Cēsu Pilsētas vidusskolas pārbūves dēļ jaunāko klašu skolēni mācīsies divās maiņās, vecāko klašu skolēni - citās telpās, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Tuvojas jaunais mācību gads, un līdztekus pirmklasniekiem arī virknei pedagogu šī būs pirmā pieredze klasē. Ņemot vērā aizvien jūtamāku mācībspēku trūkumu Latvijas skolās, jau sesto gadu studenti un nozaru profesionāļi apgūst saīsinātu un ļoti koncentrētu programmu "Mācītspēks". Šogad programmu uzsākuši teju simt topošo pedagogu, vēsta "360TV Ziņas".
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto kārtību, kādā valsts dibinātu izglītības iestāžu pedagogiem varēs kompensēt transporta un mājokļa īres izdevumus.
Gada sākumā par Valsts valodas centra (VVC) vadītāju tika iecelta Inese Muhka, amatā nomainot ilggadējo vadītāju Māri Baltiņu. Intervijā aģentūrai LETA viņa pauž pārliecību, ka centram sabiedrības skatījumā vispirms jābūt atbalsta un konsultāciju iestādei, nevis kontrolētājam ar sodošu funkciju. Savukārt latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā, viņasprāt, iespējams veicināt arī ar kvalitatīviem digitāliem rīkiem.
Aptuveni mēneša laikā vairāk nekā 10 000 cilvēku ir parakstījuši iniciatīvu, kas aicina ļaut pedagogiem ar vismaz 35 gadu darba stāžu doties pensijā no 60 gadu vecuma.
Turpmāk izglītības iestādes vadītājiem būs pienākums pedagogus savlaicīgi informēt par darba algu, informāciju par algu sniedzot ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms kārtējā mācību gada sākuma. To paredz šodien, 25.jūnijā valdībā apstiprinātie noteikumu grozījumi.
Šajā mācību gadā pēc valodas pārbaudēm Rīgā darbs uzteikts 38 pedagogiem, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sniegtā informācija, kas tika skatīta domes komitejas sēdē.
Jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā varētu ieviest 2027./2028.mācību gadā, nevis ar nākamo mācību gadu, kā sākotnēji bija plānots, piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
No 963 Valsts valodas centra (VVC) pārbaudītajiem pedagogiem valsts valodas lietojums nepieciešamajam apjomam neatbilst 32 pedagogiem Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē, aģentūru LETA informēja VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Madara Rēķe.
Latvijas skolās mēneša sākumā strādāja 183 pedagogi ar Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību, taču to skaits samazinās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV).
Skolotājiem nebūtu jāuztraucas par plānotām valsts valodas pārbaudēm arī mācību gada vidū, vienlaikus Valsts valodas centram (VVC) pārbaudēs prioritāri būtu jākoncentrējas uz tām skolām, kas iepriekš realizēja mazākumtautību programmu un patlaban īsteno pāreju uz vienoto skolu, aģentūrai LETA atzina Tieslietu ministrijā (TM).
Biedrība "Riga TechGirls" un nodibinājums "IT Izglītības fonds" apmācīs dažādu mācību priekšmetu pedagogus par digitālo rīku izmantošanu un digitālām prasmēm, aģentūru LETA informēja mācību rīkotāji.
Šajā mācību gadā no kopumā 47 pedagogiem ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām 32 pedagogi strādāja Rīgas izglītības iestādēs, vēsta Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).
Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.
Vairākas pedagogu un vecāku organizācijas, kā arī mācību līdzekļu izdevniecības apvienojušās atklātā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar lūgumu rast papildfinansējumu mācību līdzekļu iegādei Latvijas vispārizglītojošajām skolām.
Valsts kontrole (VK) savā revīzijā šovasar secinājusi, ka katru gadu Latvijā sagatavoto vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē. Tomēr 33% jauno pedagogu pamet darbu jau pirmo piecu gadu laikā. Lai spriestu, kā mainīt situāciju, izglītības profesionāļi un pašvaldību pārstāvji 10. oktobrī pulcējās VK rīkotajā diskusijā "Kā stiprināt pedagoga motivāciju darbam profesijā?".
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz atļaut pašvaldībām kompensēt pedagogu transporta un mājokļa īres izdevumus.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamā gada budžetā iezīmētie 30 miljoni eiro tiks novirzīti pedagogu algu pieaugumam no janvāra, žurnālistiem apliecināja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) paredz karstas diskusijas par strīdīgo Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā gada budžetā iezīmēto 30 miljonu eiro sadalīšanu pedagogu atlīdzībām vai jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, un viņai pašai pagaidām nav skaidra piedāvājuma, kā šo jautājumu atrisināt.
2024./2025. mācību gada sākumā diemžēl jau atkārtoti pedagogus Latvijā nesadzird un pienācīgi nenovērtē, kā arī kopumā šiem Latvijas valstij stratēģiski nozīmīgās profesijas pārstāvjiem nav stabilitātes un pārliecības par pieņemto lēmumu par atalgojuma pieauguma grafika un slodžu sabalansēšanu ilgtspēju.