pieminekļi

Jēkabpils novads vēlas pārvietot padomju karavīriem veltītos pieminekļus pašvaldības teritorijā, sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu grozījumos Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, aizliedzot rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.

Pastiprinoties protestiem pret rasismu, Beļģijā piektdien sabojātas vēl vismaz divas statujas, kas reprezentē Beļģijas koloniālisma pagātni, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa noteiktos apgrūtinājumus turpmāk plānots reģistrēt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Līdzšinējā, kas ietver deviņas dažādas reģistrācijas datu apmaiņas procedūras, pieļautas kļūdas un nepilnības, uz kurām Valsts kontrole vērsusi uzmanību jau 2010. gadā. Patlaban jaunā, krietni stingrākā sistēma top, taču ļoti lēni, jo trūkst finansējuma – vairāk nekā pusmiljons eiro.

Rīgā, Daugavgrīvā, pārsimt metru no Latvijas armijas Jūras spēku flotiles Patruļkuģu eskadras mītnes, atrodas piemineklis padomju armijas jūrniekiem. Uzraksts uz betona zemūdenes vēsta Neviens nav aizmirsts, nekas nav aizmirsts un Slava varoņiem – Baltijas zemūdens jūrniekiem. Šis ir viens no daudzajiem Latvijā atstātajiem padomju varas artefaktiem, kam līdzās būtu nepieciešams kāds paskaidrojums.

Drošības policija uzsākusi resorisko pārbaudi saistībā ar Krievijas ietekmes aģenta Jāņa Kuzina darbībām. Viņa un citu prokremlisko aktīvistu jaunieviestajā pieminekļu karu metodē sākusies nākamā fāze.

Rīgas domes Īpašumu departaments nākamgad pilsētas kultūras pieminekļu atjaunošanai plāno atvēlēt 700 000 eiro, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Tiks piešķirti papildu 165 000 eiro, lai līdzfinansētu Rīgas kultūras pieminekļu atjaunošanu, šodien vienojās Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti.

Tā tikai šķiet, ka vēl ir daudz laika, bet 2015. gada 15. oktobris pienāks drīz. Tad atzīmēsim Rīgas Brāļu kapu simto jubileju. Tikmēr Brīvības piemineklis ir pārdzīvojis kārtējo 16. martu. Jautāsiet, kāpēc tagad jārunā par abiem Latvijas simboliem? Jo neoficiāli 16. marts varēja kļūt par termiņu kāda likumprojekta pieņemšanai. Taču tas joprojām strīķējas Saeimas komisijās – un ne pirmo gadu.

Drīzumā apritēs 100 gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, Latvijas Neatkarības kara un tā pirmās kaujas, kas norisinājās pie Inčukalna 1918.gada 31.decembrī. Šajā kaujā četras Latvijas zemessardzes rotas (t.i. aptuveni 400 karavīru), no kuriem lielākā daļa bija Rīgas skolu ģimnāzisti, kā arī citi brīvprātīgie bez militāras pieredzes, stājās pretim diviem Sarkanās armijas pulkiem.

Varoņu ielas pieminekļu krautuve, drīzāk gan izgāztuve, ir bijusi kā akmens pašvaldības kaklā. Gadu gadiem vecie kapu pieminekļi, no kuriem lielai daļai bija kultūrvēsturiska nozīme, mētājās brikšņos un tika izvazāta. Pat Uzvaras kolonna, par kuras uzstādīšanu Jēkaba laukumā sarunas uzmanīgi tika ievadītas netālajā 2011. gadā, kā gulējusi, tā guļ Varoņu ielas malā, netālu no Rīgas Krematorijas.

Otrdien, 4.jūnijā, Saulkrastos tiks atklāta piemiņas vieta 1943.gada 23.aprīlī bojā gājušiem somu lidotājiem.

Rīgas pieminekļu aģentūras iecere atjaunot Uzvaras kolonnu izraisījusi diskusijas par vēsturisko pieminekļu atkārtotu eksponēšanu. Sākotnēji šo, par Rīgas tirgotāju līdzekļiem izgatavoto piemiņas zīmi novietoja Pils laukumā, bet pašreiz to plānots uzstādīt turpat netālu, Jēkaba laukumā.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko šodien komitejas sēdē uzdeva Mājokļu un vides departamentam vērsties pie „Rīgas pieminekļu aģentūras”, lai tā apzinātu veco kapu pieminekļu kultūrvēsturisko vērtību un tad varētu lemt par tālāko rīcību.

Rīgas domes deputāts Valdis Gavars ("Vienotība") lūdzis atbildīgās institūcijas savest kārtībā pieminekļus, kas ir izmesti izgāztuvē Sarkandaugavā, jo tie ir Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa.

Pretrunīgi vērtētais skulptors, Krievijas Mākslas akadēmijas prezidents Zurabs Cereteli pavēstījis, ka plānojot radīt pieminekli, kas būs augstāks par Eifeļa torni. 76 gadus vecajam māksliniekam, kurš bieži tiek apsūdzēts gigantomānijā, gan nācies atzīt, ka pagaidām viņam nav ne jausmas, kur šādu monumentālu mākslas darbu varētu uzstādīt un kas varētu būt tā pasūtītājs.