Drošības policija uzsākusi resorisko pārbaudi saistībā ar Krievijas ietekmes aģenta Jāņa Kuzina darbībām. Viņa un citu prokremlisko aktīvistu jaunieviestajā pieminekļu karu metodē sākusies nākamā fāze.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka Krievijas medijos pompozi tika izziņots par Latvijas krievvalodīgo aizstāvju plāniem izvērst Latvijā provokatīvu pieminekļu būvniecību - nacisma upuriem, sarkanajiem partizāniem, tostarp arī kara noziedzniekam Vasilijam Kononovam. Patiesībā pieminekļi šajā plānā nav galvenais, bet gan konflikti ar varas iestādēm un to atspoguļojums Krievijas medijos, uzturot mītu par nacisma atdzimšanu Latvijā un pozicionējot mūsu valsti maksimāli negatīvā gaismā.
Šis process jau ir sācies. Pagājušajā nedēļā vairāki Krievijas mediji vēstīja, ka Latvija ir noraizējusies saistībā ar aktīvistu plāniem uzstādīt pieminekli fašisma apkarotājiem. Dažs izdevums, sabiezinot krāsas, paziņojis, ka Latvija nobijusies no padomju partizāniem. Un publikācijā partizānu drosmi iemieso J. Kuzins, kurš izsaukts uz pārrunām ar Drošības policiju.
Drošībnieki ir tiešām operatīvi reaģējuši uz Kremļa ietekmes aģentu provokāciju. Pieminekļu aktivitātes esot Drošības policijas redzeslokā kā iespējams piemērs Krievijas īstenotajiem informatīvajiem pasākumiem pret Latviju. «Informatīvajā telpā, sevišķi Krievijas finansēto un tās īstenoto politiku atbalstošo informācijas līdzekļu saturā, aizvien biežāk tiek identificēta tendence - ar vēstures jautājumiem un sociālās atmiņas tematiku saistītu jautājumu manipulatīva lietošana. Šādu pasākumu mērķis ir informatīvajā telpā izplatīt Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošus vēstījumus par notikumiem Latvijā. Tajā skaitā, kā to apliecina Kononova gadījums, cenšoties sagrozīt vai noliegt faktus, kas nostiprināti ar tiesas spriedumu,» skaidro Drošības policija.
Kamēr J. Kuzins tieši nav noziedzies, viņu nevar ielikt cietumā par pretvalstisku darbību, kaut gan viņa rīcība nepārprotami kaitē Latvijas valsts un tās pilsoņu interesēm. Arī Tieslietu ministrija ir domājusi, kā tiesiski rīkoties, kad J. Kuzins un viņa domubiedrs Aleksandrs Gapoņenko nāks uz pašvaldībām ar saviem provokatīvo pieminekļu projektiem. Ir pat divi likumu panti, kas aizliedz slavināt padomju okupāciju, paredz sodu par to - pat līdz pieciem gadiem cietumā.
Pirmais atrodams likumā Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem.
«Par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija, komunistiskais un nacistiskais totalitārais režīms un politiskās represijas, ko šie režīmi vērsa pret Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem par viņu politisko pārliecību vai politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras vai sociālā slāņa, par strādāšanu noteiktā profesijā vai par nodarbošanos, kas nebija pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, par laulību vai radniecību ar politiski represēto personu, par palīdzību politiski vajātajām vai represētajām personām.»
Savukārt Krimināllikumā ir pants Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana.
«Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tajā skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.» Vasilijs Kononovs saskaņā ar Latvijas un Eiropas tiesu atzinumiem ir pastrādājis kara noziegumu, un piemineklis viņam nepārprotami būtu 74.1 panta pārkāpums.