Pašvaldībās ievēl priekšsēdētājus; Kādi cilvēki turpmāk vadīs novadu domes? [papildināts]

Pašvaldību vēlēšanās uzvarējušie deputāti balso par priekšsēdētājiem novadu domēs. Kādi cilvēki turpmāk vadīs novadu domes?

Papildināts plkst. 13:14:

Ceturtdien par Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa vietniecēm ievēlētas viņa partijas biedres Unda Ozoliņa un Irina Ziemiņa.

Papildināts plkst. 11:38:

Par Cēsu novada domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Jāni Rozenbergu (JV).

Par Rozenbergu nobalsoja 11 no 19 deputātiem, opozīcijā atstājot Zaļo un zemnieku savienības, partijas "Latvijas attīstībai", Vidzemes partijas un Latvijas Zaļās partijas kopīgā saraksta deputātus.

Par Rozenbergu nobalsoja "Jaunās vienotības" politiķi Rozenbergs, Inese Suija-Markova, Atis Egliņš-Eglītis, Indriķis Putniņš, Ēriks Bauers, Erlends Geruļskis, Māris Šķesteris, Jānis Gabrāns, Ivo Rode, kā arī kustības "Par!" deputāts Mārtiņš Šteins un Nacionālo apvienību (NA) pārstāvošā Evita Šīrante.

Rozenbergs Cēsu novada pašvaldību vada kopš 2013.gada.

Uz Cēsu novada domes priekšsēdētāja amatu tika izvirzīts arī Jānis Goba, kas pārstāv Zaļo un zemnieku savienības, partijas "Latvijas attīstībai", Vidzemes partijas un Latvijas Zaļās partijas kopīgo sarakstu. Par viņu nobalsoja seši deputāti.

Jānis Mičulis, kas pārstāv Zaļo un zemnieku savienības, "Latvijas attīstībai", Vidzemes partijas un Latvijas Zaļās partijas kopīgo sarakstu un Guntis Grosbergs (NA) savas vēlēšanu zīmes bija sabojājuši.

Papildināts plkst. 12:14:

Pēc ievēlēšanas amatā Rozenbergs pateicās kolēģiem par uzticību, atkārtoti ievēlot viņu domes priekšsēdētāja amatā. Viņš uzsvēra, ka domes deputātiem ir priekšā svarīgs darba posms, un pauda pārliecību, ka kopīgiem spēkiem spēs īstenot novadam nozīmīgus mērķus.

Par šī sasaukuma prioritātēm viņš izvirzījis novada ekonomiskās dzīves uzlabošanu, īpaši veicinot uzņēmējdarbību un investīciju piesaisti. Tāpat būtisks būs dzīvojamā fonda jautājums. "Mums jāspēj nodrošināt kvalitatīvi mājokļi, lai piesaistītu un noturētu iedzīvotājus, " sacīja Rozenbergs.

Starp prioritātēm būs arī civilā aizsardzība un drošības stiprināšana, īpaši šodienas apstākļos, uzsvēra politiķis. Tāpat tiks turpināts darbs pie izglītības kvalitātes uzlabošanas visā novadā un uzmanību pievērsīs arī komunālo pakalpojumu pieejamībai un kvalitātei, solīja mērs.

Viņš uzskata, ka jāturpina stiprināt efektīvu pārvaldību un profesionālu klientu apkalpošanu pašvaldībā, uzsverot, ka tā ir iedzīvotāju uzticības atslēga. Rozenbergs pauda prieku, ka deputātu vidū pārstāvēti visi novada reģioni, kā arī dažādu jomu profesionāļi, kas, viņaprāt, dod labu pamatu kvalitatīvam un sabalansētam lēmumu pieņemšanas procesam. "Ceru, ka deputātu vidū lielu pretrunu nebūs un mums izdosies vienoties par risinājumiem, kas kalpo novada attīstībai," sacīja Rozenbergs.

