Uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām pamanāmā tendence, ka vairāki jaunievēlētie deputāti atsakās no mandāta, nav korekta un ētiska rīcība, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, vienlaikus atzīstot, ka nestādās priekšā, kā šo situāciju būtu iespējams risināt.
Politiskā partija "Latvijas attīstībai" (LA) pašvaldību vēlēšanu kampaņai iztērējusi 522 585 eiro, liecina partijas iesniegtā pašvaldību vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija.
Līdz šim Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis 74 administratīvā pārkāpuma procesus saistībā ar aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.
45 politiskajām partijām un to apvienībām, kas bija iesniegušas deputātu kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām, līdz šodienai jāiesniedz KNAB vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, atgādina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Diskutējot par pašvaldību vēlēšanu mācībām vēlētājiem un politiķiem komponists Zigmars Liepiņš, psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs, uzņēmējs, Normunds Bergs un sociologs Arnis Kaktiņš TV24 raidījumā “Kārtības rullis” bija vienisprātis, ka problēmas ar rezultātu skaitīšanu, neesot pārsteigums. Gluži pretēji - tas esot bijis pat ļoti latviski.
Politiskās partijas un to apvienības pirms aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām limitētajām aģitācijas izdevumu pozīcijām, tostarp aģitācijas materiālu izvietošanai, izlietojušas kopsummā 2 110 364,76 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija. Visvairāk politiskās organizācijas tērējušas reklāmām pilsētvidē un radio.
Partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), Ģenerālprokuratūrā un Valsts drošības dienestā (VDD), apstrīdot pašvaldību vēlēšanu rezultātus Rīgā un aicinot tos atcelt. Tikmēr Vidzemes partija iesniegusi sūdzību par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Ogres novadā.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) gaidīs Saeimas vērtējumu saistībā ar aizvadīto pašvaldību vēlēšanu nedienām un tad vērtēs, vai būtu pieņemami kādi tālāki lēmumi.
Pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo, žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Galvenā šo pašvaldības vēlēšanu intriga Latvijā bija par to, kas turpmākos četrus gadus valdīs Rīgas domē (RD). Pastāvēja varbūtība, ka pie noteikta spēku salikuma par Rīgas mēru varētu kļūt pretrunīgi vērtētais Ainārs Šlesers (spekulācijas par “pielaidi” atstāsim iekavās).
Pēc vēlēšanu balsu skaitīšanas “bardaka”, par ko parūpējās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), viegli histēriskā gaisotnē sāk iezīmēties Rīgas topošās koalīcijas aprises. Un nekādi nevainīgu mežģīņu raksti tur nav saskatāmi. “Neatkarīgās” aptaujātie mēra kandidāti izrāda piesardzību jautājumā par topošo domes koalīciju.
Pašlaik izskatās, ka kāds mēģina izgudrot jaunu divriteni, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, lūgts komentēt līdzšinējās problēmas vēlēšanu procesā.
Droši vien ir lietas, kas jaunajā vēlēšanu sistēmā līdz galam nav notestētas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina IT drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) līdz šim saņēmis aptuveni 600 signālu par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, intervijā Latvijas Radio pavēstīja KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma.