Piemineklis

1.mar 2022
Ar intensitāti ne retāk kā reizi trijās stundās valsts policijas darbinieku patrulēšanas maršrutos Rīgas reģionā jau vairākas dienas ir iekļauti 2. pasaules kara pieminekļi, kapi un atceres memoriāli. Policijai uzdots rūpēties par okupācijas varas artefaktiem, “lai izvairītos no iespējamajām provokācijām”. Tulkojumā – lai Latvijas patrioti un Ukrainas līdzjutēji nesadauza ar āmuru.
21.jan 2022
Uz Gunāra Astra atcerei veltīto pieminekļa"Nebaidies!" atklāšanu bija ieradies arī Gunāra Astras brālis Leons Astra, viņš nav ticis ielaists, bijis jāstāv aiz norobežojuma, jo nav saņēmis obligāto vakcīnu.
10.jan 2022
Latvijas Arheologu biedrība par Latvijas 2022.gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies Cēsu senpilsētu, informē biedrības pārstāvis Mārcis Kalniņš.
5.dec 2021
Zedelgemas pašvaldība Beļģijā ir apliecinājusi Latvijas vēstniecībai, ka patlaban nav pieņemts lēmums par latviešu karagūstekņu piemiņai veltītā pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" pārvietošanu, pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.
17.jūl 2021
Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres (ETP) vadībā Vēstures atceres grupas deputāti ir nosūtījuši vēstuli Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli «Latvijas stāvstrops brīvībai» latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.
13.jūl 2021
Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres (ETP) vadībā EP Vēstures atceres grupas deputāti ir nosūtījuši vēstuli Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" latviešu karavīriem, kuri pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.
7.mai 2021
Nu jau 31 gadu pēc neatkarības atjaunošanas vairāk nekā 300 dažādi memoriāli, pieminekļi un artefakti slavina Latvijas okupāciju un padomju armiju. Bet trūkst tādu, kas cildina mūsu brīvību un mūsu cīnītājus. Nav “Baltijas ceļa”, nav 4. maija, nav nekādu valsts līmeņa iniciatīvu nacionālā pašlepnuma celšanai. Šis ir aspekts, kas Krievijas izvērstajā pieminekļu karā pret Latviju īpaši sāp tēlniekam Kristapam Gulbim – padomju Uzvaras pieminekļa līdzautora Aivara Gulbja dēlam.
19.mar 2021
Kopš februāra nogales Valsts policija izmeklē krimināllietu, kuras ietvaros par piemiņas zīmes – lielgabala – nesankcionētu demontāžu Jēkabpilī vainīgo personu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat diviem gadiem. Savukārt Nacionālā apvienība cer panākt, lai nākotnē sodītu nevis par šādu pieminekļu demontāžu, bet par to izstādīšanu un uzturēšanu. Parlamentā partijai ir arī domubiedri
12.mar 2021
Jēkabpilī demontētais lielgabals nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis, komentējot Valsts policijas (VP) sākto kriminālprocesu par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu, pauda Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) sabiedrisko attiecību speciāliste Elvita Ruka.
11.mar 2021
Neatkarīgās publikācijas par Krievijā nograuto pieminekli latviešu strēlniekiem izpelnījušās Kremļa rupora “Sputnik” uzmanību, jo Sanktpēterburgas rīcība izskatās ne par matu labāk kā patvaļīgā okupācijas simbola demontāža Jēkabpilī. Šāda analoģija “atbrīvotājiem” no krievu pasaules (Russkij mir) ir pagalam neizdevīga, jo atklāj viņu memoriālu politikas divkosību.
10.mar 2021
Kamēr Kremlis turpina starptautiskas vaimanas par Jēkabpilī pazudušo padomju armijas lielgabalu, ziņas par Krievijā Sanktpēterburgā nograuto pieminekli Latviešu strēlniekiem tiek uztvertas kā kaut kas pašsaprotams. Pat Latvijas mediju vidē interese minimāla. Vienīgi Ārlietu ministrija pievērsusies šī jau mēnesi vecā notikuma izpētei un atzīst, ka notikušais ir necieņa pret Latviju.
photo_camera
9.mar 2021
Sanktpēterburgā ir Latviešu strēlnieku iela. Šajā ielā pēc privātas iniciatīvas 2016. gadā tika uzstādīts piemineklis cariskās Krievijas armijas sastāvā karojušajiem latviešiem – granīta stēla. Šī gada 22. janvārī piemiņas vieta tika nošķūrēta, un tas notika vēl mēnesi pirms Jēkabpilī no postamenta pazuda sarkanās armijas lielgabals.