"Mmana apņemšanās ir strādāt vēl labāk, vēl ciešāk sadarbojoties ar domes kolēģiem un sabiedrību," solīja atkārtoti ievēlētais priekšsēdētājs.

Kā vēstīts, Cēsu novadā pašvaldību vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Rozenberga pārstāvētā partija "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Saskaitot balsis visos 30 Cēsu novada vēlēšanu iecirkņos, JV ieguvusi 43,28% balsu. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības, "Latvijas attīstībai", Vidzemes partijas un Latvijas Zaļās partijas kopīgais saraksts saņēmis 31,86% pilsoņu balsu. Trešajā vietā ar 9,33% balsu ierindojas Nacionālā apvienība (NA), kam ar 5,36% balsu seko kustība "Par!".

JV Cēsu domē ir deviņi deputātu mandāti no 19. JV Cēsu domē pārstāv Rozenbergs, Inese Suija-Markova, Atis Egliņš-Eglītis, Indriķis Putniņš, Ēriks Bauers, Erlends Geruļskis, Māris Šķesteris, Jānis Gabrāns un Ivo Rode.

Zaļo un zemnieku savienības, "Latvijas attīstībai", Vidzemes partijas un Latvijas Zaļās partijas kopīgajam sarakstam domē ir septiņi mandāti, kurus ieguvuši Elīna Stapulone, Jānis Goba, Ella Frīdvalde-Andersone, Jānis Kārkliņš, Jānis Plūme, Jānis Mičulis un Laimis Šāvējs.

NA domē ir divi mandāti, kurus ieguvuši Evita Šīrante un Guntis Grosbergs, bet viens mandāts kustībai "Par!" - tas ticis Mārtiņam Šteinam.

Vēlētāju aktivitāte Cēsu novadā sasniedza 47,1%.

Papildināts plkst. 11:37:

Par Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Inesi Astaševsku ("Kuldīgas novadam"), par kuru nobalsoja 12 no 15 deputātiem.

Pret balsoja tikai Kristīna Ansone (NA) un Ēriks Pucens ("Republika"). Pirmajā domes sēdē nepiedalījās Daiga Kalniņa (ZZS).

Par Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja vietnieku ar 12 balsīm "par" un divām "pret" tika ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts.

Ceturtdien domes sēdē deputāti vienojās arī par turpmāko darbu trijās komitejās. Finanšu komitejā strādās Astaševska, Roberts, Baiba Mikāla, Antra Grīnberga, Mārtiņš Mednieks, Kaspars Upenieks, Romāns Ernsons, Daiga Kalniņa, Ruta Karloviča, Kristīna Ansone, Ēriks Pucens.

Izglītības, kultūras un sociālo lietu komitejā strādās Grīnberga, Karloviča, Mikāla, Andra Zvejniece, Mednieks, Roberts, Ansone.

Attīstības komitejas sastāvā iekļauts Upenieks, Agris Kimbors, Daiga Mellere, Romāns Ernsons, Roberts, Raits Valters un Pucens.

Kā vēstīts, Kuldīgas novadā šajās pašvaldību vēlēšanās uzvarēja partija "Kuldīgas novadam", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie dati.

Saskaitot balsis visos 24 Kuldīgas novadā esošajos vēlēšanu iecirkņos, "Kuldīgas novadam" ieguvusi 52,81% balsu un deviņas vietas domē. No šīs partijas domē ievēlēta esošā domes priekšsēdētāja Astaševska, Agris Kimbors, Artis Roberts, Baiba Mikāla, Andra Zvejniece, Antra Grīnberga, Daiga Mellere, Mārtiņš Mednieks un Kaspars Upenieks.

Otrajā vietā Kuldīgas novadā ir Zaļo un zemnieku savienība, par kuru nobalsojuši 14,78% vēlētāju, kas dod divas vietas domē. Ievēlētas ir Ruta Karloviča un Kalniņa.

Nacionālā apvienība saņēmusi 13,14% balsu, kas dod divas deputātu vietas. No saraksta ievēlēti Ansone un Raits Valters.

