Jaunievēlēto pašvaldību deputātu attiekšanās no mandāta nav korekta un ētiska rīcība

Uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām pamanāmā tendence, ka vairāki jaunievēlētie deputāti atsakās no mandāta, nav korekta un ētiska rīcība, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, vienlaikus atzīstot, ka nestādās priekšā, kā šo situāciju būtu iespējams risināt.

Aģentūras LETA vērojumi liecina, ka pašlaik jau ap desmit jaunievēlēto pašvaldību domju deputātu ir nolikuši mandātu, deputātu darbu nemaz īsti nesākot, jo, lai arī ir kandidējuši vēlēšanās, nav vēlējušies atteikties no sava pašreizējā amata, kas nav savienojams ar deputāta amatu. Pamatā tie ir pašvaldību struktūru darbinieki, bet darbs domē un pašvaldību iestādēs nav savienojams.

Piemēram, Aizkraukles novada domes deputāta mandātu nolicis Kokneses sporta centra vadītājs Dāvis Kalniņš (LA/Vidzemes partija), no mandāta Tukuma novada domē atteicies pilsētas ledus halles vadītājs Modris Liepiņš (LRA), no Madonas novada domes deputāta mandāta atteicies pagastu pārvaldnieks Sandis Kalniņš (ZZS/LRA), Saldus novada domē Karīna Ciesmane (LZP) nolikusi deputāta mandātu, lai saglabātu amatu izpildvarā u.tml.

Burovs atzina, ka ir diezgan dīvaini, ka viens otrs ir atteicies pildīt deputāta pienākumus ar atrunu, ka ir daudz citu darbu un risināmu jautājumu. "Izskatās nedaudz dīvaini," sacīja deputāts.

Taču, kā šo situāciju risināt, politiķis nezinot. "Protams, varam septembrī par šo padiskutēt komisijā, bet šobrīd man nav variantu, vai varētu ieviest kādus piespiedu mehānismus," sacīja Burovs, norādot, ka kopumā cilvēkiem var būt dažādi iemesli nolikt deputāta mandātu un vispārēju liegumu to darīt ieviest nevar.

Viņš no kolēģiem ar lielāku Saeimas darba pieredzi dzirdējis, ka katru sasaukumi tiek izskatīti divi jautājumi. Viens no tiem esot rosinājums mainīt vēlēšanu sistēmu, lai tā daļēji būtu mažoritāra, kā tas ir vairākās valstīs. Tāpat periodiski parādoties jautājums par tautas vēlētu prezidentu. "Tie ir jautājumi, par ko mēs diskutējam, bet rezultātā nekas nemainās," sacīja politiķis.

Burovs pauda uzskatu, ka šāda problēma ar politiķiem, kas ātri noliek mandātu, mažoritārajā vēlēšanu sistēmā nebūtu.

Savukārt komisijas sekretāre Līga Rasnača (P) pauda, ka viņa arī kandidējusi pašvaldību vēlēšanās un tikusi brīdināta, ka, ja viņa tiks ievēlēta, tad darbosies pašvaldībā. "Mūsu partijā bija ļoti strikta nostāja, ka, ja vēlētāji tev ir izteikuši uzticību, tad tev ir jāpilda tas, ko vēlētāji no tevis sagaida, citādi ir tāda kā mānīšanās - izliekamies, ka iesim, bet beigās neaiziet [strādāt domē]," sacīja deputāte.

Viņa vērtēja, ka jautājums ir par to, ko regulēt politiski, bet ko - administratīvi vai tiesiski. "Par to droši vien ir jādomā," norādīja politiķe, vienlaikus atzīstot, ka patlaban nevarot pateikt, kā šo situāciju risināt.

"Katrā ziņā domāju, ka mums jāvirzās uz lielāku atbildību un godīgumu," sacīja Rasnača.