Šorīt Jelgavas novadā demontēts piemiņas akmens, kas vēstīja par Jelgavas atbrīvošanas kauju sākumu 1944. gadā, kas praktiski iznīcināja Jelgavu. Piemiņas akmens demontāžu veica apkaimes zemnieki par saviem līdzekļiem. Aptuveni piecas tonnas smagais akmens palikšot zemnieku īpašumā, kuri sola tiem dot jaunu dzīvi. Savukārt piemiņas plāksnīte turpmāk glabāsies Jelgavas Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejā, ziņo portāls "ReTV".
Latvijai lemjot nojaukt tā dēvēto Uzvaras pieminekli Pārdaugavā, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) saskata vairākus riskus no Krievijas puses, tostarp iespējamas provokācijas un kiberuzbrukumus.
Ādažos kāds demontējis pieminekli par godu Padomju armijas karavīriem kā atbrīvotājiem, apstiprina pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA).
Reaģējot uz Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Lietuva turpina atbrīvoties no padomju laika simboliem - otrdien vienā no Kauņas kapsētām demontēts piemineklis padomju karavīriem.
Nevajag vilcināties un jāiet strauji uz priekšu ar Uzvaras parkā esošā objekta pilnīgu vai daļēju demontāžu, saka Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava.
Ar intensitāti ne retāk kā reizi trijās stundās valsts policijas darbinieku patrulēšanas maršrutos Rīgas reģionā jau vairākas dienas ir iekļauti 2. pasaules kara pieminekļi, kapi un atceres memoriāli. Policijai uzdots rūpēties par okupācijas varas artefaktiem, “lai izvairītos no iespējamajām provokācijām”. Tulkojumā – lai Latvijas patrioti un Ukrainas līdzjutēji nesadauza ar āmuru.
Uz Gunāra Astra atcerei veltīto pieminekļa"Nebaidies!" atklāšanu bija ieradies arī Gunāra Astras brālis Leons Astra, viņš nav ticis ielaists, bijis jāstāv aiz norobežojuma, jo nav saņēmis obligāto vakcīnu.
Zedelgemas pašvaldība Beļģijā ir apliecinājusi Latvijas vēstniecībai, ka patlaban nav pieņemts lēmums par latviešu karagūstekņu piemiņai veltītā pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" pārvietošanu, pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.
Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres (ETP) vadībā Vēstures atceres grupas deputāti ir nosūtījuši vēstuli Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli «Latvijas stāvstrops brīvībai» latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.
Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres (ETP) vadībā EP Vēstures atceres grupas deputāti ir nosūtījuši vēstuli Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" latviešu karavīriem, kuri pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.
Nu jau 31 gadu pēc neatkarības atjaunošanas vairāk nekā 300 dažādi memoriāli, pieminekļi un artefakti slavina Latvijas okupāciju un padomju armiju. Bet trūkst tādu, kas cildina mūsu brīvību un mūsu cīnītājus. Nav “Baltijas ceļa”, nav 4. maija, nav nekādu valsts līmeņa iniciatīvu nacionālā pašlepnuma celšanai. Šis ir aspekts, kas Krievijas izvērstajā pieminekļu karā pret Latviju īpaši sāp tēlniekam Kristapam Gulbim – padomju Uzvaras pieminekļa līdzautora Aivara Gulbja dēlam.
Kopš februāra nogales Valsts policija izmeklē krimināllietu, kuras ietvaros par piemiņas zīmes – lielgabala – nesankcionētu demontāžu Jēkabpilī vainīgo personu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat diviem gadiem. Savukārt Nacionālā apvienība cer panākt, lai nākotnē sodītu nevis par šādu pieminekļu demontāžu, bet par to izstādīšanu un uzturēšanu. Parlamentā partijai ir arī domubiedri
Jēkabpilī demontētais lielgabals nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis, komentējot Valsts policijas (VP) sākto kriminālprocesu par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu, pauda Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) sabiedrisko attiecību speciāliste Elvita Ruka.
Neatkarīgās publikācijas par Krievijā nograuto pieminekli latviešu strēlniekiem izpelnījušās Kremļa rupora “Sputnik” uzmanību, jo Sanktpēterburgas rīcība izskatās ne par matu labāk kā patvaļīgā okupācijas simbola demontāža Jēkabpilī. Šāda analoģija “atbrīvotājiem” no krievu pasaules (Russkij mir) ir pagalam neizdevīga, jo atklāj viņu memoriālu politikas divkosību.