Partija "Republika" saņēmusi 7,66% balsu, un no šī saraksta ievēlēts Pucens.

Piektajā vietā palikusi Jaunā konservatīvā partija ar 6,27% balsu, un no partijas ievēlēts Romāns Ernsons.

Papildināts plkst. 11:19:

Jelgavas novada domē ceturtdien par domes priekšsēdētāju ievēlēts Ingus Zālītis (ZZS).

Par Zālīti nobalsoja 11 domes deputāti, bet pret viņu bija četri deputāti.

Par otru kandidātu Andri Ozoliņu ("Tauta. Zeme. Valstiskums") nobalsoja četri domes deputāti, bet pret bija 11.

Domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzīts vēl viens kandidāts - Uldis Caune (ZZS), taču viņš atsauca savu kandidatūru.

Pirms balsošanas domes sēdē izraisījās spraigas diskusijas. Domes priekšsēdētāja amata kandidātiem tika uzdoti dažādi jautājumi gan par iespēju ietaupīt pašvaldības budžetu, gan par iespējamo "Zemgales veselības centra" privatizāciju u.c. Atsevišķi deputāti pauda neapmierinātību ar saņemtajām atbildēm, norādot, ka tajās neesot konkrētības.

Jelgavas novadā šajās pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi ZZS, kas ir saņēmusi 29,06% vēlētāju balsu un ieguvusi septiņas deputātu vietas. Otrajā vietā ar 12,8% ierindojās "Nacionālā apvienība" (NA), kas ieguvusi trīs deputātu vietas.

Tālāk ar 11,75% vēlētāju atbalstu un iegūtām trim deputāta amata vietām seko Latvijas reģionu apvienība.

Partija "Jaunā vienotība" saņēmusi 9,61% balsu, "Tauta. Zeme. Valstiskums" - 8,77%, bet Latvijas Zaļā partija 6,36%. No šiem trim politiskajiem spēkiem domē ievēlēti pa diviem deputātiem.

Papildināts plkst. 11:17:

Par Smiltenes domes priekšsēdētāju ievēlēja partiju "Progresīvie" pārstāvošo Ervinu Labanovski, kurš tādējādi nomainīs līdzšinējo pašvaldības vadītāju Astrīdu Harju (JV).

Par Labanovski nobalsoja viņš pats un vēl astoņi deputāti - Harju, Andris Abrāmovs (JV), Dainis Aļeksējevs (LZP), Ilze Palma (P), Edgars Plētiens (JV), Otārs Putrālis (P), Aigars Veldre (LZP).

Uz domes priekšsēdētāja amatu pretendēja arī Mikus Dubickis (NA), par kuru nobalsoja seši deputāti.

Labanovskis informēja, ka ārkārtas domes sēde notiks pirmdien, 30.jūnijā, kurā vēlēs domes priekšsēdētāja vietnieku un apstiprinās komiteju sastāvu.

Kā vēstīts, Smiltenes novadā šajās pašvaldību vēlēšanās neviena partija neguva izteiktu pārsvaru, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Visvairāk jeb četras vietas domē ieguvusi Nacionālā apvienība (NA), kuras līderis Edgars Avotiņš iepriekšējā sasaukumā atkāpās no domes priekšsēdētāja amata. No NA saraksta ievēlēts arī Mikus Dubickis, Baiba Šķērīte un Vairis Tralla.

"Jaunā vienotība" (JV), "Progresīvie" un Latvijas Zaļā partija (LZP) katra ieguvusi pa trim deputātu mandātiem.

No JV saraksta ievēlēta līdzšinējā domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, kura no pēdējās vietas sarakstā pakāpusies uz pirmo, Plētiens un Abrāmovs, no "Progresīvajiem" mandātu saņēmis Putrālis, Ervins Labanovskis un Palma, bet no Latvijas Zaļās partijas (LZP) saraksta vēlētāji mandātu uzticējuši Aināram Mežulim, Aļeksējevam un Veldrem.

