, ka streikā pauduši gatavību piedalīties vairāk nekā 20 000 cilvēku, kas strādā dažādās nozarēs, tostarp valdības ierēdņi. Pirmdien septiņās dažādās Honkongas vietās paredzēti mītiņi. Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama pirmdien paziņoja, ka protestētāju rīcības dēļ Honkonga var nonākt "uz ļoti bīstamas situācijas sliekšņa", kad būtu apdraudēta Honkongas autonomija, kas tai piešķirta atbilstoši principam "viena valsts, divas sistēmas". "Šie [protestētāju] slepenie motīvi iznīcinās Honkongu, un, turpinot to, ko viņi dēvē par revolūciju, tiek apdraudēts [princips] "viena valsts, divas sistēmas," žurnālistiem sacīja Lama. Protestus, kas Honkongā ilgst jau otro mēnesi, sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas. Bijušajai britu kolonijai Honkongai ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.

Policija Maskavas centrā sestdien protesta akcijas gaitā aizturējusi 685 cilvēkus, demonstrantiem Krievijas galvaspilsētas ielās no jauna protestējot pret netaisnīgo izturēšanos pret opozīciju pirms nākamajā mēnesī gaidāmajām pašvaldības vēlēšanām, pavēstīja organizācija "OVD-Info", kas veic arestu monitoringu.

Krievijas ģenerālprokurors Jurijs Čaika otrdien pieprasījis saviem padotajiem nodrošināt to, lai pirms septembrī gaidāmajām vēlēšanām vairs nenotiktu varasiestāžu nesankcionētas protesta akcijas.

Eiropas Savienība (ES) pauduši bažas par to, ka sestdien Maskavā aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki, kas piedalījās protesta akcijās pret to, ka varasiestādes atteikušās reģistrēt opozīcijas kandidātus Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām.

Maskavā sestdien opozīcijas protestu laikā policija aizturējusi vairāk nekā 1000 cilvēkus.

Vides aktīvistu kustība "Extinction Rebellion" pirmdien sākusi nedēļu ilgu "vasaras sacelšanos" piecās Lielbritānijas pilsētās, tostarp Londonā. Aktīvisti protestē Londonas centrā netālu no parlamenta, Kārdifā, Bristolē, Līdsā un Glāzgovā. "Extinction Rebellion", kas pēdējo mēnešu laikā sarīkojusi vairākus protestus, paziņojusi, ka aktīvisti šonedēļ izjauks mieru centrālajās sabiedriskajās vietās piecās pilsētās. Kustība piektdien piedalīsies jauniešu streikā un dosies gājienā uz parlamentu, lai pieprasītu no valdības aktīvāku rīcību cīņā pret klimata izmaiņām. Londonas policija paziņojusi, ka tai izstrādāts samērīgs plāns rekcijai uz protestiem. Iepriekš policija brīdināja, ka tā būs gatava "reaģēt ātri, veikt aizturēšanas un novērst nekārtības, ja nepieciešams". Policija uzsvēra, ka tiesības protestēt ir jālīdzsvaro ar citu cilvēku tiesībām mierīgi doties savās ikdienas gaitās. Policija norādīja, ka sazinājusies ar protestu organizatoriem, lai būtu informēta par viņu plāniem, bet uzsvēra, ka necietīs uzvedību, kas pārkāpj likumu, vai rada ievērojamus traucējumu kopienai. Pagājušajā mēnesī "Extinction Rebellion" draudēja paralizēt Londonas Hītrovas lidostas darbību, izmantojot nelielus bezpilota lidaparātus. Taču pēc policijas brīdinājumiem, kustība no šī plāna uz laiku atteicās. Aprīlī un maijā protestētāji Londonā nobloķēja tiltus, galvenās ielas un traucēja dzelzceļa satiksmi. Policija protestu laikā aizturēja vairāk nekā 1000 cilvēku.

