Šodien pie Kultūras ministrijas ieradušies vairāk nekā 200 Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji, lai protestētu pret atbalsta nenodrošināšanu nozares darbiniekiem.
Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands aģentūrai LETA pastāstīja, ka šodien mērķis ir vērst ne tikai valdības, bet arī sabiedrības uzmanību, ka pasākumus veidot ne tikai mākslinieki, bet arī no tehniskā nodrošinājuma darbinieki. "Tā kā tehniskā nodrošinājuma kompānijas strādā ēnā, šī ir tā reize, kad varam dot par sevi ziņu, jo mēs nezinām, vai izdzīvosim," sacīja Eilands.
Piketa mērķis ir arī apliecināt, ka tehniskā nodrošinājuma joma ir piederīga kultūras nozarei.
Eilands atzīmēja, ka ārkārtējā situācijā nozares apgrozījums bija krities gandrīz par visiem 100%. Pēc ārkārtējās situācijas manāmi nelieli uzlabojumi - apgrozījums Covid-19 ierobežojumu ietekmē krities par apmēram 65-80%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Eilands norādīja, ka dīkstāves pabalstus darbiniekiem ārkārtējā situācijā izmantoja daudzi uzņēmumi. Tomēr periodā, kad dīkstāves pabalsti vairs nav pieejami, uzņēmumi zaudējuši no no 20% līdz pat 80% darbinieku.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicināja nozares pārstāvjus sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas. Eilands atzīmēja, ka uz šo sarunu cer tuvākajās divās nedēļās. "Mēs esam gatavi runāt, bet cik ļoti viņi ir gatavi runāt ar mums," viņš piebilda, papildinot, ka līdz šim ir runāts par nozares situāciju, taču risinājumi vēl nav apspriesti.
Apvienības vadītājs norādīja, ka tehniskā nodrošinājuma jomas uzņēmēji ir izanalizējuši esošos atbalsta mehānismus kultūras nozarei, bet neviens no tiem nesasniedz tehniskā nodrošinājuma jomu.
Kultūras ministrs aicināja pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmējus sēsties pie sarunu galda trešdien, 12.augustā, plkst.16.
Aģentūra LETA novēroja, ka piketā katrs dalībnieks bija ieradies ar skaņas kasti un savu plakātu, kuros, piemēram, ir vēstīts "Es māku nomainīt spuldzi, bet vai tu spēsi gaismot pasākumus?", "Vai aktieriem būs pašiem tehnika jāremontē?", "Tu jau esi apmeklējis savu pēdējo festivālu?", kā arī "Staro Rīga turpmāk staros mūsu atmiņās" un vēl citi plakāti.
Piketā pasākumu nozares tehniskajā nodrošinājumu jomas pārstāvji ir tērpušies sarkanos un melnos kreklos, uz kuriem rakstīti plakātu saukļi. Pikets norisinās bez starpgadījumiem un miermīlīgi.
Vēlāk, piketam turpinoties no plkst.15, protestētāji ar 100 skaņu kastēm devās gājienā uz Ministru kabineta pusi pa Elizabetes ielu. Gājienā pasākumu tehniskā nodrošinājuma nozares dalībnieki pievērsa vairāku cilvēku uzmanību, tostarp arī ārzemju tūristu.
Tuvojoties valdības ēkai, tehniskā nodrošinājuma nozares pārstāvji sāka sist ritmu pa skaņu kastēm. Savukārt alejā iepretim Ministru kabinetam protesta dalībnieki noklusa, salika kastes vienu otrai blakus un gaidīja politiķus ierodamies klātienē.
Akcija pie Ministru kabineta notika vienlaikus ar valdības sēdi. Pēc pusotru stundu piketēšanas pie akcijas dalībniekiem ieradās Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Abas puses sarunā vienojās, ka tehniskā nodrošinājuma pārstāvjiem ir nepieciešamība pēc reāliem risinājumiem, kam ir zināmi termiņi, lai uzņēmēji var plānot darbu. Valsts kancelejas direktors sacīja, ka valdība ir problēmu sadzirdējusi un ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) no kultūras ministra gaidīs priekšlikumus.
LETA jau ziņoja, ka pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi otrdien piketē, lai pievērstu uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.
Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs iepriekš pavēstīja, ka jomas profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.
Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.
Lai gan ārkārtējā situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.
Kultūras ministrs iepriekš uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.