Vidzemes partiju domē pārstāvēs Ģirts Freibergs un Andris Vilkasts.

NA vēlēšanās ieguva 27% balsu, JV - 23,2%, LZP - 19,07%, "Progresīvie" - 17,04%, bet Vidzemes partija - 10,6%.

Papildināts plkst. 11:06:

Par Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais mērs Raivis Ragainis (LZP).

Citi kandidāti uz mēra amatu izvirzīti netika.

Par Ragaini nobalsoja 15 no 19 deputātiem, bet trīs bija pret.

Jau pirms jaunā sasaukuma pirmās domes sēdes atbalstu Ragaiņa kandidatūrai atkārtoti pauda Latvijas reģionu apvienības (LRA), Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un "Vienotības" kopīgā saraksta deputāti.

Ragaiņa pārstāvētā Latvijas Zaļā partija (LZP) vēlēšanās ieguvusi septiņus no 19 mandātiem domē. Savukārt LRA, JKP un "Vienotība" - četrus -, kas abiem sarakstiem ļauj izveidot koalīciju.

Kopumā 13,81% vēlētāju atbalstu saņēmusi partija "Latvija pirmajā vietā", iegūstot trīs vietas novada domē.

Nacionālā apvienība saņēmusi 7,96% balsu un iegūs divas vietas domē, savukārt 6,92% balsu un arī divas vietas domē ieguvusi Jēkabpils reģionālā partija, bet "Platforma 21" ar 6,71% balsu, ieguvusi vienu vietu domē.

Papildināts plkst. 11:04:

Par Alūksnes novada domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Dzintaru Adleru (JV), kurš ar trīs balsīm izkonkurēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidātu Arturu Dukuli.

Par Adleru nobalsoja deviņi deputāti. Par viņa kandidatūru nobalsoja "Jaunās vienotības" (JV) un Nacionālās apvienības (NA) deputāti, kā arī viens Latvijas reģionu apvienības (LRA) deputāts Aivars Fomins.

Alūksnes novadā šajās pašvaldību vēlēšanās visvairāk balsu ieguva ZZS, taču tai ir vienāds mandātu skaits ar vēl diviem politiskajiem spēkiem - JV un NA.

Amatam tika izvirzīts arī ZZS saraksta līderis Dukulis, kurš ieguva sešas balsis. Par viņa kandidatūru balsoja ZZS deputāti, kā arī Latvijas Zaļās partijas (LZP) deputāti Ivita Gusta un Ritvars Gusts.

Adlers pirms balsošanas norādīja, ka JV, ZZS un NA būtu jāstrādā kopā, jo tie ir ieguvuši līdzīgu balsu skaitu un ir skaidrs, ka kādam būtu jāpiekāpjas, jo trīs mēra amati nevar pastāvēt.

Jaunievēlētais domes priekšsēdētājs šodien plkst.15 sasaucis ārkārtas domes sēdi.

Kā vēstīts, Alūksnes novadā šajās pašvaldību vēlēšanās ZZS saņēma 23,97% vēlētāju balsu, aiz sevis atstājot NA, kura saņēma 22,53% balsu.

Tālāk ar 20,15% vēlētāju atbalstu seko JV, savukārt LZP saņēmusi 9,74% balsu, bet LRA - 6,81% balsu.

Atbilstoši rezultātiem pa četriem mandātiem domē ieguvuši trīs politiskie spēki - ZZS, JV un NA.

No ZZS saraksta ievēlēts Dukulis, Elīna Pētersone, Modris Lazdekalns un Artūrs Grīnbergs.

No JV saraksta deputāta mandātu ieguvis Adlers, Uva Grencione-Lapseniete, Jānis Skulte un Andis Zariņš.

No NA ievēlēts Druvis Tomsons, Mārtiņš Augstkalnietis, Renārs Salaks un Intars Berkulis.

No LZP saraksta mandātus ieguvusi Ivita Gusta un Ritvars Gusts. Vēl vienu domes deputāta mandātu ieguvis LRA deputāts Aivars Fomins.