1.mar 2021
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu par lielgabala pazušanu no padomju memoriāla Jēkabpilī pagājušajā nedēļā, teikts komitejas paziņojumā.
24.feb 2021
Šonakt Jēkabpilī pazudis lielgabals, kas kā piemineklis bija izvietots uz padomju memoriāla Rīgas ielā, mikroblogošanas vietnē Twitter informē Valsts policija.
28.jan 2021
Serbijas galvaspilsētā trešdien atklātais viduslaiku prinča milzīgais piemineklis sabiedrībā izsaucis pretrunīgus vērtējumus, pieminekļa cienītājiem cildinot tā daiļumu, bet kritiķiem to peļot kā kiču, kas sabojā pilsētas laukumu. 12.gadsimta princis Stefans Nemaņa tiek godināts kā serbu valsts izveidotājs, un viņa 23 metrus augstais piemineklis tagad uzstādīts Belgradas krastmalas rajonā. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs pieminekli cildināja, sakot, ka tas esot skaistākais, ko viņš jebkad redzējis. "Šis piemineklis ir liels, jo mūsu stāsts ir liels. Tas ir smags, jo mūsu vēsture bieži tāda ir bijusi," atklāšanas ceremonijā, kurā piedalījās vairāki simti cilvēku, sacīja prezidents. Daudzie kritiķi tomēr ir citās domās, vēsturniekiem, māksliniekiem un arhitektiem norādot, ka piemineklis ir tik bezgaumīgs, ka tas banalizē vēsturi, ko tam būtu jāreprezentē. Kāds pazīstams arhitekts pieminekli nodēvējis par "urbāno terorismu". "Tas ir kroplīgs, tas ir kičs un sabojā skaisto stacijas ēku," laikrakstam "Danas" sacīja vēsturniece Dubravka Stojanoviča, izsakoties par netālo 19.gadsimta beigu staciju, kas līdzās milzīgajam piemineklim šķietami sarāvusies maza. Piemineklī princis attēlots ar nopietnu sejas izteiksmi un zobenu rokās, stāvot uz milzīgas bizantiešu bruņucepures, kas veido pusi no pieminekļa augstuma. Sociālajos medijos piemineklis jau izpelnījies zobgalības, dažiem norādot, ka princis izskatās pēc "Gredzenu pavēlnieka" Sarumana, kas stāv uz šokolādes olas. Pieminekļa izmaksas tiek turētas noslēpumā. Pilsētas amatpersonas izmaksām noteikušas slepenības statusu līdz 2023.gadam. Belgradas vicemērs Gorans Vesi paudis aizstāvības vārdus piemineklim. "Par Eifeļa torni un Brīvības statuju arī bija dažādi viedokļi. Labs mākslas darbs vienmēr izsauc dažādus viedokļus un kritiku, un neviens nepamana sliktos," atgādināja amatpersona.
22.jan 2021
Londonas vēsturiskā finanšu rajona pašvaldība izlēmusi aizvākt pieminekļus diviem koloniālā laikmeta politiķiem, kas bijuši saistīti ar vergu tirdzniecību.
15.dec 2020
Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds gada nogalē Rīgas pilsētas būvvaldē saņēmis būvatļauju Brīvības pieminekļa izgaismošanai.
24.jūl 2020
Čikāgas parkos piektdien demontēti divi Kolumba pieminekļi, ASV sabiedrībā nostiprinoties kritiskam vērtējumam par itāļu jūrasbraucēja pretrunīgo lomu Amerikas vēsturē.
photo_camera
19.jun 2020
ASV Sanfrancisko nojaukts strīdīgu slavu iemantojušais piemineklis itāļu jūrasbraucējam Kristoferam Kolumbam, kas protestos ticis nosodīts kā apspiestības simbols.
13.apr 2020
Krievijā, Intas pilsētā apgānīts Staļina režīma represijās bojā gājušo Latvijas pilsoņu piemineklis, liecina ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) paziņojums sociālajā vietnē "Facebook".