Daugavpils neizslēdz iespēju Satversmes tiesā apstrīdēt likumu par totalitāros režīmus slavinošo pieminekļu demontāžu, jo valsts tam neesot paredzējusi pašvaldībām līdzekļus, sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, otrdien uz otro lasījumu skatot grozījumus likumā Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu, neatbalstīja priekšlikumu saīsināt demontāžas termiņu.
Daugavpilī vairums padomju okupācijas pieminekļu ir ar apbedījumiem, tāpēc tos nojaukt nevarēs, pašvaldības rīkotajā preses konferencē teica Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs (LKS).
Siguldas novadā demontēs trīs padomju režīmu slavinošus piemiņas akmeņus, informē Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sindija Brikmane.
Pašvaldības padomju režīmu slavinošus objektus demontēt var jau patlaban, norāda Kultūras ministrijas (KM) parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA).
Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien plkst.10 daļēji attālinātā sēdē turpinās skatīt likumu par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas teritorijā.
Nepieciešams izveidot konsultatīvo padomi, ar kuru, demontējot padomju režīmu slavinošus objektus, atbildīgai personai būtu iespējams konsultēties, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē piedāvāja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.
Ogres novada pašvaldības dome nolēmusi demontēt piecus Ogres novada administratīvajā teritorijā esošos padomju okupācijas režīma piemiņas akmeņus, liecina novada mājaslapā publicētā informācija.
Jēkabpils novads vēlas pārvietot padomju karavīriem veltītos pieminekļus pašvaldības teritorijā, sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu grozījumos Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, aizliedzot rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Pastiprinoties protestiem pret rasismu, Beļģijā piektdien sabojātas vēl vismaz divas statujas, kas reprezentē Beļģijas koloniālisma pagātni, vēsta ziņu aģentūra LETA.
Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa noteiktos apgrūtinājumus turpmāk plānots reģistrēt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Līdzšinējā, kas ietver deviņas dažādas reģistrācijas datu apmaiņas procedūras, pieļautas kļūdas un nepilnības, uz kurām Valsts kontrole vērsusi uzmanību jau 2010. gadā. Patlaban jaunā, krietni stingrākā sistēma top, taču ļoti lēni, jo trūkst finansējuma – vairāk nekā pusmiljons eiro.
Rīgā, Daugavgrīvā, pārsimt metru no Latvijas armijas Jūras spēku flotiles Patruļkuģu eskadras mītnes, atrodas piemineklis padomju armijas jūrniekiem. Uzraksts uz betona zemūdenes vēsta Neviens nav aizmirsts, nekas nav aizmirsts un Slava varoņiem – Baltijas zemūdens jūrniekiem. Šis ir viens no daudzajiem Latvijā atstātajiem padomju varas artefaktiem, kam līdzās būtu nepieciešams kāds paskaidrojums.
Drošības policija uzsākusi resorisko pārbaudi saistībā ar Krievijas ietekmes aģenta Jāņa Kuzina darbībām. Viņa un citu prokremlisko aktīvistu jaunieviestajā pieminekļu karu metodē sākusies nākamā fāze.
Tiks piešķirti papildu 165 000 eiro, lai līdzfinansētu Rīgas kultūras pieminekļu atjaunošanu, šodien vienojās Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti.
Tā tikai šķiet, ka vēl ir daudz laika, bet 2015. gada 15. oktobris pienāks drīz. Tad atzīmēsim Rīgas Brāļu kapu simto jubileju. Tikmēr Brīvības piemineklis ir pārdzīvojis kārtējo 16. martu. Jautāsiet, kāpēc tagad jārunā par abiem Latvijas simboliem? Jo neoficiāli 16. marts varēja kļūt par termiņu kāda likumprojekta pieņemšanai. Taču tas joprojām strīķējas Saeimas komisijās – un ne pirmo gadu.
Drīzumā apritēs 100 gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, Latvijas Neatkarības kara un tā pirmās kaujas, kas norisinājās pie Inčukalna 1918.gada 31.decembrī. Šajā kaujā četras Latvijas zemessardzes rotas (t.i. aptuveni 400 karavīru), no kuriem lielākā daļa bija Rīgas skolu ģimnāzisti, kā arī citi brīvprātīgie bez militāras pieredzes, stājās pretim diviem Sarkanās armijas pulkiem.