Pedagogi

Vairākas pedagogu un vecāku organizācijas, kā arī mācību līdzekļu izdevniecības apvienojušās atklātā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar lūgumu rast papildfinansējumu mācību līdzekļu iegādei Latvijas vispārizglītojošajām skolām.

Valsts kontrole (VK) savā revīzijā šovasar secinājusi, ka katru gadu Latvijā sagatavoto vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē. Tomēr 33% jauno pedagogu pamet darbu jau pirmo piecu gadu laikā. Lai spriestu, kā mainīt situāciju, izglītības profesionāļi un pašvaldību pārstāvji 10. oktobrī pulcējās VK rīkotajā diskusijā "Kā stiprināt pedagoga motivāciju darbam profesijā?".

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz atļaut pašvaldībām kompensēt pedagogu transporta un mājokļa īres izdevumus.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamā gada budžetā iezīmētie 30 miljoni eiro tiks novirzīti pedagogu algu pieaugumam no janvāra, žurnālistiem apliecināja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

 Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) paredz karstas diskusijas par strīdīgo Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā gada budžetā iezīmēto 30 miljonu eiro sadalīšanu pedagogu atlīdzībām vai jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, un viņai pašai pagaidām nav skaidra piedāvājuma, kā šo jautājumu atrisināt.

2024./2025. mācību gada sākumā diemžēl jau atkārtoti pedagogus Latvijā nesadzird un pienācīgi nenovērtē, kā arī kopumā šiem Latvijas valstij stratēģiski nozīmīgās profesijas pārstāvjiem nav stabilitātes un pārliecības par pieņemto lēmumu par atalgojuma pieauguma grafika un slodžu sabalansēšanu ilgtspēju.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Izglītības likumā, kas paredz atļaut izglītības iestāžu dibinātājiem piešķirt pedagogiem kompensācijas transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai.

No nākamā gada 1.septembra visiem Latvijas skolotājiem būs nepieciešams apgūt bezmaksas kursus par bērnu seksuālu audzināšanu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē informēja Izglītības ministrijas (IZM) pārstāvji.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) plāno aicināt Finanšu ministriju un īpaši Izglītības un zinātnes ministriju rast līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, vienlaikus uzsverot, ka ierobežotā budžeta dēļ būs jāmeklē "saprātīgi risinājumi".

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iebilst pret studiju kursiem par seksuālo izglītošanu kā obligātiem un uzskata, ka kursiem jābūt brīvprātīgiem, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Pavasara sākumā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) noslēgtā vienošanās paredz, ka sociālo zinību, dabaszinātņu, kā arī sporta un veselības priekšmetu pasniedzējiem studiju kursu par seksuālo izglītošanu būs attālināti jāapgūst līdz 2025.gada 1.janvārim, bet pārējiem pedagogiem - līdz 2025.gada 1.septembrim. Digitālais tālākizglītības studiju kurss pedagogiem ļaus nodrošināt vienotu pieeju pedagogu prasmju un zināšanu pilnveidei seksuālās izglītības jomā, lai seksuālās un reproduktīvās izglītības kvalitāti Latvijā padarītu atbilstošu mūsdienu prasībām, toreiz skaidroja IZM. Pedagogu arodbiedrībai neesot saprotams, kāpēc visiem pedagogiem kursi jāapmeklē obligāti. Vanaga norādīja, ka profesionālās pilnveides nodrošināšana ir skolu direktoru un izglītības pārvalžu pārziņā. Tāpat neesot skaidrs, vai izpētīts, cik pedagogiem jau ir bijusi profesionālā pilnveide. "Izskatās no malas, [ka] īsā laikā visus [skolotājus] caur vienu kursu tematisko bloku, neiedziļinoties, vai [skolotājam] varbūt jau ir izieti tādi kursi," sprieda Vanaga, piedāvājumu raksturojot kā "nesamērīgu iejaukšanos no nacionālā līmeņa". Arodbiedrību arī pārsteidzis termiņš, līdz kuram kursi jāapmeklē. Citiem profesionālās pilnveides kursiem termiņi neesot noteikti, turklāt neesot pārliecības, vai augstskolām ir kapacitāte īsā laika posmā apmācīt visus pedagogus. "Kāpēc nacionālā līmenī nenodrošina pedagogiem kursus par mākslīgā intelekta izmantošanu mācībās vai vardarbības [izskaušanu]? Tas nav saistoši, interesanti. Bet pēkšņi šis temats [par bērnu seksuālo izglītošanu] ministrijai liekas pati prioritāšu prioritāte," uzskata Vanaga. Kā vēstīts, pērn tika aktualizēts jautājums par seksuālās un reproduktīvās veselības mācību materiālu izstrādi. Skaļu rezonansi izraisīja VISC publicēto mācību materiālu par seksuālo un reproduktīvo veselību nokļūšanas izglītības sistēmā, kuros bija runa par psiholoģiskā un fiziskā dzimuma varbūtējām atšķirībām un transseksuālismu. Par materiālu nonākšu izglītības sistēmā tika ierosināta disciplinārlieta pret VISC vadītāju Lieni Voroņenko, kas ar izglītības un zinātnes ministres rīkojumu tika atstādināta no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Vēlāk viņa atstāja VISC vadītājas amatu, līdz ar ko tika izbeigta arī pret viņu ierosinātā disciplinārlieta. Ar paveikto darbā pie bērna vecumam atbilstošas seksuālās reproduktīvās veselības izglītību nākamnedēļ, 4.septembrī, iepazīsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Ata Kronvalda balvu par skolēnu motivēšanu sasniegt izcilus rezultātus saņems seši pedagogi, informē Ata Kronvalda fonda izpilddirektore Liene Bodniece.

Lietuvas valdība nolēmusi skolotāju algu no septembra celt par 15,5% iepriekš plānoto 10% vietā.

Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātos grozījumus Izglītības likumā, kas atļautu izglītības iestāžu dibinātājiem piešķirt pedagogiem kompensācijas transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir radusi risinājumu un lēmusi, ka 2024./2025. akadēmiskajā gadā četru Latvijas augstskolu 1. studiju kursa pedagoģijas bakalaura un maģistra studiju programmās būs pieejamas divreiz vairāk valsts budžeta finansētās studiju vietas.

Aizvadītajā mācību gadā Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) neatbilstošas valsts valodas zināšanas konstatēja galvenokārt pedagogiem Rīgā, aģentūra LETA uzzināja IKVD.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sagatavot aprēķinus, cik izmaksātu 300 eiro ikmēneša stipendiju izmaksāšana visiem pedagoga profesijā studējošajiem.

Rēzeknes novada pedagogi turpmāk saņems naudas balvas 50 un 60 gadu jubilejā, paredz novada domes apstiprinātie saistošie noteikumi "Par sociālajām garantijām pedagogiem Rēzeknes novadā".

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu, nosakot, ka regulējums varētu stāties spēkā 2025.gada 1.septembrī, paredz ministrijas saskaņošanai iesniegtais rīkojuma projekts.

Vislielākie zaudētāji ministrijas piedāvājumā ir vispārējās izglītības skolotāji, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Rīgas izglītības iestādēs ir neaizpildītas kopumā 166 amata vietas, tai skaitā 80 amata vietas bērnudārzos, preses konferencē trešdien informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.