Protesti

Franciju arī nedēļas nogalē sagaida transporta sistēmas paralīze, arodbiedrībām turpinot protestus pret prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Tūkstošiem cilvēku svētdien atkal izgājuši Honkongas ielās, lai pieprasītu demokrātiskas reformas. Vairākās vietās izcēlās protestētāju sadursmes ar policiju, kas lika lietā asaru gāzi un piparu aerosolus. Protestētāji savukārt apmētāja policistus ar ķieģeļiem un dūmu svecēm. Policija vairākus cilvēkus aizturēja. Lielākajā no trim demonstrācijām bija sapulcējušies tūkstošiem cilvēku, sākot no rūdītiem protestētājiem un beidzot ar veciem cilvēkiem un ģimenēm ar bērniem. Viņi pieprasīja īstenot piecas galvenās protestētāju prasības un izformēt policijas spēkus. Šie ir lielākie protesti, kādi notikuši kopš demokrātijas atbalstītāju uzvaras Honkongas rajonu padomju vēlēšanām 24.novembrī un ASV pieņemtā likuma, kurā pausts atbalsts demokrātijai un cilvēktiesībām Honkongā, kā arī atbalstīti Honkongas valdības pretinieku protestu dalībnieki. Policija aplēsusi, ka lielākajā demonstrācija piedalījās 16 000 cilvēku. Divās mazākajās demonstrācijās, no kurām viena notika pie ASV konsulāta, protestētāji pauda pateicību Trampam par minētā likumprojekta parakstīšanu un aicināja viņu piemērot sankcijas Honkongas līderei Kerijai Lamai un citām amatpersonām, kuras protestētāji apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos. Policija paziņoja, ka izmantojusi minimālu spēku protestētāju savaldīšanā. Lielākas sadursmes notika naktī no sestdienas uz svētdienu, kad protestētāji sacēla barikādes uz ielām un izdemolēja vairākus veikalus un restorānus. Sākotnējais protestu cēlonis jūnijā bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.

Pret valdību noskaņotie protestētāji ceturtdien ceturto dienu pēc kārtas paralizējuši daļu Honkongas, liekot slēgt skolas un bloķējot autoceļus, kā arī citus satiksmes savienojumus, lai traucētu ikdienas gaitas starptautiskajā finanšu centrā.

Simtiem cilvēku ievainoti un vairāk nekā 1000 aizturēti plašās nekārtībās Čīlē, trešdien paziņoja Iekšlietu ministrija. Valdības sastāva izmaiņas un pasākumi nevienlīdzības mazināšanai nav spējuši nomierināt protestu vilni, kas jau gandrīz mēnesi pārņēmis valsti. Otrdien un trešdienas naktī izlaupītas vairāk nekā 100 objekti, galvenokārt veikali un iepirkšanās centri, ziņu vietne "Emol" citē Iekšlietu ministrijas paziņojumu. Aizdedzinātas apmēra 30 ēkas un uzbrukts 20 policijas kazarmām. Tāpat aizdedzināti četri autobusi un sabojāti 49 policijas automobiļi. Ievainoti vidū ir 347 policisti un 46 protestētāji. Televīzijā pārraidītie kadri liecina, ka plaša vardarbība bijusi Antofagastā, kur sabruka kāda aizdedzināta ēka un nogāzti ceļazīmju stabi. Otrdien protesta gājienos piedalījās apmēram 250 000 cilvēku, tostarp 80 000 galvaspilsētā Santjago. Nemieri Čīlē sākās 18.oktobrī kā protesti pret metro biļešu cenu paaugstināšanu, bet drīz pārauga vardarbībā, kurā ir gājuši bojā 20 cilvēki.

Protestējot pret cietumsodu piespriešanas deviņiem separātistu līderiem, Katalonijas neatkarības atbalstītāji pirmdien nobloķējuši šoseju, kas savieno Spāniju ar Franciju.

Honkongā, kur jau sesto mēnesi turpinās protesti pret Ķīnas pārvaldi, policists pirmdien sašāvis protestētāju, liecina internetā publiskots video. Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka video redzams, kā policists mēģina aizturēt kādu vīrieti, kad viņam viņam tuvojas cits cilvēks, kura seju aizsedz maska. Spriežot pēc video, policists iešauj šim protestētajam krūtīs no tuva attāluma.

Demonstranti Čīlē piektdien aizdedzināja universitātes ēku un izlaupīja baznīcu, noslēdzoties citādi mierīgai demonstrācijai, kas iezīmēja trīs nedēļas, kopš valstī notiek bezprecedenta protesti pret sociālo un ekonomisko nevienlīdzību.

Honkongā piektdien notiek piemiņas pasākumi un protesti saistībā ar studenta nāvi, kurš nokritis no daudzstāvu automašīnu stāvvietas netālu no vietas, kur policija raidīja asaru gāzi pret valdību vērstas demonstrācijas izklīdināšanai.

Lai arī valdība meklē un mēģina saskrubināt naudu mediķu atalgojuma palielināšanai, mediķi pastāv uz savām prasībām – izpildīt doto solījumu un turpināt zemāko mēnešalgu paaugstināšanu par 20 procentiem gadā – un protestus neatcels.

Honkongā demokrātijas atbalstītāju protestiem turpinoties jau teju piecus mēnešus, policija sestdien lika lietā asaru gāzi un ūdens lielgabalu pret tūkstošiem maskās tērptu protestētāju, kas bijušajai Lielbritānijas kolonijai pieprasīja pilnvērtīgu autonomiju. Policijai dodoties uzbrukumā, ielas Kozvejbejas iepirkšanās rajonā piepildīja asaru gāzes mākoņi, liekot protestētājiem bēgt. Lietā tika likts arī ūdens lielgabals. Policija iepriekš bija brīdinājusi, ka protestētāji, kas ieņēmuši šo rajonu, piedalās nesankcionētā demonstrācijā un pārkāpj valdības noteikto sejas masku aizliegumu. Asaru gāze tika pielietota, lai izklīdinātu demonstrantus arī netālajā Viktorijas parkā, pēc tam kad protestētāji bija nobloķējuši ieeju parkā. Vairāki protestētāji aizturēti. Protesti Honkongā notiek kopš jūnija. Sākotnējais protestu cēlonis bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.

