Pedagogi

Vakar, 20:55
Latvijas skolās mēneša sākumā strādāja 183 pedagogi ar Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību, taču to skaits samazinās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV).
4.feb
Skolotājiem nebūtu jāuztraucas par plānotām valsts valodas pārbaudēm arī mācību gada vidū, vienlaikus Valsts valodas centram (VVC) pārbaudēs prioritāri būtu jākoncentrējas uz tām skolām, kas iepriekš realizēja mazākumtautību programmu un patlaban īsteno pāreju uz vienoto skolu, aģentūrai LETA atzina Tieslietu ministrijā (TM).
12.jan
Biedrība "Riga TechGirls" un nodibinājums "IT Izglītības fonds" apmācīs dažādu mācību priekšmetu pedagogus par digitālo rīku izmantošanu un digitālām prasmēm, aģentūru LETA informēja mācību rīkotāji.
2.jan
Šajā mācību gadā no kopumā 47 pedagogiem ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām 32 pedagogi strādāja Rīgas izglītības iestādēs, vēsta Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).
25.nov 2024
Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.
12.nov 2024
Vairākas pedagogu un vecāku organizācijas, kā arī mācību līdzekļu izdevniecības apvienojušās atklātā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar lūgumu rast papildfinansējumu mācību līdzekļu iegādei Latvijas vispārizglītojošajām skolām.
11.okt 2024
Valsts kontrole (VK) savā revīzijā šovasar secinājusi, ka katru gadu Latvijā sagatavoto vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē. Tomēr 33% jauno pedagogu pamet darbu jau pirmo piecu gadu laikā. Lai spriestu, kā mainīt situāciju, izglītības profesionāļi un pašvaldību pārstāvji 10. oktobrī pulcējās VK rīkotajā diskusijā "Kā stiprināt pedagoga motivāciju darbam profesijā?".
26.sep 2024
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz atļaut pašvaldībām kompensēt pedagogu transporta un mājokļa īres izdevumus.
25.sep 2024
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamā gada budžetā iezīmētie 30 miljoni eiro tiks novirzīti pedagogu algu pieaugumam no janvāra, žurnālistiem apliecināja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
25.sep 2024
 Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) paredz karstas diskusijas par strīdīgo Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā gada budžetā iezīmēto 30 miljonu eiro sadalīšanu pedagogu atlīdzībām vai jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, un viņai pašai pagaidām nav skaidra piedāvājuma, kā šo jautājumu atrisināt.
13.sep 2024
2024./2025. mācību gada sākumā diemžēl jau atkārtoti pedagogus Latvijā nesadzird un pienācīgi nenovērtē, kā arī kopumā šiem Latvijas valstij stratēģiski nozīmīgās profesijas pārstāvjiem nav stabilitātes un pārliecības par pieņemto lēmumu par atalgojuma pieauguma grafika un slodžu sabalansēšanu ilgtspēju.
5.sep 2024
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Izglītības likumā, kas paredz atļaut izglītības iestāžu dibinātājiem piešķirt pedagogiem kompensācijas transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai.
4.sep 2024
No nākamā gada 1.septembra visiem Latvijas skolotājiem būs nepieciešams apgūt bezmaksas kursus par bērnu seksuālu audzināšanu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē informēja Izglītības ministrijas (IZM) pārstāvji.
4.sep 2024
Premjerministre Evika Siliņa (JV) plāno aicināt Finanšu ministriju un īpaši Izglītības un zinātnes ministriju rast līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, vienlaikus uzsverot, ka ierobežotā budžeta dēļ būs jāmeklē "saprātīgi risinājumi".
