Pelēcīgā atbildības nasta

Tuvojoties Valsts prezidenta vēlēšanām, arvien biežāk norit diskusijas par to, kādam jābūt Latvijas prezidentam.

Dažiem šķiet, ka viņam jābūt kā labam sabiedrisko attiecību speciālistam, kura galvenais piemērotības kritērijs ir prasme tekoši un, vēlams, asi izteikties (kas ir esošā prezidenta Andra Bērziņa vājais punkts). Protams, labas oratora dotības ir svarīgas, taču, vai tās ir noteicošās, lai ieņemtu augstus un atbildīgus amatus?

Šeit atslēgas vārds ir atbildība. Jo augstāks amats, jo lielāka atbildība. Tā vien šķiet, ka par atbildības izjūtu pārāk bieži tiek aizmirsts. Daudzi gribētu, lai valstu vadītāji rīkotos, kā iesaka tie neaicinātie «padomdevēji», kuri gan ne par ko neatbild, toties virtuvē pie galda lemj pasaules likteņus ar tādu vieglumu, ar kādu loba pistāciju riekstus. Putinu boikotēt, Ukrainai dot ieročus, Krieviju atslēgt no starptautiskās norēķinu sistēmas SWIFT. Viss vienkārši un ātri. Šiem skaļu politisko frāžu cienītājiem biežāk derētu atcerēties Gruzijas prezidentus – Zviadu Gamsahurdiju un Mihailu Saakašvili –, kuriem arī patika ātri un vienkārši risinājumi. Diemžēl ne bez viņu bezatbildīgās politikas līdzdalības trešdaļa Gruzijas teritorijas de facto ir zaudēta.

Par laimi, tie bezatbildīgie, kuriem viss ir vienkārši un ātri, tik bieži līdz prezidenta amatam netiek (Zatlers lai paliek izņēmums uz ilgāku laiku), jo prezidenta (īpaši lielvalstu) atbildība ir kā autobusa šoferim, kuram aiz muguras salonā sēž miljoniem pasažieru. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija šajā līdzībā nozīmē, ka uz ceļa izveidojusies bīstama atkala – melnais ledus. Braucot pa ledu, gāzēt un asi raustīt stūri nav īpaši prātīgi, pat ja brauc viens pats. Ja esi vēl par kādu atbildīgs, tad tas jau ir noziedzīgi. Tieši šīs atbildības dēļ ASV prezidenta vai Vācijas kancleres izteikumi «virtuves politiķiem» bieži vien šķiet pārlieku piesardzīgi, pelēcīgi vai pat gļēvi.

Šādā kontekstā jāvērtē arī mūsu prezidents. Gan esošais, gan arī nākamie. LTV raidījumā Sastrēgumstunda politoloģe Iveta Kažoka aizgrābti jūsmoja par kaimiņvalstu prezidentiem, kuri, viņasprāt, esot izcilāki. Viņa gan nepaskaidroja, ar ko, piemēram, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite izpelnījusies šo atzinību? Diez vai valstiski nesavtīgā Kažoka jūsmo par Lietuvas prezidentes spējām bez liekiem aizspriedumiem aizstāvēt savas valsts intereses uz citu, tajā skaitā mūsu, rēķina. Visticamāk, viņa jūsmo par Grībauskaites pret Krieviju vērsto retoriku.

Protams, nosaukt Krieviju par teroristisku valsti ir efektīgi un tas atstāj iespaidu. Taču paraudzīsimies uz šo Grībauskaites izteikumu atbildības un globālās cieņas kontekstā, pat ja viņas teiktajā atrodam daļu patiesības. Vai varam sagaidīt, ka pašreizējā Krievijas – Ukrainas – Rietumu konflikta attīstības fāzē kāds no lielvalstu līderiem atļautos pateikt kaut ko tamlīdzīgu? Nevaram, jo atbildības līmenis viņiem neļauj tukši mētāties ar skaļām frāzēm. Vai varam iedomāties, ka Grībauskaite tik skarbā veidā izteiktos par Krieviju, ja Lietuva nebūtu NATO dalībvalsts un to nomināli nesargātu slavenais 5. pants? Visticamāk, tad viņa kā valsts prezidente būtu krietni piesardzīgāka un trīs reizes padomātu, pirms nosauktu Krieviju par teroristisku valsti. Tad ko mēs redzam? Redzam, ka Lietuvas prezidente kā bravūrīga pirmklasniece atļaujas kaitināt skolas lielāko huligānu, jo pašai aiz muguras stāv «lielie puikas», kuri paši gan neko tādu neatļaujas. Vai par šādu lomu mums būtu jāsapņo kā par vēlamo? Vai tādā veidā var iegūt pasaules cieņu? Kā norāda Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (NRA, 4.02.2015.), tad pasaules diplomāti ļoti augsti vērtē mūsu saprātīgo un līdzsvaroto pozīciju un priecājas, ka no mūsu puses neskan pārāk radikālas frāzes.

Šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā mums ir nepieciešams patriotiski noskaņots, atbildīgs un nosvērts prezidents, kurš ir pierādījis, ka ir neietekmējams un stingrs savos uzskatos. Visiem šiem kritērijiem atbilst esošais prezidents, bet Latvija tikai iegūtu, ja viņam konkurenci veidotu vēl kāds, kurš ar darbiem būtu pierādījis, ka arī atbilst šiem kritērijiem un turklāt vēl prastu tekoši izteikties. Diemžēl minētajā LTV raidījumā ne Kažokai, ne citus par lupatām saucošajai Ilma Čepānei nebija drosmes nevienu konkrētu kandidātu nosaukt.