Visiem kādreiz ir bijusi pieredze, kad, vēlamies pabeigt kādu projektu vai darbu, bet atliekam to uz vēlāku laiku. Dažreiz gaidām, jo vienkārši projekts par maz rūp, bet citreiz tas ļoti rūp – un tomēr galu galā darām kaut ko citu.
Fantāzijas un plāni par jauniem projektiem, personīgajām apņemšanām vai triviāla ikdienas darbu laicīga veikšana – skaisti jauni sākumi, vai ne? Taču vilcināšanās šo mērķu realizēšanā lielāko daļu cilvēku vieno ar labi pazīstamo iekšējo dialogu: “Varbūt rīt, parīt, pēc mēneša?” u.tml.