1.sep 2024
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iebilst pret studiju kursiem par seksuālo izglītošanu kā obligātiem un uzskata, ka kursiem jābūt brīvprātīgiem, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Pavasara sākumā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) noslēgtā vienošanās paredz, ka sociālo zinību, dabaszinātņu, kā arī sporta un veselības priekšmetu pasniedzējiem studiju kursu par seksuālo izglītošanu būs attālināti jāapgūst līdz 2025.gada 1.janvārim, bet pārējiem pedagogiem - līdz 2025.gada 1.septembrim. Digitālais tālākizglītības studiju kurss pedagogiem ļaus nodrošināt vienotu pieeju pedagogu prasmju un zināšanu pilnveidei seksuālās izglītības jomā, lai seksuālās un reproduktīvās izglītības kvalitāti Latvijā padarītu atbilstošu mūsdienu prasībām, toreiz skaidroja IZM. Pedagogu arodbiedrībai neesot saprotams, kāpēc visiem pedagogiem kursi jāapmeklē obligāti. Vanaga norādīja, ka profesionālās pilnveides nodrošināšana ir skolu direktoru un izglītības pārvalžu pārziņā. Tāpat neesot skaidrs, vai izpētīts, cik pedagogiem jau ir bijusi profesionālā pilnveide. "Izskatās no malas, [ka] īsā laikā visus [skolotājus] caur vienu kursu tematisko bloku, neiedziļinoties, vai [skolotājam] varbūt jau ir izieti tādi kursi," sprieda Vanaga, piedāvājumu raksturojot kā "nesamērīgu iejaukšanos no nacionālā līmeņa". Arodbiedrību arī pārsteidzis termiņš, līdz kuram kursi jāapmeklē. Citiem profesionālās pilnveides kursiem termiņi neesot noteikti, turklāt neesot pārliecības, vai augstskolām ir kapacitāte īsā laika posmā apmācīt visus pedagogus. "Kāpēc nacionālā līmenī nenodrošina pedagogiem kursus par mākslīgā intelekta izmantošanu mācībās vai vardarbības [izskaušanu]? Tas nav saistoši, interesanti. Bet pēkšņi šis temats [par bērnu seksuālo izglītošanu] ministrijai liekas pati prioritāšu prioritāte," uzskata Vanaga. Kā vēstīts, pērn tika aktualizēts jautājums par seksuālās un reproduktīvās veselības mācību materiālu izstrādi. Skaļu rezonansi izraisīja VISC publicēto mācību materiālu par seksuālo un reproduktīvo veselību nokļūšanas izglītības sistēmā, kuros bija runa par psiholoģiskā un fiziskā dzimuma varbūtējām atšķirībām un transseksuālismu. Par materiālu nonākšu izglītības sistēmā tika ierosināta disciplinārlieta pret VISC vadītāju Lieni Voroņenko, kas ar izglītības un zinātnes ministres rīkojumu tika atstādināta no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Vēlāk viņa atstāja VISC vadītājas amatu, līdz ar ko tika izbeigta arī pret viņu ierosinātā disciplinārlieta. Ar paveikto darbā pie bērna vecumam atbilstošas seksuālās reproduktīvās veselības izglītību nākamnedēļ, 4.septembrī, iepazīsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
30.aug 2024
Ata Kronvalda balvu par skolēnu motivēšanu sasniegt izcilus rezultātus saņems seši pedagogi, informē Ata Kronvalda fonda izpilddirektore Liene Bodniece.
21.aug 2024
Lietuvas valdība nolēmusi skolotāju algu no septembra celt par 15,5% iepriekš plānoto 10% vietā.
13.aug 2024
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātos grozījumus Izglītības likumā, kas atļautu izglītības iestāžu dibinātājiem piešķirt pedagogiem kompensācijas transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai.
9.jūl 2024
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir radusi risinājumu un lēmusi, ka 2024./2025. akadēmiskajā gadā četru Latvijas augstskolu 1. studiju kursa pedagoģijas bakalaura un maģistra studiju programmās būs pieejamas divreiz vairāk valsts budžeta finansētās studiju vietas.
25.jun 2024
Aizvadītajā mācību gadā Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) neatbilstošas valsts valodas zināšanas konstatēja galvenokārt pedagogiem Rīgā, aģentūra LETA uzzināja IKVD.