Papildināts plkst. 11:03:

Jūrmalas domes sēdē ceturtdien par pašvaldības vadītāju ievēlēts Gatis Truksnis (LZP), kurš jau savulaik ieņēma mēra amatu.

Uz domes priekšsēdētāja krēslu bija izvirzīti divi kandidāti - vēlēšanās vislielāko atbalstu guvušā Latvijas Zaļās partijas (LZP) saraksta līderis Truksnis, kā arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis, uzņēmējs un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda.

Par Truksni nobalsoja "Latvija pirmajā vietā" pārstāvis Boriss Doņņikovs, LZP pārstāvji Romāns Mežeckis, Jānis Lediņš, Mārtiņš Kagainis, Ieva Taranda, Ligita Maziņa, kā arī "Saskaņas" pārstāve Larisa Loskutova un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Mārtiņš Stulpiņš. Par sevi balsoja arī Truksnis.

Par Čudu nobalsoja viņa partijas pārstāvji Jānis Asars, Rolands Parasigs-Parasiņš un Ausma Bruņeniece, kā arī partijas "Progresīvie" pārstāvis Uldis Kronblūms un ZZS pārstāve, bijusī domes priekšsēdētāja Rita Sproģe.

Truksnis pēc ievēlēšanas domes vadītāja amatā kodolīgi paziņoja, ka domei būšot ražīgs darbs jūrmalnieku labā nākamos četrus gadus. Nākamā domes sēde orientējoši plānota 4.jūlijā un tajā paredzēta jaunā nolikuma apstiprināšana, Trukšņa vietnieku un komiteju sastāva ievēlēšana.

Truksnis pirms balsojuma deputātiem pauda cerību, ka priekšvēlēšanu laiks ir beidzies un sāksies reāls darbs un mazāk retorikas. Truksnis arī sacīja, ka bieži vien ievēlētie deputāti iedomājoties, ka viņi ir tie, kuri pamācīs tautu, kā dzīvot, taču patiesībā deputāti esot ievēlēti, lai pildītu tautas gribu. Jūrmalas iedzīvotāji vēlēšanās izteica izteica savu gribu un ievēlēja 15 deputātus, kas atspoguļos viņu gribu, atzīmēja Turksnis, paužot cerību, ka turpmāk un visus četrus nākamos gadus deputāti atspoguļos jūrmalnieku izvēli.

Čuda pirms balsojuma atzina, ka, dzīvojot Jūrmalā, bieži saņem jautājumus, proti, kāpēc pedagogi tiekot atbalstīti mazāk nekā citās pašvaldībās, kāpēc meži tiekot izpārdoti, kāpēc ceļi ir "lieliski", kāpēc tūrisms pilsētā esot pašu tūristu rokās. Un šie jautājumi nebeidzoties gan par apkaimēm, gan drošību uz ielām, gan kultūra dzīves jautājumiem. "Man viņiem nav atbildes," uzsvēra Čuda.

Čuda pauda uzskatu, ka domes darbs nedrīkst būt būvēts uz šaurām interesēm, senām draudzībām un klusām vienošanām. Domei jākļūst par vietu, kur ievēlētie deputāti strādā kopā. Viņš aicināja atbalstīt savu kandidatūru, paužot, ka pašvaldībai vajag jaunu sākumu un nedrīkst turpināt pa vecam.

2010.gada septembrī Truksni ievēlēja par Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju. 2013.gada aprīlī viņš tika atstādināts no amata, bet jau tā paša gada jūnijā viņš otro reizi atgriezās pašvaldības vadītāja amatā.

2016.gada oktobrī dome otro reizi atbrīvoja Truksni no amata, tomēr jau novembrī viņu trešo reizi ievēlēja domes priekšsēdētāja amatā, lai arī viņš bija izslēgts no LZP. 2017.gada janvārī Truksnis paziņoja par atkāpšanos no domes priekšsēdētāja amata un atgriezās LZP rindās.

