Dažiem pieminekļiem vajadzīgs paskaidrojums

 
MŪŽĪGI. Vidzemes šosejas 12. kilometrā kreisajā pusē pirms Berģiem ir piemineklis padomju armijas karavīriem. Arī tam vajadzētu paskaidrojošo plāksni ©Imants Vīksne

Rīgā, Daugavgrīvā, pārsimt metru no Latvijas armijas Jūras spēku flotiles Patruļkuģu eskadras mītnes, atrodas piemineklis padomju armijas jūrniekiem. Uzraksts uz betona zemūdenes vēsta Neviens nav aizmirsts, nekas nav aizmirsts un Slava varoņiem – Baltijas zemūdens jūrniekiem. Šis ir viens no daudzajiem Latvijā atstātajiem padomju varas artefaktiem, kam līdzās būtu nepieciešams kāds paskaidrojums.

Patruļkuģu eskadras ēka un vēl dažas citas, kam savulaik izdevies izvairīties no palikšanas Privatizācijas aģentūras aprūpē, ir labā stāvoklī. Visas pārējās, kas atrodas bijušās padomju karaspēka daļas teritorijā, ir izlaupītas, izdemolētas, jumti iebrukuši. Pirms pieciem gadiem tās pārņēmis uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi. Tagad vismaz žogs apkārt aplikts, lai vietējie narkomāni un citi interesenti nedabū ar ķieģeli pa galvu. Uz šī kontrastējošā fona piemineklis ir apkopts, apravēts, šogad pārkrāsots, aizmugurē stāv slota.

KĀDS TIEŠĀM ATCERAS. Šis ir piemineklis padomju jūrniekiem, kuri strādāja uz zemūdenēm, un arī visam, kas padomju gados noticis Daugavgrīvā izvietotajās kara daļās. Šovasar apdrupušais betons rūpīgi pārkrāsots - kā nu mācēts / Imants Vīksne

Godina arābus zemūdenēs

Tātad padomju kara jūrnieki tiek cildināti joprojām, un dara to acīmredzot kādi anonīmi aktīvisti. Varbūt izbijuši jūrnieki. Vienu tādu, vārdā Vasja, Neatkarīgā šovasar tur sastapa. Devās uz copi vai no tās. Savulaik tepat dienējis - kopā ar sīriešiem, ēģiptiešiem un lībiešiem. PSRS sabiedrotie arābi apmācīti strādāt uz kuģiem un zemūdenēm. Taisījuši arī nepatikšanas ballēs un bērnus vietējām preilenēm. Dažai pat izdevās aizprecēties projām no Padomju Savienības. Piemineklis šim laikam un notikumiem betona zemūdenes veidolā Daugavgrīvā stāv joprojām.

Aizsardzības ministrija, kurai piederoša ēka atrodas turpat aiz prāva krūmu kušķa, uzsver, ka tai ar pieminekļa aprūpi nav nekādas saistības. Militāri publisko attiecību departamentā skaidro: «Šis piemineklis neatrodas uz Aizsardzības ministrijas valdījumā esošas zemes, un tas ir brīvi pieejams ikvienam iedzīvotājam.» Pieminekļa izcelsme esot skaidrojama ar šīs teritorijas vēsturi. Padomju okupācijas laikā šajā teritorijā atradās pat vairākas padomju karaspēka daļas. Tieši Birzes ielā 9 - karaspēka daļa Nr. 10750 - mācību zemūdene un karaspēka daļa Nr. 69242 - zemūdeņu divizions. «Padomju karaspēka daļu novietojumos parasti bija izveidots laukums dažādām ceremonijām, kur nereti bija izvietoti standartizēti elementi (lidmašīna, raķetes atveids u.c.) vai tipveida pieminekļi.» Tāda ir betona zemūdenes izcelsme.

Daudzplākšņaini viedokļi

Rīgas pieminekļu aģentūras aprūpējamo objektu sarakstā tā nav atrodama. Taču ir daži citi, kuru vēstījums vēsturiskā skatījumā arī visnotaļ pretrunīgs. Piemēram, Vidzemes šosejas 12. kilometrā kreisajā pusē pirms Berģiem ir piemineklis padomju armijas karavīriem. «No šīs vietas 245. strēlnieku divīzija 1944. gada naktī no 12. uz 13. oktobri uzsāka izšķirošo kauju par Rīgas atbrīvošanu. Mūžīga slava kritušajiem varoņiem,» vēsta uzraksts zem karavīra tēla. No nojaukšanas šo pieminekli droši pasargā starpvalstu līgums ar Krieviju un karavīru apbedījumi tā aizmugurē. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis piekrīt, ka vismaz informatīva plāksne te prasītos. Tāda arī esot iecere - pie katra pieminekļa konspektīvs paskaidrojums. Piemēram, pie Raiņa pieminekļa tāda plāksne jau esot un būs arī citviet. Taču ātri tas nenotiek, un ne jau tikai resursu trūkuma dēļ. Trīs asfaltā iestrādātās ovālās zīmes pie Brīvības pieminekļa tika saskaņotas desmit gadus! Jo katram, kurš piedalās lemšanā, ir savs viedoklis. Bet kaut ko saskaņot attiecībā uz politiski jutīgiem objektiem vispār esot tikpat kā neiespējami.

Jāpārvar pieminekļu neiroze

Labs piemērs viedokļu sadursmēm ir grandiozā būve Pārdaugavā Piemineklis Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Viena sabiedriskā iniciatīva par tā nojaukšanu Saeimā jau izbrāķēta, pašlaik tiek vākti paraksti vēl vienai tādai pašai un vēl iniciatīvai izvietot Uzvaras parkā «izglītojošus uz vēsturiskiem faktiem balstītus plakātus». Ar vienu plāksnīti tur patiešām nebūtu līdzēts.

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs darbojas Rīgas domes pieminekļu padomē, viņš piekrīt, ka paskaidrojumi pie šādiem strīdīgajiem pieminekļiem būtu nepieciešami. Bezkaislīgi - tikai pamatinformācija, lai inteliģents cilvēks pats saprastu, kurš kuru te atbrīvojis vai pakļāvis. Savukārt attiecībā uz pieminekļu nojaukšanu vai nejaukšanu lemšana būtu jāatstāj mūsu mazbērniem. Eiropā tomēr pieminekļu nojaukšanas prakse netiek atbalstīta, bet pašreizējā paaudze, pēc tēlnieka domām, ar savu pieminekļu neirozi vēl nav tikusi galā.

 

Abonē