Simtiem nelegālo imigrantu piektdien uz neilgu laiku ieņēma Parīzes Panteonu, pieprasot legalizēt viņu statusu. Kāds aktīvists, kas pārstāv imigrantu atbalsta organizāciju "La Chapelle Debout", pavēstīja, ka ēku pēcpusdienā ieņēmuši aptuveni 700 nelegālie imigranti un viņu atbalstītāji. Tviterī izplatīts videoieraksts, kurā redzams, kā vairāki simti cilvēku, kas sapulcējušies zem Panteona centrālā kupola, skandē: "Melnās vestes. melnās vestes!" un "Ko mēs gribam? Dokumentus!". Šādu nosaukumu, kas visai neslēpti norāda uz neseno "dzelteno vestu" protesta kustību, pieņēmusi Parīzē mītošo nelegālo imigrantu apvienība. Sākoties akcijai, no Panteona, kur apbedīti izcilākie francūži, tostarp Voltērs, Viktors Igo un Emīls Zolā, steigšus tika evakuēti tūristi. Ap Panteonu, kur bija vērojama stipra policijas klātbūtne, ārpusē pulcējās vēl vairāki simti protestētāju. "Melno vestu" izplatītajā paziņojumā teikts, ka viņi pieprasa "dokumentus un mājokli ikvienam". "Mēs vairs nevēlamies runāt ar iekšlietu ministru un viņa amatpersonām. Mēs tūlīt gribam runāt ar premjerministru Eduāru Filipu," teikts paziņojumā. Protestētāji Panteonā uzturējās vairākas stundas, kamēr policija tos mierīgi neizveda laukā pa aizmugures durvīm. "Melnās vestes" jau iepriekš rīkojušas skaļas akcijas. Jūnijā kustības aktīvisti uz neilgu laiku ieņēma Parīzē bāzētā starptautiskā uzņēmuma "Elior Group" biroju. Savukārt mēnesi iepriekš "melnās vestes" ieņēma vienu no Šarla de Golla lidostas termināļiem, protestējot pret lidsabiedrības "Air France" "kolaboracionismu", jo tā piedalās nelegālo imigrantu deportēšanā.

Honkongā turpinoties pēdējo desmitgažu lielākajai politiskajai krīzei, varasiestādes trešdien draudēja atrast protestētājus, kas, metot izaicinājumu Pekinas atbalstītajai valdībai, pirmdien bija ieņēmuši parlamenta ēku. Autonomo pilsētu kopš pagājušā mēneša satricinājušas vērienīgas demonstrācijas, kuras izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu kontinentālajai Ķīnai. Protesta akcijas gaitā pirmdien gados jaunu, radikālu protestētāju grupa iebruka Honkongas Likumdošanas padomē. Viņi ēkā iekļuva, izmantojot pašdarinātu tarānu, bet tad ar aerosola krāsām aprakstīja ēkas sienas ar politiskiem saukļiem un sabojāja pilsētas emblēmu. Izmeklētāji trešdien turpināja apkopt liecības protestos cietušajā ēkā, paziņojumā tviterī pavēstīja policija, norādot, ka "tie, kas ir vainīgi šajās pretlikumīgajās rīcībās, tiks saukti pie atbildības". Trešdien policija paziņoja, ka astoņi 16 līdz 40 gadus veci cilvēki - seši vīrieši un divas sievietes - ir aizturēti saistībā ar apsūdzībām par policistiem nozagtu privātu datu izplatīšanu tīmeklī, kiberuzbrukumiem policijas tīmekļa vietnēm un citu cilvēku kūdīšanu uz "postījumu nodarīšanu". Dažiem policistiem un viņu ģimeņu locekļiem šo noziegumu rezultātā izteikti nāves draudi, sacīja Honkongas policijas amatpersona Svalihs Mohammeds. Īstenoti arī neveiksmīgi centieni apturēt policijas tīmekļa vietņu darbību ar DDoS uzbrukumiem, pārslogojot serverus ar milzīgu pieprasījumu daudzumu. Honkongā jau trīs nedēļas turpinās plašas demonstrācijas pret nepopulāru likumprojektu, kas paredz tiesājamo izdošanu Ķīnai.

