Protesti

Tūkstošiem protestētāju, tostarp stjuartes piektdien sapulcējušies Honkongas lidostā, lai "izglītotu" iebraucējus par protestiem, kas notiek Ķīnas autonomajā teritorijā. Protestētāji, ģērbušies melnās drēbēs, skandēja pret valdību vērstus saukļus, turēja rokās plakātus un izdalīja skrejlapas. Protestus Honkongā sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, pret vietējo valdību vērstais saniknojums nav mazinājies, protestētājiem pieprasot demokrātiskas reformas. Protestētāji vēlas, lai no amata atkāpjas Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama, lai tiek veikta neatkarīga izmeklēšanu par policijas reakciju uz demonstrācijām un minētais likumprojekts tiek atcelts pavisam. Demonstrācijās arī izskanējusi prasība pēc vispārējām vēlēšanu tiesībām.

Ķīna trešdien brīdinājusi, ka tās armija var tikt izvietota Honkongā, ja pilsētas varasiestādes pieprasīs atbalstu sabiedriskās kārtības uzturēšanai pēc nedēļām ilgajiem protestiem.

Maskavas centrā svētdien pēc opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija aicinājuma pulcējās aptuveni 2000 cilvēki, lai pieprasītu varas iestādēm nekavēt opozīcijas kandidātu piedalīšanos septembrī gaidāmajās galvaspilsētas domes vēlēšanās.

Honkongā pret valdību noskaņotie protestētāji pirmdienas vakarā ielauzušies reģionālā parlamenta plenārsēžu ēkā.

Cenšoties nomierināt protestētājus, Gruzijas valdošās partijas "Gruzīnu sapnis" līderis Bidzina Ivanišvili pirmdien solīja, ka tiks veikta parlamenta vēlēšanu reforma.

Lai gan Gruzijas parlamenta spīkers Iraklijs Kobahidze piektdien atkāpās pēc protestiem, kuros tika ievainoti vismaz 240 cilvēki, protesti piektdienas vakarā atsākās un to dalībnieki pieprasīja arī iekšlietu ministra Giorgi Gaharias atkāpšanos policijas brutālās atbildes uz protestiem dēļ.

Maskavā aptuveni 1600 cilvēku šodien sapulcējušies uz demonstrāciju pret policijas despotismu un par brīviem medijiem Krievijā.

Honkongā desmitiem tūkstoši protestēju pret likumprojektu par aizdomās turētu personu izdošanu Ķīnai trešdien paralizējuši pilsētas centru, bloķējot galvenās ielas un parlamentu, bet vēlāk izcēlušās policijas un demonstrantu sadursmes.Melnā tērpušies demonstranti, no kuriem vairums ir jaunieši un studenti, plkst.8 pēc vietējā laika bloķējuši ielas ap parlamentu.

Parīzē sestdien jau 23.nedēļas nogali pēc kārtas norisinās "dzelteno vestu" iknedēļas protesta akcijas, un policija aizturējusi 126 to dalībniekus, paziņojusi Francijas galvaspilsētas policijas pārvalde. Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka protestētāji izveidoja barikādes un tās aizdedzināja. Starp policiju un protestētājiem izcēlās sadursmes, un policija demonstrantu izklīdināšanai izmantoja asaru gāzi.

Londonā ceturto dienu turpinās protesti pret politiku klimata izmaiņu jomā, aktīvistiem radot satiksmes traucējumus daudzviet Lielbritānijas galvaspilsētā. Protestu laikā šonedēļ aizturēti 340 cilvēki. Lielākā daļa aizturēta par sabiedrības kārtības traucēšanu un satiksmes traucēšanu uz ceļiem. Vairāki aktīvisti pieķēdējās pie leiboristu līdera Džeremija Korbina mājas žoga. Taču pieci cilvēki tika aizturēti Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānijas "Royal Dutch Shell" telpās. Aktīvisti bija apķēpājuši ēkas sienas ar grafiti un izsituši stikla durvis. Savukārt trīs citiem aktīvistiem būs jāstājas tiesas priekšā par vilcienu satiksmes traucēšanu. Protestus organizē kampaņas kustība "Extinction Rebellion", kuru pērn Lielbritānijā nodibināja augstskolu mācībspēki un kas ir kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām vides kustībām pasaulē. Londonā aktīvisti pirmdien sāka bloķēt tiltus un ielu krustojumus. Policija rēķinās, ka protesti turpināsies arī nākošajās nedēļās. Protestu laikā tūkstošiem cilvēku nobloķēja Vaterlo tiltu, saliekot uz tā kokus puķupodos. Aktīvisti arī ierīkojuši nometnes Haidparkā un protestējuši Parlamenta laukumā, Oksfordas laukumā un citur. Protestētājiem ir trīs galvenās prasības - valdībai ir "jāsaka patiesība par klimata izmaiņām", līdz 2025.gadam oglekļa dioksīda emisija jāsamazina līdz nullei un jāizveido pilsoņu asambleja, kas šajā jomā pārraudzītu progresu, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Albānijas opozīcijas atbalstītāju protestos vardarbīgās sadursmēs ar policiju sestdien ievainoti vismaz 15 cilvēki.