2017.gada jūnijā viņu ceturto reizi ievēlēja par Jūrmalas mēru. 2022.gada novembrī stājās spēkā spriedums, ar kuru Truksnis tika atzīts par vainīgu dienesta viltojumā, un viņš zaudēja deputāta mandātu. Vēlāk Truksnis kļuva par Jūrmalas domes priekšsēdētājas padomnieku.

Kopumā Jūrmalas domē ievēlēti 15 deputāti - LZP pārstāv Truksnis, Romāns Mežeckis, Jānis Lediņš, Mārtiņš Kagainis, Ieva Taranda, Ligita Maziņa. NA pārstāv Čuda, Jānis Asars, Rolands Parasigs-Parasiņš un Ausma Bruņeniece. Zaļo un zemnieku savienību domē pārstāv iepriekšējā domes priekšsēdētāja Rita Sproģe un Mārtiņš Stulpiņš. No partijas "Saskaņa" domē ievēlēta Larisa Loskutova, bet "Latvija pirmajā vietā" pārstāv Boriss Doņņikovs, savukārt "Progresīvos" - Uldis Kronblūms.

Lai izveidotu koalīciju, nepieciešams vairākums - vismaz astoņu deputātu atbalsts.

Ķekavas novada dome par domes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo domes priekšsēdētāju Viktoriju Bairi (JV).

Baire domes priekšsēdētājas amatā tika ievēlēta, visiem 19 Ķekavas novada domes deputātiem balsojot par viņas kandidatūru.

Kā pēc ievēlēšanas domes priekšsēdētājas amatā aģentūrai LETA atzina Baire, viņa plāno sadarboties un strādāt ar visiem domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Taču koalīciju veidos "Jaunā vienotība", Latvijas Reģionu apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība.

Līdz ar to Ķekavas novada domē koalīcijai ir 13 no 19 deputātu amata vietām.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētajiem datiem, Jaunā vienotība (JV) vēlēšanās saņēmusi 26,52% vēlētāju balsu un tā Ķekavas domē ieguvusi sešus deputāta mandātus. Tas ir par vienu vairāk nekā 2021.gada vēlēšanās.

"Latvijas attīstības" un "Politiskās partijas Izaugsme" (LA/"Izaugsme") kopīgais saraksts ieguvis četrus mandātus, zaudējot vienu deputāta vietu, salīdzinot ar 2021.gada vēlēšanām.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ieguvusi trīs deputāta mandātus, Nacionālā apvienība (NA), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Latvija pirmajā vietā (LPV) - pa diviem deputāta mandātiem.

Tikmēr Krāslavas novada dome ceturtdien par domes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo mēru Gunāru Upenieku (LZS).

Par viņu nobalsoja 12 deputāti, bet divi bija pret.

Upenieks, kuru balsošanai izvirzīja deputāts Aleksandrs Jevtušoks (ZZS), pēc rezultātu paziņošanas sacīja, ka daudzveidīga pieredze un skatījumi pašvaldības darbā ļaus pieņemt pārdomātus, sabiedrībai labvēlīgus lēmumus. Viņš norādīja, ka arī saspringtos politiskajos apstākļos Krāslavas novadā ir svarīgi saglabāt mieru un spēju vienoties par kompromisiem. Kā piemēru viņš minēja iepriekšējos lēmumus, tostarp skolu slēgšanu, uzsverot, ka tie pieņemti, domājot par ilgtermiņa risinājumiem un iedzīvotāju interesēm.

Priekšsēdētāja amatam tika izvirzīts arī Dmitrijs Zalbovičs (JKP). Par viņu nobalsoja divi deputāti, astoņi bija pret, bet četri atturējās.

Šodien plkst.14 sasaukta ārkārtas domes sēde, kurā ievēlēs domes priekšsēdētāja vietniekus.

Krāslavas novadā šajās pašvaldību vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču domē tā ieguvusi par vienu mandātu mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie dati.

