Pētījums

Latvijā 42,3% mājsaimniecību atzinušas, ka to finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, pirmdien "Swedbank" Finanšu institūta pētījuma par mājsaimniecību finanšu situāciju prezentācijā sacīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pēdējo četru gadu laikā par ceturtdaļu pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atzīst, ka tiem piemīt vismaz viens kaitīgs ieradums, liecina pētījums. Tādiem kaitīgiem ieradumiem kā smēķēšana un alkohola lietošana nākusi klāt arī neizgulēšanās, aizraušanās ar virtuālo vidi un neveselīgi ēšanas paradumi.

78% Latvijas iedzīvotāju ikdienā lieto vai ir lietojuši D vitamīnu pēdējā gada laikā, turklāt aktīvākas D vitamīnā lietotājas ir sievietes.

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos gan elektrības, gan gāzes cena mājsaimniecībām bijusi zemāka par vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Pētījuma rezultāti liecina, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (23 %) piekopj neveselīgus ēšanas paradumus un atzīst tos par savu kaitīgo ieradumu. Eksperti norāda – lai arī biežāk ar neveselīgu ēšanu tiek asociēti cilvēki ar liekā svara problēmām, neveselīgi ēšanas paradumi var nebūt nemaz tik acīmredzami – ar nesabalansētu un neveselīgu uzturu mēdz aizrauties arī vizuāli veselīga izskata cilvēki.

Tikai 9% respondentu nav apmierināti ar savu ģimenes ārstu, savukārt 91% pauž apmierinātību. Tajā pašā laikā 76,5% norāda, ka ir apgrūtināta piekļuve ģimenes ārstam (52,9% - neapmierina darba laiks, 31,8% - atrašanās vieta, bet 15,3% norāda, ka ģimenes ārstiem ir pārāk īsas darba stundas), secināts Biznesa augstskolas Turība absolventes Ingunas Zelgalves pētījumā. Kopumā ar veselības aprūpi ir apmierināti 67,1% aptaujāto, bet neapmierinātību pauž 32,9%. Pacientu un veselības aprūpes nozares darbinieku apmierinātības līmenis ir ļoti būtisks veselības aprūpes kritērijs, norāda Biznesa augstskolas Turība absolvente Inguna Zelgalve.

Šī gada oktobrī veikts pilotpētījumu* atvērtā tipa birojos, lai iezīmētu tendences kā apkārtējie trokšņi ietekmē darbinieku produktivitāti un kopējo labsajūtu. Pilotpētījumā atklāts, ka apkārtējo trokšņu slāpēšana uzlabo darbinieku produktivitāti un spēju koncentrēties darbam, kā arī vispārējo labsajūtu, savukārt trokšņaina apkārtējā vide palielina trauksmi un darbinieku stresa līmeni.

Ikdienā galvenokārt rūpes par bērna uzturu uzņemas vecāki, tomēr svarīgi veselīgu un pilnvērtīgu ēdienu nodrošināt arī atrodoties ārpus mājām. Tieši šo kā savu lielāko izaicinājumu bērnu uztura veidošanā uzsver bērnu vecāki.

Lai gan ārkārtas situācija pavasarī piespieda uzņēmumus mainīt strādāšanas kārtību, šobrīd tikai 35% biznesu Latvijā ir pilnībā gatavi attālinātam darbam un vēl 33,5% nāktos veikt dažus uzlabojumus, ziņo Jumis Pro mārketinga vadītāja Jekaterina Černobrovaja.

Vien septītā daļa vecāku norāda, ka pirmsskolas izglītības iestādē ir ar visu apmierināti, liecina privāto bērnudārzu tīkla SIA „BeBe.lv” rīkotās interneta aptaujas dati, pētot apstākļus pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Kā biežākie neapmierinātības iemesli tika minēts atgriezeniskās saites trūkums (13%) un bērnu laukumiņa neapmierinošais tehniskais stāvoklis vai šāda laukuma neesamība (13%).