Honkongas policija pirmdienas rītā lika lietā stekus un piparu gāzi pret protestētājiem, kas bija sapulcējušies uz ceļa līdzās pilsētas valdības kompleksam. Demonstranti bija palikuši līdzās kompleksam visu nakti, lai rīkotu protestus plkst.8 karoga pacelšanas ceremonijā par godu 22 gadiem kopš Honkongas pievienošanas Ķīnai. Protesti pret Ķīnas valdību Honkongā 1.jūlijā notiek katru gadu, bet šogad situācija ir īpaši spraiga, jo Honkongu satricinājuši protesti pret strīdīgus vērtējumus izsaukušo likumprojektu par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Vēlāk pirmdien paredzēta demonstrācija, kuru rīko organizācija "Civil Human Rights Fronts", kas koordinēja divas demonstrācijas pret izdošanas likumprojektu ar rekordlielu dalībnieku skaitu - vienu un diviem miljoniem cilvēku. Honkongas līdere Kerija Lama solījusi apturēt strīdīgā likumprojekta izskatīšanu, tomēr citām protestētāju prasībām nav piekāpusies, arī ne attiecībā uz likumprojekta pilnīgu atsaukšanu vai atkāpšanos. Viņa arī noraidījusi aicinājumus veikt neatkarīgu izmeklēšanu par policijas vardarbību 12.jūnija protestos. Kaut arī Lama atvainojusies divas reizes, sabiedrība atvainošanos nav pieņēmusi, un Lamas atbalsta reitings šobrīd noslīdējis līdz zemākajām atzīmēm kopš stāšanās amatā 2017.gadā. Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997.gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā. Īpašās tiesības un brīvības noteiktas līdz 2047.gadam.

Ceturtdienas vakarā un piektdienas rītā pie Gruzijas parlamenta Tbilisi notikušajās protestētāju un policijas sadursmēs cietuši 240 cilvēki, paziņojis veselības aizsardzības ministra vietnieks Zaza Bokuja.

Vienā no Ukrainas pilsētām vietējais deputāts aizdedzināja sevi vietējās domes sēžu zālē.

Kazahstānā svētdien notiekošo prezidenta ārkārtas vēlēšanu laikā policija abās lielākajās valsts pilsētās Nursultanā un Almati aizturējusi aptuveni 500 opozīcijas protestētāju, paziņojis iekšlietu ministra vietnieks Marats Kožajevs. Viņš apsūdzējis "radikālus elementus" nesankcionētu protesta akciju rīkošanā. Kā, atsaucoties uz augstu Iekšlietu ministrijas amatpersonu, vēsta Kazahstānas valsts ziņu aģentūra "Kazinform", kārtības uzturēšanā vēlēšanu dienā iesaistīti aptuveni 19 000 policistu. Protesta akciju dalībnieki iebilst pret ārkārtas vēlēšanām, uzskatot, ka tās ir nelikumīgas un tiek rīkotas, lai nodrošinātu martā demisionējušā pirmā un ilggadējā valsts vadītāja Nursultana Nazarbajeva varas pārmantojamību.

Sudānas galvaspilsētā Hartūmā pirmdien karaspēkam izklīdinot protestētājus pie bruņoto spēku ģenerālštāba, nogalināti 30 cilvēki un simtiem ievainoti, paziņojusi opozīcijai pietuvināta ārstu biedrība.

Desmitiem tūkstošiem skolēnu un jauniešu piektdien Vācijā pulcējušies uz protestiem pret politiķu pasivitāti cīņā ar klimata izmaiņām. Berlīnē pie Brandenburgas vārtiem sapulcējušies vismaz 5000 skolēnu, kas piektdien neapmeklēja skolu, lai piedalītos protestos. Plaši apmeklētas bija arī demonstrācijas Hamburgā, Frankfurtē un citās Vācijas pilsētās. Skolēnu plakāti vēstīja "Klimats tagad, mājasdarbi vēlāk!" un "Planētas B nav". "Pienācis laiks mums visiem pretoties masveidā. (..) Mums ir sajūta, ka daudzi pieaugušie vēl nav pilnībā sapratuši, ka mēs, jaunieši, nespējam pašu spēkiem vien apturēt klimata krīzi," teikts laikrakstā "Sueddeutsche Zeitung" publiskotajā rakstā, kura autores ir 16 gadus vecā zviedru skolniece Grēta Tūnberga un vācu aktīviste Luīza Neubauere. Viņas uzsvēra, ka cīņa pret klimata izmaiņām ir visas cilvēces uzdevums.

Parīzes policija aizliegusi "dzelteno vestu" protestus Elizejas laukos trešdien, kad tur notiks piemiņas pasākums par godu Otrā pasaules kara beigām.

Parīzē Darba svētku protesta akciju gaitā trešdien izraisījušās sadursmes, policijai pret vardarbīgiem demonstrantiem galvaspilsētas dienvidos liekot lietā asaru gāzi.

Tūkstošiem cilvēku Prāgā un citur Čehijā izgājuši ielās, lai protestētu pret premjerministram Andrejam Babišam pietuvinātās juristes Marijas Benešovas nominēšanu tieslietu ministra amatam.