Sākumskolu bērnu bezmaksas ēdināšana vēsturiski nav bijusi pašvaldību autonomā funkcija un valsts šo funkciju uzņēmās līdz ar Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm, tāpēc tagad valsts bez finansējuma nedrīkst uzspiest pašvaldībām valsts uzņemto funkciju izpildi, uzskata Pierīgas pašvaldību apvienība (PPA).
Latvijas pašvaldību savienība (LPS) atsaukusies 19 pašvaldību vadītāju lūgumam sasaukt ārkārtas domes sēdi saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, informēja LPS pārstāve Gunta Klismeta.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pašlaik gatavo likuma grozījumus, lai arī pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varētu balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī pašvaldības robežās, par CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas pozīciju informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums šodien noraidīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) ierosinājumu paredzēt, ka pašvaldību referendumi varētu tikt rīkoti arī konsultatīvā formā.
Pašvaldības varētu nodrošināt sākumskolas skolēnu ēdināšanu, ja valsts apņemtos finansēt bērnudārzu pedagogu algas, informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Jana Bunkus.
Man šķiet, ka centrālās varas politikas dēļ vārds «pašvaldības» Latvijā mirst. Kāda tur vairs vietējā vara, ja to grasās aizvākt no cilvēkiem desmitiem kilometru tālumā? Kāda tur vairs vietējā vara, ja cilvēkiem tiek liegta iespēja deleģēt šajā varā cilvēkus, kurus viņi pazīst ikdienā un ar kuriem viņi var ikdienā polemizēt par to, kā šie ļaudis veic savus pienākumus? Kas tā par vietējo varu, ja šo cilvēkiem tuvo varas pārstāvju vietā tiek paredzēts tāds pašvaldību apjoms, kad vietējās padomes nebūs nekas vairāk kā no «augšas» regulēti ielikteņu grupējumi. Kā izpaudīsies reāla tautas pārstāvība vietējā varā? To es VARAM un Pūces kunga publiskajās izpausmēs pagaidām nolasīt nespēju.
Apvienojot mazās pašvaldības un koncentrējot izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu pakalpojumus lielākos novados, pašvaldību budžetos varētu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā, secināts Latvijas Bankas pētnieku sagatavotajā diskusiju materiālā "Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?".
Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gala versijā plānotais pašvaldību skaits var nedaudz mainīties, šodien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Ir pamanīts – viens no Attīstībai/Par! Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas vadmotīviem ir Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšana no amata. Tādēļ nepārsteidz, ka, atskaitoties par valdības pirmajās simt dienās paveikto, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce kā vienu no nozīmīgākajiem veikumiem min pašvaldību uzraudzības mehānisma pastiprināšanu.
55 gadījumos pašvaldības savas autonomās funkcijas ir deleģējušas veikt citai vietvarai, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.
Līdz ar jauno pašvaldību karti varētu rosināt apspriest izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadales kārtībā un deputātu skaitā, izriet no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) teiktā intervijā Latvijas Radio.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Gandrīz visas Latvijas lielākās pilsētas vismaz daļai savu iedzīvotāju piešķir atlaides nekustamā īpašuma nodoklim. Vienas pašvaldības šādā veidā atbalsta daudzbērnu ģimenes, citas – rūpējas par senioriem. Dažas pašvaldības atsevišķām iedzīvotāju kategorijām palīdz segt dzīvokļa īres un komunālos maksājumus.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu un vienojās lūgt to steidzamības kārtā Saeimā skatīt jau ceturtdien, 14. martā.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē pašvaldības un valdība turpināja diskusijas par vietvaru tiesībām valsts kasē ņemt aizņēmumus, izstrādājot jaunu iespējamo sadarbības scenāriju, par kuru galējais lēmums varētu tikt pieņemt rīt, 6.martā, valdības ārkārtas sēdē, plkst.13.
Balstoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijas atklājumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudes par dažādām iespējamām nelikumībām vairākās pašvaldībās, tai skaitā arī saistībā ar saņemtajiem ziedojumiem un atalgojuma aprēķinu deputātiem.
Ar pašvaldību reformu valdošās partijas varētu izpildīt solījumu samazināt valsts pārvaldes aparātu vispār un ministriju skaitu jo sevišķi, pat ja īstenībā ministriju skaits tiktu palielināts ar pašvaldību reformu ministriju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kompensācijās par palīdzības sniegšanu bēgļiem trim pašvaldībām kopumā plāno piešķirt 13 336 eiro, liecina Ministru kabineta darba kārtība.