2020.gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9% uzņēmumu1, un 62,6% no tiem bija sava tīmekļa vietne, tai skaitā 94,1% lielo uzņēmumu, 81% vidējo un 58,4% mazo2, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.

Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās ārkārtas situācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāji ir mainījuši savus līdz šim ierastos ēšanas paradumus, iegādāto produktu daudzveidību un to izcelsmes valsti, liecina pētījums*. Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem, jauniegūtie paradumi tiks saglabāti arī turpmāk teju katram piektajam aptaujas dalībniekam.

Rudens sezonā īpaši svarīgi stiprināt savu organismu un nodrošināt to ar nepieciešamajām uzturvielām un enerģiju ikdienai. Pētījumā* noskaidrots, ka 43% aptaujāto izmanto riekstus kā uzkodu starp ēdienreizēm, bet 17% riekstus izmanto papildu enerģijas lādiņam vai brīžos, kad nepieciešams koncentrēties. Riekstu izvēli visvairāk ietekmē: garša, kvalitāte un cena.

Publiskajā telpā aizvien biežāk tiek runāts par emocionālo inteliģenci un tās ietekmi uz mūsu sasniegumiem gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Emocionālais intelekts ir spēja pārvaldīt pār savām jūtām, kā arī pamanīt un nolasīt citu jūtas. Tā ir spēja sajust noskaņu, temperamentu, intonāciju un nodomu saziņā ar citiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tie ir seni paziņas vai arī redzat šo cilvēku pirmo reizi dzīvē. Emocionālā inteliģence būtiski ietekmē arī darbinieku apmierinātību ar darbu, skaidro Biznesa augstskolas Turība studente Jeļena Reneslāce, kas savā pētījumā secinājusi - jo lielāka ir darbinieka emocionālā inteliģence, jo lielāka apmierinātība ar darbu. Lai nodrošinātu lojālus, uz ilgtermiņa darba attiecībām orientētus darbiniekus, jāpievērš uzmanība tieši šiem diviem aspektiem, izzinot darbinieku vājās (problemātiskās) puses un palīdzot viņiem tās uzlabot. Savā viedoklī viņa skaidro, kā sekmēt emocionālo inteliģenci.

Gaisa piesārņojums Eiropas pilsētās izmaksā to iedzīvotājiem vairāk nekā 160 miljardus eiro gadā, novērtējot naudas izteiksmē tā ilgtermiņa un īstermiņa ietekmi uz veselību, teikts trešdien publicētā pētījumā.

Jaunais koronaviruss saglabājas aktīvs uz cilvēka ādas deviņas stundas, secinājuši Japānas zinātnieki, uzsverot, ka šis atklājums apliecina, cik nozīmīga ir rūpīga roku mazgāšana cīņā ar Covid-19.

Pētījuma ietvaros Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem tika jautāts, cik bieži tiek veikta automašīnas maiņa un kāds pēdējoreiz bija iemesls. Lūdzot norādīt iemeslu, visu trīs valstu iedzīvotāju biežākā izvēle bija vienāda - Lietuvā (35 procenti), Latvijā (34 procenti) un Igaunijā (30 procenti) atzina, ka automašīnas remonts kļuvis pārāk apnicīgs.

Pētījums par veselības aprūpi Latvijā* atklāj, ka 91% Latvijas iedzīvotāju labprāt izmantotu tiešsaistes ārsta konsultāciju, kad klātienes apmeklējums nav nepieciešams. Ļoti aktuāla ir mediķu pieejamība ārpus klasiskā darba laika – 92% atzīst, ka labprāt saņemtu konsultāciju arī brīvdienās.

Viens no svarīgākajiem riska faktoriem, kas veicina smagu saslimšanu inficēšanās gadījumā ar Covid-19, ir ģenētiskais mantojums no Neandertāliešiem, liecina trešdien publiskotais pētījums, kuru veicis Leipcigas Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūts.

Latvijā 24% iedzīvotāju valsts cīņu ar kontrabandu vērtē kā sekmīgu, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.