Latvijas skolās sarūk pedagogu ar Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību skaits

Latvijas skolās mēneša sākumā strādāja 183 pedagogi ar Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību, taču to skaits samazinās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV).

160 no viņiem ir Krievijas pilsoņi, kas ir par aptuveni 50 pedagogiem mazāk nekā pirms četriem gadiem.

Vēl 23 pedagogi Latvijas skolās ir ar Baltkrievijas pilsonību. Arī to skaits, pēc Amatnieces sacītā, samazinās, lai gan nav samazinājums nav tik izteikts, jo pedagogu ar Baltkrievijas pilsonību skaits "nav bijis ne tuvu tik liels" kā ar Krievijas pilsonību.

Komisija otrdien skatīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā pirms trešā lasījuma. Viens no saņemtajiem priekšlikums paredzēja aizliegt par pedagogiem vispārējās izglītības iestādēs strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Priekšlikumu iesniedza "Nacionālās apvienības" deputāti Artūrs Butāns un Ilze Indriksone. Viņi atgādināja, ka jautājums Saeimā ticis aktualizēts vairākkārt, taču izmaiņas aizvien nav pieņemtas.

"Būtu populistiski, ja mēs pirmdien, [24.februārī], visi stāstam, ka atbalstam Ukrainu, vienlaikus ļaujam Krievijas pilsoņiem mācīt ukraiņu bērnus Latvijas skolās," pauda Butāns. Deputāta ieskatā, lai gan šo pedagogu skaits skolās sarūk, tas "aizvien ir milzīgs".

Komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) informēja, ka pirms pāris nedēļām tika organizēta darba grupa, tai skaitā par pedagogu ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību tiesībām strādāt Latvijas skolās, un komisija pie šī jautājuma atgriezīsies marta sākumā.