Saskaitot balsis 28 Krāslavas novadā esošajos vēlēšanu iecirkņos, ZZS saņēmusi 41,42% vēlētāju atbalstu, bet otrajā vietā ar 20,21% balsu ierindojies Daugavpils mēra Andreja Elksniņa vadītās partijas "Sarauj, Latgale!" saraksts, kurā pirmais numurs ir Krāslavas novada domes deputāts Raitis Azins.

11,9% ieguvis Jaunā konservatīvās partijas (JKP) un "Progresīvo" kopīgais saraksts, bet 8,23% - Apvienotais saraksts (AS). Tālāk ar 7,91% vēlētāju atbalstu seko partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet 5,01% ieguvusi Latgales partija.

Partiju "Suverēnā vara" un "Apvienība jaunlatvieši" kopīgais saraksts Krāslavas novadā nav pārvarējis 5% barjeru.

ZZS domē ieguvusi septiņus mandātus, kas vairs nav vairākums. No šī saraksta domē strādās Upenieks, Aleksandrs Jevtušoks, Viktorija Lene, Antons Ļaksa, Jānis Tukāns, Janīna Vanaga un Ēriks Zaikovskis.

Partija "Sarauj, Latgale!" domē būs pārstāvēta ar trim mandātiem - Azinu, Inesi Plesņu un Stanislavu Maļkeviču. JKP un "Progresīvos" domē pārstāves divi deputāti - Dmitrijs Zalbovičs un Ēvalds Cauņa.

No LPV domē ticis Oļģerts Fjodorovs, no AS - Aivars Bačkurs, bet no Latgales partijas - Aivars Belkovskis.

Par Bauskas novada domes priekšsēdētāju ceturtdien ievēlēts šajā pašvaldībā vēlēšanās uzvarējušās Nacionālās apvienības (NA) lielāko vēlētāju atbalstu guvušais deputāts Aivars Mačeks.

Viņš bija viens no diviem uz novada domes priekšsēdētāja krēslu izvirzītajiem kandidātiem. Otrs bija Arnolds Jātnieks no NA, kuru izvirzīja "Latvijas attīstībai" deputāte Ināra Pētersone.

Par Mačeka kandidatūru balsoja 13 no 19 Bauskas novada domes deputātiem. Viņu atbalstīja NA deputāti Sandra Ķisele, Voldemārs Čačs, Solveiga Lineja, Raitis Ābelnieks, Mārtiņš Mediņš, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātes Līga Rimšēvica un Inita Nagņibeda, partijas "Jaunā vienotība" (JV) deputāti Jānis Rumba, Agris Mustermanis, Linda Abu Meri, kā arī deputāti no Apvienotā saraksta (AS) - Jānis Kovals un Guntis Kalniņš. Par savu kandidatūru balsoja arī pats Mačeks.

Savukārt par Jātnieku balsoja seši deputāti - viņš pats, kā arī Pētersone, Bruno Bahs un Laine Baha no LA un Mārtiņš Cimermanis un Māris Leitlants no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS).

Vēlēšanās Mačeks NA sarakstā bija kā otrais kandidāts aiz līdzšinējā novada domes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa, kurš šoreiz domē netika ievēlēts.

Mačeks ceturtdien sasaucis arī ārkārtas novada domes sēdi savā vadībā plkst.14. Darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu tajās, kā arī vairāku komisiju sastāviem. Tāpat plānots lemt par Bauskas novada pašvaldības pārstāvja izvirzīšanu ievēlēšanai Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomē.

Vienlaikus šajā sēdē netiks lemts par priekšsēdētāja vietniekiem. Mačeks norādīja - tā kā ir panākta vienošanās, ka ir nepieciešami divi vietnieki, ir jāmaina pašvaldības nolikums, un tikai tad, kad tas būs izsludināts, būs iespējams lemt par vietniekiem.

Kā ziņots, Bauskas novadā šajās pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi NA, taču politiskais spēks ievērojami zaudējis ietekmi un arī pats mērs domē nav ievēlēts, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

NA saņēmusi 33,69% vēlētāju atbalstu un ieguvusi septiņus no 15 deputātu mandātiem.

