Pedagogi un vecāki meklē papildus finansējumu mācību līdzekļiem; nosūta atklātu vēstuli IZM

Vairākas pedagogu un vecāku organizācijas, kā arī mācību līdzekļu izdevniecības apvienojušās atklātā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar lūgumu rast papildfinansējumu mācību līdzekļu iegādei Latvijas vispārizglītojošajām skolām.

Vēstulē, ko parakstījusi Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, izdevniecība “Skolas Vārds”, vecāku organizācija „Mammamuntetiem.lv”, “Izdevniecība RaKa”, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija, Latvijas Skolotāju asociācija u.c. izskan aicinājums pārskatīt ministrijas budžetu un / vai Eiropas Savienības struktūrfondu programmu budžetus un rast iespēju piešķirt papildu līdzekļus, lai katra Latvijas vispārizglītojošā skola varētu iegādāties tos mācību līdzekļus, ko katrs skolotājs ir izvēlējies un atzinis par piemērotiem kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.

Atklātajā vēstulē minēts, ka, lai skolēni varētu apgūt projekta „Skola2030” programmu paraugos noteikto zināšanu un prasmju kopumu katrā no izglītības pakāpēm, ir nepieciešami kompetenču pieejā balstīti, metodiski kvalitatīvi izstrādāti mācību līdzekļi gan drukātā, gan digitālā formātā, taču ar esošo finansējumu izglītības iestādes nevar iegādāties mācību līdzekļus visos priekšmetos.

Vēstules autori norāda, ka mācību līdzekļu trūkums rada milzīgu slogu pedagogiem, kuri nereti ir spiesti izmantot citas, arī nelikumīgas, metodes, piemēram, kopē mācību grāmatas un darba burtnīcas, tādējādi apgrūtinot skolēnu mācīšanos un pārkāpjot autortiesības​. “Īstenojot pašvaldību izglītības pārvalžu aptauju, secinājām, ka situācija vietvarās ļoti atšķiras, vēl vairāk palielinot nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Lielā daļā pašvaldību skolu trūkst mācību grāmatu, darba burtnīcu, kā arī metodisko materiālu, tāpēc pašvaldības papildus valsts piešķirtajai dotācijai budžeta iespēju robežās cenšas nodrošināt papildfinansējumu. Tā apjoms katrā pašvaldībā ir ļoti atšķirīgs — no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz aptuveni 412 000 eiro Jelgavā. Lai atļautos mācību līdzekļus, atsevišķas pašvaldības cenšas ieekonomēt citās budžeta pozīcijās, savukārt izglītības pārvaldes nereti pat nepieprasa papildu līdzekļus, jo zina, ka pašvaldības budžetā finansējuma tāpat nebūs,” skaidro izdevniecības “Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.

Vēstules autori pauž, ka pašreizējais mācību līdzekļu iegādes process bieži ir sarežģīts un laikietilpīgs, norādot, ka, iespējams, būtu jāizvērtē iespēja dot skolām pašām lielāku brīvību un lēmuma tiesības par to, kuri materiāli ir vispiemērotākie viņu vajadzībām un mācību metodēm. Tas veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu un nodrošinātu, ka katrā izglītības iestādē ir atbilstoši mācību līdzekļi.

Vēstules parakstītāji aicina IZM pārskatīt 2025. gada budžetu un / vai Eiropas Savienības struktūrfondu programmu budžetus un rast iespēju piešķirt papildu līdzekļus, lai katra Latvijas vispārizglītojošā skola varētu iegādāties tos mācību līdzekļus, ko katrs skolotājs ir izvēlējies un atzinis par piemērotiem kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.

Vēstulē norādīts, ka šāds solis ļautu nodrošināt visām vispārizglītojošajām skolām iespēju iegādāties jaunus, kompetenču pieejā balstītus un metodiski kvalitatīvi izstrādātus, skolotāju augsti novērtētus mācību materiālus visos mācību priekšmetos; novērst nevienlīdzību mācību līdzekļu pieejamībā dažādos reģionos, jo pašlaik pašvaldību finansējums ievērojami atšķiras; kā arī atvieglot pedagogu darbu, nodrošinot iespēju koncentrēties uz mācību procesa kvalitāti, nevis līdzekļu piesaisti vai materiālu kopēšanu.