Protesti

Simtiem demokrātiju atbalstošu aktīvistu piektdien sāka sēdprotestu Honkongas lidostā, cerot iegūt starptautisku atbalstu no ielidojošajiem pasažieriem un plānojot mītiņus turpināt trīs dienas.

Apmēram trešdaļai jeb 37% Krievijas galvaspilsētas iedzīvotāju ir pozitīva attieksme pret protesta akcijām, kas Maskavā notiek saistībā ar atteikumu reģistrēt opozīcijas kandidātus pilsētas domes vēlēšanām, liecina sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Protestu cēlonis Krievijā ir varas necienīgā izturēšanās pret tautu, turklāt pēdējo nedēļu protesti Maskavā ir spēcīgs signāls tam, ka šādas akcijas var izvērsties arvien plašākas, ņemot vērā valsts iedzīvotāju nogurumu no Valsts prezidenta Vladimira Putina, šādu viedokli pauda politologs Kārlis Daukšts.

Maskavas policija atbrīvojusi teju visus sestdien pilsētas centrā protesta akcijas gaitā aizturētos cilvēkus, ziņo organizācija "OVD-Info", kas veic arestu monitoringu.

Nantes pilsēta Francijas rietumos izvērsusi ārkārtas drošības pasākumus, nerimstot sabiedrības sašutumam, ko izraisījusi kāda vietējā iedzīvotāja noslīkšana pēc vardarbīgajām sadursmēm policijas un mūzikas festivāla apmeklētāju starpā.

Honkongas Ķīnas armijas garnizona vadītājs pirmo reizi kopš protestu aizsākšanās bijušajā britu kolonijā jūnijā nosodījis valdības pretinieku protestus un brīdinājis, ka vardarbība netiks pieļauta.

Neskatoties uz spēcīgo vēju un lietu, desmitiem aktīvistu trešdien pulcējās pie tiesas nama, kurā tiks skatītas 44 svētdien aizturēto protestētāju lietas.

Krievijas izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu par masu nekārtību organizēšanu pagājušajā sestdienā, kad Maskavas centrā vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās uz nesankcionēti mītiņu, lai protestētu pret varasiestāžu atteikumu reģistrēt neatkarīgos kandidātus galvaspilsētas domes vēlēšanām.

Demonstranti otrdienas rītā sastrēgumstundas laikā Honkongā izjaukuši metro kustību, protestējot pret policijas brutalitāti neseno demonstrāciju laikā.

«Bet viens gan diemžēl skaidrs: plašas tautas masas nav satrauktas,» man raksta Andris Lielais, vērtēdams 27. jūlija notikumus Maskavā. Andris ir Maskavā dzīvojošs latviešu kinoaktieris un Krievijas TV šovu zvaigzne, kurš vienmēr asi un kaismīgi mirdz, aizstāvēdams Latvijas pozīcijas. Kas tad notika Maskavā 27. jūlijā? Krievijas politiskā opozīcija plānoja sestdien protesta akciju pret varas iestāžu atteikumu reģistrēt neatkarīgos kandidātus galvaspilsētas domes vēlēšanām. Varas iestādes paziņoja, ka akcija ir nesankcionēta, un aicināja cilvēkus tajā nepiedalīties, brīdinot, ka tās laikā esot plānotas «provokācijas».

Tūkstošiem protestētāju, tostarp stjuartes piektdien sapulcējušies Honkongas lidostā, lai "izglītotu" iebraucējus par protestiem, kas notiek Ķīnas autonomajā teritorijā. Protestētāji, ģērbušies melnās drēbēs, skandēja pret valdību vērstus saukļus, turēja rokās plakātus un izdalīja skrejlapas. Protestus Honkongā sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, pret vietējo valdību vērstais saniknojums nav mazinājies, protestētājiem pieprasot demokrātiskas reformas. Protestētāji vēlas, lai no amata atkāpjas Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama, lai tiek veikta neatkarīga izmeklēšanu par policijas reakciju uz demonstrācijām un minētais likumprojekts tiek atcelts pavisam. Demonstrācijās arī izskanējusi prasība pēc vispārējām vēlēšanu tiesībām.