Francijā, kur pirms dažām dienām spēkā stājās jauns likums, paplašinot policijas pilnvaras protestu gaitā, sestdien dienvidrietumu pilsētā Tulūzā izraisījušās "dzelteno vestu" kustības protestētāju sadursmes ar policiju.

Sestdien Francijas pilsētu ielās 21.sestdienu pēc kārtas izgājuši "dzelteno vestu" protesta kustības dalībnieki, Parīzē uz gājienu pulcējoties simtiem cilvēku, vēsta ziņu aģentūra LETA. Parīzes policija mainījusi savu stratēģiju, lai rīkotos mobilāk un aktīvāk un nepieļautu vardarbību. "Dzelteno vestu" kustība radās novembra vidū lauku rajonos kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret prezidenta Emanuela Makrona politiku. Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem. Aizvadīto mēnešu laikā vairākkārt izraisījušās vardarbīgas protestētāju sadursmes ar policiju.

Sestdien Vācijā vairākās pilsētās paredzēti protesti pret nemitīgi augošajām īres maksām un mājokļu trūkumu.

Neraugoties uz Francijas līderu retoriku, kas centienos mazināt protestus kļuvusi uzstājīgāka, "dzelteno vestu" protesta kustības dalībnieki jau 20.sestdienu izgājuši pilsētu ielās. Pēc vardarbības un laupīšanām, kas tika pieredzēta pirms divām nedēļām, varasiestādes atsevišķos rajonos demonstrācijas aizliegusi, arī Parīzes Elizejas laukos un prezidenta pils apkaimē. Demonstrācijas aizliegtas arī atsevišķos citu pilsētu rajonos, vēsta raidorganizācija "Franceinfo". Pagājušajā nedēļā protestos visā Francijā piedalījušies 40 500 cilvēku, bet Parīzē - 5000, liecina Iekšlietu ministrijas aplēses. "Dzelteno vestu" kustība uzskata, ka dalībnieku skaits bijis ievērojami lielāks. "Dzelteno vestu" kustība radās novembra vidū lauku rajonos kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret prezidenta Emanuela Makrona politiku. Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem. Aizvadīto mēnešu laikā vairākkārt izraisījušās vardarbīgas protestētāju sadursmes ar policiju, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Pirms kārtējiem "dzelteno vestu" protestiem Parīzes un citu Francijas lielāko pilsētu ielās izvietoti tūkstošiem policistu, varasiestādēm cenšoties nepieļaut pagājušās nedēļas nogalē pieredzēto grautiņu atkārtošanos.

Francijas "dzelteno vestu" kustības aktīvisti sestdien plāno rīkot jaunus protestus, lai gan varas iestādes ir aizliegušas tos rīkot vairākos Parīzes rajonos, kā arī citu lielpilsētu centros, un solījušas "nulles toleranci" pret protestētājiem pēc pagājušo sestdien pieredzētās vardarbības un laupīšanām Parīzes Elizejas laukos.

Francijas policija ir gatava veikt masu aizturēšanas, ja "dzelteno vestu" demonstranti nepakļausies protestu aizliegumam, paziņojis Francijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess.

Francijas "dzelteno vestu" protesta akcijas organizatori sestdien izsludinājuši "ultimāta" akciju, kas sestdien Parīzes centrā pulcējusi lielu skaitu cilvēku un ātri pāraugusi vardarbībā. "Dzelteno vestu" protesta akcijas notiek jau 18.sestdienu pēc kārtas un šajā sestdienā liels skaits cilvēku sapulcējās uz Elizejas lauku avēnijas. Policija raidīja asaru gāzi un pielietoja ūdens metējus, lai izdzenātu protestētājus, kas veidoja barikādes Elizejas lauku tuvumā, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Francijā jau 17.reizi pēc kārtas sestdien notiek kārtējās "dzelteno vestu" protesta akcijas, taču šajā nedēļas nogalē aktīvisti sola demonstrēt "izšķirīgu rīcību", kas ievilksies trīs dienu garumā, vēsta ziņu aģentūra LETA.