Irākas drošības spēkiem atklājot uguni uz protestētājus Kerbelā, aizvadītajā naktī dzīvību zaudējuši vismaz 14 cilvēki, ziņo mediķi un avoti drošības dienestos.

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā. Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī. Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus. "Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu," norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu," viņa piebilda. Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai "Au Nom de la Terre", kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu. Zemnieki norāda, ka, neskatoties uz smago darbu, ienākumi bieži knapi nosedz izdevumus. Vairāk nekā 30% lauksaimnieku nopelna tikai 350 eiro mēnesī, liecina sociālās apdrošināšanas dati.

Piektdien Katalonijā notikušajos katalāņu separātistu vardarbīgajos protestos aizturēti 54 cilvēki, bet teju 200 guvuši ievainojumus, sestdien paziņoja policija un ātrā palīdzība.

Vardarbīgajās sadursmēs starp protestētājiem un policiju Katalonijā aizvadītajā naktī ievainoti 80 cilvēki, tostarp 46 policisti, paziņojušas Spānijas varasiestādes.

Spānijas policija trešdien paziņoja, ka pēc vardarbīgajiem protestiem, kas Katalonijā izraisījās saistībā ar cietumsodu piespriešanu deviņiem separātistu līderim, aizturējusi 51 cilvēku. Neatkarības kustības organizāciju dalībnieki otrdien vairākās Katalonijas pilsētās pie Spānijas valdības birojiem sarīkoja sēdošās demonstrācijas. Barselonā demonstrācijā piedalījās 40 000, bet Žironā 9000, liecina policijas dati. Vairākās pilsētās protesta akcijas izvērsās sadursmēs ar policiju. Barselonā policija stājās pretim vairākiem simtiem maskās tērptu protestētāju, kas likumsargus apmētāja ar dažādiem priekšmetiem, kā arī pielaida uguni atkritumu tvertnēm un kartona kastēm. Sadursmēs ievainoti 72 policisti, vairākiem konstatēti kaulu lūzumi, pavēstīja Iekšlietu ministrija. Sabotāžas dēļ apturēta ātrvilcienu satiksme starp Barselonu un Figeresu, teikts centrālās valdības paziņojumā. Vairākas ielas Barselonā slēgtas, jo atbildīgie dienesti turpināja vākt atliekas pēc dedzināšanas, kas notikusi 157 vietās. Spānijas Augstākā tiesa pirmdien piesprieda 13 gadu cietumsodu bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, atzīstot viņu par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā. Vēl trim katalāņu separātistu līderiem, kas stājās tiesas priekšā saistībā ar neatkarības referenduma sarīkošanu 2017.gadā, piespriesti 12 gadu ilgi cietumsodi, bet pieciem citiem apsūdzētajiem - nedaudz īsāki cietumsodi.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) plānotajās protesta akcijas piedalīsies arī ģimenes ārstu asociāciju pārstāvji, apstiprināja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) prezidente Līga Kozlovska.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) saprot protesta akcijas pieteikušo mediķu sašutumu un objektīvo nepieciešamību palielināt atalgojumu, tā uzsvēra pati ministre, piebilstot, ka gan domās, gan garā ir kopā ar viņiem.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome rīt, 15.oktobrī, lems par protesta akcijām, jo to neapmierina veselības nozarei plānotais finansējums, informēja arodbiedrībā.

Irākas armija pirmdien atzina, ka "pārmērīgs spēks" iepriekšējā vakarā ticis pielietos galvaspilsētas rajonā, kur masu protesti noveda pie sadursmēm un 13 cilvēku nāves.

Irākas galvaspilsētā Bagdādē un valsts dienvidos notiekošajos protestos kopš otrdienas ir gājuši bojā vismaz 93 cilvēki, sestdien paziņoja Irākas Cilvēktiesību komisija. Iepriekš tika ziņots par vismaz 73 bojāgājušajiem. Cilvēktiesību komisija neprecizēja, cik starp bojāgājušajiem ir civiliedzīvotāju vai drošības spēku pārstāvju, kā arī nav skaidrs, vai upuru skaita pieaugums saistīts ar datu precizējumu no piektdienas plašajām demonstrācijām vai jaunām demonstrācijām svētdien. Protestu gaitā ir ievainoti gandrīz 4000 cilvēku. Varasiestādes ir gandrīz pilnībā atslēgušas internetu valstī, tādēļ dati par protestos bojāgājušajiem un cietušajiem var tikt saņemti novēloti. Cilvēktiesību komisija iepriekš sestdien norādīja, ka 540 demonstranti ir aizturēti, tostarp gandrīz 200 joprojām atrodas apcietinājumā. Ziņu avoti mediķu un drošības spēku aprindās pirms tam piektdien bija informējuši, ka protestos četru dienu laikā ir gājuši bojā vismaz 44 cilvēki, tai skaitā seši policisti, un vairāki simti ievainoti. Demonstrācijas, kuru dalībnieki protestē pret korupciju, bezdarbu un komunālo pakalpojumu sliktu kvalitāti, ir kļuvušas par pirmo nopietno izaicinājumu premjerministram Adelam Abdelmahdi, kurš pirms gada izveidoja valdību un ir vainojis vardarbībā "agresorus" protestētāju vidū.