Saeimas siets nesijā Latvijas simbolu likumu

Tā tikai šķiet, ka vēl ir daudz laika, bet 2015. gada 15. oktobris pienāks drīz. Tad atzīmēsim Rīgas Brāļu kapu simto jubileju. Tikmēr Brīvības piemineklis ir pārdzīvojis kārtējo 16. martu. Jautāsiet, kāpēc tagad jārunā par abiem Latvijas simboliem? Jo neoficiāli 16. marts varēja kļūt par termiņu kāda likumprojekta pieņemšanai. Taču tas joprojām strīķējas Saeimas komisijās – un ne pirmo gadu.

Pagājušā gada novembrī Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumprojektu, kurš tiek skatīts un papildināts kopš 2012. gada. Viens no likumprojekta mērķiem ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu un atbilstošu cieņas izrādīšanu, nosakot īpašās aizsardzības zonu. Nosacījums, ka šajā zonā būtu liegts veikt darbības vai organizēt pasākumus, kas vērsti uz agresīvu konfrontāciju, nozīmē to, ka 16. martā Brīvības piemineklis tiktu pasargāts no iespējamiem agresīviem incidentiem. Pagāja šis 16. marts, un viss palika pa vecam. Likumprojekta iesniedzēja bija Nacionālā apvienība (NA). Vakar Neatkarīgajai neizdevās noskaidrot, kur likumprojekts pašlaik ir iegūlis un kad sāks kustēt tālāk, bet NA biedrs Imants Parādnieks teicās pieskatīt likumprojekta virzību.

Likumprojekta uzdevums ir arī noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītus jautājumus, kā arī piederību, proti, tiem jābūt Latvijas valsts īpašumam. Tādējādi beidzot arī valsts finansiāli iesaistītos šo Latvijas simbolu uzturēšanā. Formāli jau esošā likuma redakcija nosaka, ka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas un restaurācijas darbi finansējami no valsts budžeta. Praktiski tā nenotiek. Līdz šim notikušas diskusijas par to, kura ministrija atbildēs par Rīgas Brāļu kapiem un Brīvības pieminekli – Kultūras, Aizsardzības vai Finanšu. Militārais resors esot atteicies.

Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis norāda, ka valsts finansiālais atbalsts līdz šim bijis niecīgs, tāpēc jāturpina diskusijas par likumprojektu. Aizsardzības ministrija jau sen pārtraukusi dot līdzekļus Rīgas Brāļu kapu sakopšanai un atjaunošanai, pēdējos gados lauvas tiesu atvēl Rīgas dome un nedaudz – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija no sava nelielā budžeta. Savukārt nevalstiskais sektors rīko labdarības akcijas, lai būtu iespējams līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā šo nozīmīgo objektu sakārtot. «Brāļu kapi nav vienkārši apsaimniekojams objekts. Vispirms tie ir jāsakārto, pēc tam jāizveido infrastruktūra, un lielu naudu prasa ikdienas uzturēšana. Ar patriotismu vairs nepietiek, tiklīdz kaut kas jādara un par to jāmaksā,» uzsver G. Gailītis. Viņš sola, ka līdz šā gada beigām Rīgas Brāļu kapi tiks savesti tādā kārtībā, kādā sen nav bijuši – tiks restaurēts mūris gar Varoņu ielu, svētās uguns terases šūnakmens iesegums, uzejas, četras piemiņas akas, sienu fragments ar vēsturiskajām epitāfijām, kā arī veikti citi vērienīgi darbi. Aģentūra plāno nodrošināt arī veco strēlnieku, brīvības cīnītāju, Lāčplēša ordeņa kavalieru un citu personu pārapbedīšanu un nomainīt bojātās vai uzlikt trūkstošās pieminekļu plāksnes.

Rīgas pieminekļu aģentūras 2014. gada septembrī sniegtā informācija

Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa uzturēšanas un restaurācijas izdevumi 2014. gadā apstiprināti 823 350 eiro apmērā, tajā skaitā:

• uzturēšana un restaurācija – 665 550 eiro Rīgas pilsētas pašvaldības investīciju līdzekļi; 36 000 eiro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) finansējums;

• 12 darbinieku (zaļās zonas, telpu, sabiedriskās tualetes uzkopšana un apsardze) – 75 500 eiro;

• saimnieciskie izdevumi (elektroenerģija, dabasgāze, ūdens, inventārs, darba apģērbs u. c.) – 30 500 eiro;

• Rīgas Brāļu kapu mājaslapas izveide – VKPAI līdzekļi 9000 eiro apmērā.

• Brīvības pieminekļa saimnieciskā uzturēšana 2014. gadā – 12 800 eiro, tajā skaitā cilvēkresursu izmaksas (2 darbinieki) –11 226 eiro.

• Provizoriskie turpmākie izdevumi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansamblī:

• Rīgas Brāļu kapos neatliekamie ekspluatācijas un saglabāšanas darbi 2015.–2020. gada periodā – 2 939 750 eiro;

• Brīvības pieminekļa obeliska Mātes Latvijas tēla un zvaigžņu apsekošana un restaurēšana – 152 203 eiro.