Kamēr Kremlis turpina starptautiskas vaimanas par Jēkabpilī pazudušo padomju armijas lielgabalu, ziņas par Krievijā Sanktpēterburgā nograuto pieminekli Latviešu strēlniekiem tiek uztvertas kā kaut kas pašsaprotams. Pat Latvijas mediju vidē interese minimāla. Vienīgi Ārlietu ministrija pievērsusies šī jau mēnesi vecā notikuma izpētei un atzīst, ka notikušais ir necieņa pret Latviju.
Publiski paziņojumi vai notas, kā to darījusi Krievija attiecībā ar savu lielgabalu, no Latvijas puses pagaidām izpaliek. Taču Ārlietu ministrijas atbilde Neatkarīgajai satur diplomātiski stingru vēstījumu un apsolījumu neatstāt notikušo bez ievērības:
“Atbildot uz Jūsu 8. martā uzdoto jautājumu, Ārlietu ministrija informē, ka tā šobrīd pārbauda Jūsu minēto informāciju un atbilstoši reaģēs. Kā šobrīd iespējams secināt pēc publiski izskanējušās informācijas, minētā piemiņas vieta Krievijā nav Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumu subjekts, tomēr neatkarīgi no tā Ārlietu ministrijai nav pieņemams notikušais.
Uzskatām, ka šāda rīcība pret latviešu strēlniekiem veltītu piemiņas vietu klaji demonstrē aizvien pieaugošo Krievijas necieņu pret kara upuriem un Latviju.”
Neatkarīgā jau vēstīja, ka “Krievijā demontēts piemineklis latviešu strēlniekiem” un tas noticis precīzi mēnesi iepriekš, pirms Daugavā tika noslīcināts Jēkabpils lielgabals. Tātad, ja runāts tiek par vandālismu, tad Krievijā šis radikālais solis tika sperts vispirms. Jēkabpils gadījums nebija atbilde uz Krievijā notikušo, jo Latvijā ziņa par demontēto pieminekli latviešu strēlniekiem figurēja tikai krievu interneta vidē, savukārt medijos vispār neparādījās.
Tomēr lielgabala un stēlas pazušanā ir velkamas zināmas paralēles. Pirmkārt, tā ir privāta iniciatīva abos gadījumos. Pieminekli latviešu strēlniekiem Pēterburgā, Latviešu strēlnieku ielā izveidoja un uzstādīja namu apsaimniekošanas uzņēmums “Городские Инновационные Технологии”. Izdarīja, par spīti pilsētas administrācijas atteikumam. Akmens stēlu juridiski noformēja nevis kā pieminekli, bet iekšpagalma labiekārtojumu. Zīmīgi, ka par šo privāto iniciatīvu un pieminekļa uzstādīšanu vēlāk pozitīvā gaismā vēstīja pat Kremļa propagandas resurss “Sputnik”.
Vieta, kur godināt latviešu strēlnieku piemiņu, patiešām tika izvēlēta ļoti neveiksmīga. Drūms piemineklis daudzdzīvokļu māju pagalmā ar jautru rotaļu laukumiņu bērniem fonā. Tomēr tāda bija tā brīža privātā izpratne par nepieciešamību skaidrot vēsturi un iemūžināt latviešu strēlnieku piemiņu. Lūk, kā šī iniciatīva tika pamatota uzņēmuma “Городские Инновационные Технологии” paziņojumā: “Piemineklis atgādinās tagadējām un nākamajām paaudzēm par latviešu strēlnieku varoņdarbiem un militārajiem nopelniem Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Šāda pieminekļa izveide - tagad, laikā, kad politisko spēku ietekmē tiek pārrakstīta vēsture, un brāļu tautas cenšas padarīt par ienaidniecēm, kad tiek aizmirsta kopējā varonīgā pagātne, tas ir īpaši svarīgi.” Izdomāja un izdarīja. Kā saprata un kā mācēja.
Savā ziņā kas līdzīgs notika arī Jēkabpilī. Privāta iniciatīva - izdomāja un izdarīja. Tikai ačgārnā veidā. Visticamāk, pašmāju varoņus uz tik radikālu rīcību pamudināja 23. februārī, kādreizējā padomju armijas dienā, lielgabala pakājē sagūlušie ziedu klēpji. Ir ļautiņi, kas joprojām izjūt nostalģiju pēc okupācijas režīma laikiem. Tikmēr latvieši jau gadiem kurn, ka šādi okupācijas artefakti jāaizvāc. Vismaz agresiju simbolizējošie ieroči no postamentiem. Pat valdības līmenī par to spriests, taču ministri palikuši bezpalīdzīgi pret Kremļa garajām rokām. Tad nu jēkabpilieši valdībai piepalīdzēja.
Kā pazuda piemineklis Sanktpēterburgā? Tas tika novākts ar tiesas lēmumu un varasiestāžu svētību. Gaišā dienas laikā atbrauca ekskavators, nošķūrēja granīta apmales. Ar manulatoru nolauza stēlu no pamatnes, iemeta kravas kastē un prom bija ar visu Kremļa bazūnēto cieņu pret vēsturi. Armatūras stieņi vien zemē palika. Nekādas nožēlas.
Latvijas mediju vidē par Daugavā noslīcināto lielgabalu tiek runāts daudz. Izsakās pašvaldība, policija, izsakās politiķi.
Savukārt par Krievijā nograuto pieminekli latviešu strēlniekiem latvieši nesimetriski klusē. Bet, ja karā nav simetrijas, nekāda karošana nesanāk. Tikai tāda gļēvulīga padošanās.