Ķīna trešdien brīdinājusi, ka tās armija var tikt izvietota Honkongā, ja pilsētas varasiestādes pieprasīs atbalstu sabiedriskās kārtības uzturēšanai pēc nedēļām ilgajiem protestiem.

Maskavas centrā svētdien pēc opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija aicinājuma pulcējās aptuveni 2000 cilvēki, lai pieprasītu varas iestādēm nekavēt opozīcijas kandidātu piedalīšanos septembrī gaidāmajās galvaspilsētas domes vēlēšanās.

Honkongā pret valdību noskaņotie protestētāji pirmdienas vakarā ielauzušies reģionālā parlamenta plenārsēžu ēkā.

Cenšoties nomierināt protestētājus, Gruzijas valdošās partijas "Gruzīnu sapnis" līderis Bidzina Ivanišvili pirmdien solīja, ka tiks veikta parlamenta vēlēšanu reforma.

Lai gan Gruzijas parlamenta spīkers Iraklijs Kobahidze piektdien atkāpās pēc protestiem, kuros tika ievainoti vismaz 240 cilvēki, protesti piektdienas vakarā atsākās un to dalībnieki pieprasīja arī iekšlietu ministra Giorgi Gaharias atkāpšanos policijas brutālās atbildes uz protestiem dēļ.

Maskavā aptuveni 1600 cilvēku šodien sapulcējušies uz demonstrāciju pret policijas despotismu un par brīviem medijiem Krievijā.

Honkongā desmitiem tūkstoši protestēju pret likumprojektu par aizdomās turētu personu izdošanu Ķīnai trešdien paralizējuši pilsētas centru, bloķējot galvenās ielas un parlamentu, bet vēlāk izcēlušās policijas un demonstrantu sadursmes.Melnā tērpušies demonstranti, no kuriem vairums ir jaunieši un studenti, plkst.8 pēc vietējā laika bloķējuši ielas ap parlamentu.

Parīzē sestdien jau 23.nedēļas nogali pēc kārtas norisinās "dzelteno vestu" iknedēļas protesta akcijas, un policija aizturējusi 126 to dalībniekus, paziņojusi Francijas galvaspilsētas policijas pārvalde. Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka protestētāji izveidoja barikādes un tās aizdedzināja. Starp policiju un protestētājiem izcēlās sadursmes, un policija demonstrantu izklīdināšanai izmantoja asaru gāzi.

Londonā ceturto dienu turpinās protesti pret politiku klimata izmaiņu jomā, aktīvistiem radot satiksmes traucējumus daudzviet Lielbritānijas galvaspilsētā. Protestu laikā šonedēļ aizturēti 340 cilvēki. Lielākā daļa aizturēta par sabiedrības kārtības traucēšanu un satiksmes traucēšanu uz ceļiem. Vairāki aktīvisti pieķēdējās pie leiboristu līdera Džeremija Korbina mājas žoga. Taču pieci cilvēki tika aizturēti Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānijas "Royal Dutch Shell" telpās. Aktīvisti bija apķēpājuši ēkas sienas ar grafiti un izsituši stikla durvis. Savukārt trīs citiem aktīvistiem būs jāstājas tiesas priekšā par vilcienu satiksmes traucēšanu. Protestus organizē kampaņas kustība "Extinction Rebellion", kuru pērn Lielbritānijā nodibināja augstskolu mācībspēki un kas ir kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām vides kustībām pasaulē. Londonā aktīvisti pirmdien sāka bloķēt tiltus un ielu krustojumus. Policija rēķinās, ka protesti turpināsies arī nākošajās nedēļās. Protestu laikā tūkstošiem cilvēku nobloķēja Vaterlo tiltu, saliekot uz tā kokus puķupodos. Aktīvisti arī ierīkojuši nometnes Haidparkā un protestējuši Parlamenta laukumā, Oksfordas laukumā un citur. Protestētājiem ir trīs galvenās prasības - valdībai ir "jāsaka patiesība par klimata izmaiņām", līdz 2025.gadam oglekļa dioksīda emisija jāsamazina līdz nullei un jāizveido pilsoņu asambleja, kas šajā jomā pārraudzītu progresu, vēsta ziņu aģentūra LETA.