Diskutējot par pašvaldību vēlēšanu mācībām vēlētājiem un politiķiem komponists Zigmars Liepiņš, psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs, uzņēmējs, Normunds Bergs un sociologs Arnis Kaktiņš TV24 raidījumā “Kārtības rullis” bija vienisprātis, ka problēmas ar rezultātu skaitīšanu, neesot pārsteigums. Gluži pretēji - tas esot bijis pat ļoti latviski.
Politiskās partijas un to apvienības pirms aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām limitētajām aģitācijas izdevumu pozīcijām, tostarp aģitācijas materiālu izvietošanai, izlietojušas kopsummā 2 110 364,76 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija. Visvairāk politiskās organizācijas tērējušas reklāmām pilsētvidē un radio.
Partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), Ģenerālprokuratūrā un Valsts drošības dienestā (VDD), apstrīdot pašvaldību vēlēšanu rezultātus Rīgā un aicinot tos atcelt. Tikmēr Vidzemes partija iesniegusi sūdzību par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Ogres novadā.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) gaidīs Saeimas vērtējumu saistībā ar aizvadīto pašvaldību vēlēšanu nedienām un tad vērtēs, vai būtu pieņemami kādi tālāki lēmumi.
Pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo, žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Galvenā šo pašvaldības vēlēšanu intriga Latvijā bija par to, kas turpmākos četrus gadus valdīs Rīgas domē (RD). Pastāvēja varbūtība, ka pie noteikta spēku salikuma par Rīgas mēru varētu kļūt pretrunīgi vērtētais Ainārs Šlesers (spekulācijas par “pielaidi” atstāsim iekavās).
Pēc vēlēšanu balsu skaitīšanas “bardaka”, par ko parūpējās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), viegli histēriskā gaisotnē sāk iezīmēties Rīgas topošās koalīcijas aprises. Un nekādi nevainīgu mežģīņu raksti tur nav saskatāmi. “Neatkarīgās” aptaujātie mēra kandidāti izrāda piesardzību jautājumā par topošo domes koalīciju.
Pašlaik izskatās, ka kāds mēģina izgudrot jaunu divriteni, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, lūgts komentēt līdzšinējās problēmas vēlēšanu procesā.
Droši vien ir lietas, kas jaunajā vēlēšanu sistēmā līdz galam nav notestētas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina IT drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) līdz šim saņēmis aptuveni 600 signālu par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, intervijā Latvijas Radio pavēstīja KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma.
Pašvaldību vēlēšanu rezultātus būtiski var ietekmēt neizlēmušie vēlētāji, un vēsturē ir bijuši gadījumi, kad šī ietekme ir bijusi pat procentpunkts par labu vienai vai otrai partijai, intervijā aģentūrai LETA sacīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) un Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistra (ELTVR) izstrādātāji nezina, ko praktiski nozīmē pēkšņi mainīt balsošanas kārtību - tas nav viegli un rada stresu kā komisijai, tā vēlētājiem, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda iecirkņa vadītājs Ķekavas Kultūras namā Aldis Teko, kritizējot atbildīgo sadarbību ar iecirkņiem.
Mācību process vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem nebija haotisks - tas notika pēc skaidras, iepriekš izstrādātas programmas ar noteiktiem vēlēšanu ģenerālmēģinājumu laikiem un vietām, pauž Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.
Četrās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 10,2% balsstiesīgo iedzīvotāju, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).