Deputāti turpinās lemt par padomju režīmu slavinošu objektu demontāžu

 
©f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien plkst.10 daļēji attālinātā sēdē turpinās skatīt likumu par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas teritorijā.

Paredzēts, ka sēdē tiks balsots par likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" nodošanu izskatīšanai Saeimā. Politiķi ir plānojuši likumprojekta izskatīšanu Saeimā noslēgt līdz 16.jūnijam.

Komisija šo likumprojektu sāka skatīt otrdien. Likuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju pret PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas varām, veicināt sabiedrības izpratni par vēsturiskiem notikumiem Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā, kā arī novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas varām.

Sekojoši likumprojekts paredz noteikt, ka publiskajā vidē tiek aizliegts eksponēt pieminekļus, mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem - piemineklis slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārisma ideoloģiju, vardarbību, militāru agresiju un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Tomēr likumprojektā tiek izcelts, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, vai citiem veidojumiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskās terora upuru piemiņas vietās.

Vairāki sapulces dalībnieki izteica ieteikumus, kurus vajadzētu veikt, lai precizētu likumu, piemēram, "4.maija deklarācijas" kluba pārstāve Ilma Čepāne ieteica pievienot informāciju, ka likums balstās uz Satversmes preambulas 3.daļu, kas nosaka, ka Latvijas tauta neatzīst okupācijas režīmus.

Papildus tika diskutēts par papildu finansējuma piešķiršanu Okupācijas muzejam, kuram tiktu nodotas demontējamo objektu orģinālās detaļas vai fragmenti.

Kā ziņots, Rīgas domes vadība uzsver, ka, lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru.

Saeima iepriekš pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko atcelti savulaik ar Krieviju noslēgtā dokumentā bijušie juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Sagaidot Saeimas lēmumu, Rīgas dome nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā.

Jautājums par pieminekļa nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.