Saeima arī atkārtotajā balsojumā noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.
Pirms rītdien gaidāmā balsojuma Saeimā ir līdzīgs atbalstītāju un pretinieku skaits atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām parlamentā, tomēr priekšlikuma oponentu pusē, rēķinot pēc partiju frakciju lieluma, ir neliels pārsvars.
Parasti tieši mazie spēlētāji ir lielākie ieguvēji tur, kur lielās partijas nespēj savā starpā sadalīt varu. Raugoties no šāda viedokļa, Mārtiņa Bondara pēkšņā virzība Valsts prezidenta amatam ir izprotama. Taču politiskā aritmētika liek secināt, ka šim kandidātam nekādu reālu iespēju ieņemt augsto posteni tomēr nebūs. Šādus secinājumus pauž vairāki politiķi un eksperti.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Ārlietu padomes 19.janvāra sēdē notikušo diskusiju, kā arī to, ka Krievijas rīcības dēļ situācija Ukrainas austrumos pasliktinās - iet bojā un cieš nevainīgi civiliedzīvotāji -, Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis nedoties uz 9.maija svinībām Maskavā.
Lielākā daļa - 60% - Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka pašreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nebūtu jākandidē uz otru prezidentūras termiņu, liecina telekompānijas LNT un pētījumu aģentūras "TNS Latvija" veiktās interneta aptaujas rezultāti.
Latvijas tautai ne reizi vēl nav ticis ļauts pašai ievēlēt Valsts prezidentu – ne pirms okupācijas, ne arī pēc neatkarības atjaunošanas. Vai tieši tāpēc, ka esošā politiskā sistēma to neļauj, vai tieši tāpēc, ka esošajai politiskajai elitei ne prātā nenāk mainīt šo sistēmu – bet tautai gribas ievēlēt prezidentu pašai. Vai tiešām tas liecina par bērnišķību: gribēt izdarīt to, ko gudri onkuļi neļauj, vai gluži otrādi – par briedumu: jo tauta taču labāk zina, ko tai vajag?
Raugoties uz Valsts prezidenta posteni, Latvijas iedzīvotāji visaugstāk novērtē spēcīgas, izteiksmīgas personības, apliecinot vēlmi pēc stingrās rokas un līdera. Minot vispiemērotāko personību prezidenta amatam, respondenti visbiežāk nosaukuši Aivaru Lembergu, Nilu Ušakovu, Vairu Vīķi Freibergu, kā arī bijušo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam būtu jāsniedz pozitīva atbilde Maskavas uzaicinājumam piedalīties "uzvaras dienas" svinībās 9.maijā, ņemot vērā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē faktoru, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins (Saskaņa).
Lai cik patīkama būtu melnbaltā pasaules uztvere, kas ļauj politiķiem un medijiem izslēgt smadzenes, es tomēr ceru, ka Latvijas valstsvīru rīcības izvēli allaž noteiks valsts izredzes un intereses. Nevis, piemēram, anonīmās interneta varzas līmenim pieskaņota politiķu un mediju sprēgāšana.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies 8. jūlijā, tādēļ jau kopš aizvadītā gada nogales aktuāls ir jautājums, vai viņš kandidēs uz otru termiņu. Pats prezidents un politiskās partijas par šo jautājumu pagaidām klusē, bet eksperti lēš, ka viņa izredzes saglabāt augsto amatu pozitīvi ietekmē sabiedrībā valdošais uzskats, ka «politika, tas ir slikti».
Kad Vaira Vīķe-Freiberga 2005. gada 9. maijā apmeklēja Maskavu, lai, nomaļā Ļeņina mauzoleja tribīņu stūrī iebīdīta, varētu vērot tā dēvētās uzvaras dienas parādi, daudzi politikas vērotāji aizgūtnēm gavilēja par lēmumu doties uz Krieviju, sak, kādu drosmi un diplomātijas uzvaru nodemonstrējusi mūsu valsts prezidente!
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās deputātu iesniegto Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Grozījumi paredz noteikt, ka prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu.
Turcijas varasiestāžu organizēto reidu, kura laikā arestēti vairāki desmiti radošu cilvēku, kuri atbalstījuši vienu no trimdā dzīvojošajiem opozīcijas politiķiem, asi nosodījušas Eiropas Savienības un ASV amatpersonas. ES pat likusi saprast, ka šādā veidā Turcija nopietni sarežģī savas cerības pievienoties savienībai, savukārt Ankara vakar uzsvēra, ka izjaukusi valsts apvērsuma mēģinājumu.