Otrajā vietā ar 16,01% balsu un trīs deputātu vietām ierindojas "Jaunā vienotība" (JV), bet trešo vietu ar 14,27% balsu un arī trīs deputāta amata vietām ieņem partija "Latvijas attīstībai" (LA).

Jaunā konservatīvā partija (JKP) šajās pašvaldību vēlēšanās Bauskas pašvaldībā ieguvusi 12,12% balsu, Apvienotais saraksts (AS) - 9,25%, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 7,73% balsu. Visas šīs partijas domē būs pārstāvētas ar diviem deputātiem.

Par Līvānu novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Jauno konservatīvo partiju (JKP) pārstāvošais Dāvids Rubens, tādējādi nomainot ilggadējo Līvānu novada domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu.

Par Rubenu nobalsoja deviņi no 15 deputātiem.

Par Brūveru balsoja JKP pārstāvošie deputāti - Liena Brūvere, Gatis Ziemelis, Aija Smirnova, Reinis Jačmenkins, Rubens, Kristīne Kirilova, kā arī Latvijas Zaļās partijas pārstāvji - Jānis Klaužs, Intis Svirskis un Guntis Endzels.

Pret viņu balsoja "Latvijas attīstībai" (LA), "Jaunās vienotības" (JV) un Nacionālās apvienības (NA) kopīgais saraksts, kuru pārstāv Vaivods, Pēteris Romanovskis, Jānis Magdaļenoks, Ginta Kraukle, Dace Jankovska. Tāpat pret balsoja "Saskaņas" pārstāvis Andrejs Bondarevs.

Savukārt par priekšsēdētāja vietnieci ar desmit balsīm tika ievēlēta Smirnova. Pret viņu balsoja visi deputāti no LA, JV un NA kopīgā saraksta.

Rubens bija vienīgais kandidāts, ko deputāti sēdē izvirzīja domes priekšsēdētāja amatam.

2001.gadā dzimušajam Rubenam tiekot ievēlētam par domes priekšsēdētāju, viņš kļuvis par šajā sasaukumā jaunāko pašvaldības vadītāju.

Pirms balošanas Rubens norādīja, ka viņa prioritātes būs iesaistoša, iedzīvotājiem tuva pārvalde, kas cenšas motivēt, lai visi lēmumi notiktu pilnīgi atklāti un par tiem tiktu informēta sabiedrība.

Attiecībā uz ekonomisko aspektu, Rubens solīja turpināt nodrošināt finanšu stabilitāti, turpinot sāktos projektus, kā arī strikti sekot, lai tiktu izpildīti kritēriji sāktajiem Eiropas Savienības projektiem.

Kā vēstīts, pašvaldību vēlēšanās JKP ieguva 34,7% vēlētāju balsu, pārspējot "Latvijas attīstībai" (LA), "Jaunās vienotības" (JV) un Nacionālās apvienības (NA) kopīgo sarakstu, kurā startēja ilggadējais novada domes priekšsēdētājs Vaivods.

No JKP saraksta Līvānu novada domē ievēlēts Rubens, Gatis Ziemelis, Aija Smirnova, Kristīne Kirilova, Reinis Jačmenkins, Liena Brūvere.

Otro vietu ar 26,5% vēlētāju balsu ieguvis LA, JV un NA kopīgais saraksts, kuru domē pārstāvēs Vaivods, Pēteris Romanovskis, Jānis Magdaļenoks, Ginta Kraukle un Dace Jankovska.

Par Latvijas zaļo partiju (LZP) Līvānu novadā nobalsoja 19,1% iedzīvotāju, tādējādi deputāta mandātu ieguvis Jānis Klaužs, Intis Svirskis un Guntis Endzels.

Par partiju "Saskaņa" nobalsoja 5,5% iedzīvotāju un vienu deputāta mandātu ieguva Andrejs Bondarevs.