Reģionālās politikas pamatnostādņu īstenošanai jaunizveidotajām pašvaldībām no 2021.-2027.gadam būs pieejami 1,88 miljardi eiro, tostarp vismaz miljards Eiropas Savienības fondu investīciju, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā.
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz no jaunā gada 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu izmaksas segs gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) neatbalsta valdības piedāvājumu to budžetiem novirzīt 18,8% no kopbudžeta ieņēmumiem līdzšinējo 19,6% vietā, otrdien LPS valdes sēdē lēma pašvaldību pārstāvji, tomēr LPS vadītājs Gints Kaminskis parakstīs Ministru kabineta un LPS 2020.gada budžeta ietvara vienošanās un domstarpību protokolu.
Viena lapa un vēl drusciņ – tik izvērsts ir ministra Jura Pūces pamatojums 300 miljonu eiro sadalīšanai reģionālajiem autoceļiem. Nav cita izskaidrojuma, kādēļ lemšanu par ceļu naudu no Satiksmes ministrijas pārņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā vien tas, ka Pūce ar šādiem solījumiem mēģinās pirkt reformai nedraudzīgo pašvaldību labvēlību.
Valsts kontrole ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par iespējamiem pārkāpumiem pašvaldību deputātu atlīdzības noteikšanā, teikts Valsts kontroles revīzijā par Latvijas 2018.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.
Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības 2018.gadā 9,34 miljonus eiro izlietojušas neatbilstoši sākotnēji paredzētajam mērķim, revīzijā par 2018.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāju tikšanās puses joprojām nav spējušas vienoties par virkni jautājumu 2020.gada budžetā.
Arvien skaidrāk iezīmējas domstarpības starp valdību un pašvaldībām. Pēc saprātīgas diskusijas pašvaldības alkst ne tikai saistībā ar teritoriālās reformas kartēm, bet arī citiem jautājumiem, kas iezīmēti nākamā gada valsts budžeta projektā. Intervija ar Saldus novada pašvaldības vadītāju Māri Zustu.
Valdošās koalīcijas partiju un politiķu solījumu segšanai valdība izdomājusi nākamajā budžeta gadā atņemt 167,3 miljonus eiro, proti, 80,7 miljonus no visām pašvaldībām kopā un vēl 86,6 miljonus īpaši no Rīgas.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) prasība atsaukt no amata vides un reģionālās aizsardzības (VARAM) ministru Juri Pūci ir visnotaļ pamatota. Taču – manā uztverē šī administratīvi teritoriālā «reforma» (ATR) būtu beidzot jāvērtē krietni plašāk, jāvērtē tās pilnā apjomā, jāvērtē principiāli un profesionāli.
Valsts kontroles veiktā revīzija par lielo infrastruktūras projektu lietderību pašvaldībās tiek izmantota politiskiem mērķiem – lai diskreditētu pašvaldības iedzīvotāju acīs, tādējādi atvieglojot administratīvi teritoriālās reformas norisi. Un pie reizes, lai iesistu Latvijas Pašvaldību savienībai pirms domstarpību un vienošanās protokola saskaņošanas par nākamā gada budžetu.
Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
No piektdien valdībā apstiprinātā protokollēmuma par 2020.gada valsts budžeta prioritātēm nedēļas laikā izņemts priekšlikums palielināt aizņēmumu limitus pašvaldībām jaunu bērnudārzu būvniecībai.
Sākumskolu bērnu bezmaksas ēdināšana vēsturiski nav bijusi pašvaldību autonomā funkcija un valsts šo funkciju uzņēmās līdz ar Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm, tāpēc tagad valsts bez finansējuma nedrīkst uzspiest pašvaldībām valsts uzņemto funkciju izpildi, uzskata Pierīgas pašvaldību apvienība (PPA).
Latvijas pašvaldību savienība (LPS) atsaukusies 19 pašvaldību vadītāju lūgumam sasaukt ārkārtas domes sēdi saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, informēja LPS pārstāve Gunta Klismeta.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pašlaik gatavo likuma grozījumus, lai arī pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varētu balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī pašvaldības robežās, par CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas pozīciju informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums šodien noraidīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) ierosinājumu paredzēt, ka pašvaldību referendumi varētu tikt rīkoti arī konsultatīvā formā.
Pašvaldības varētu nodrošināt sākumskolas skolēnu ēdināšanu, ja valsts apņemtos finansēt bērnudārzu pedagogu algas, informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Jana Bunkus.
Man šķiet, ka centrālās varas politikas dēļ vārds «pašvaldības» Latvijā mirst. Kāda tur vairs vietējā vara, ja to grasās aizvākt no cilvēkiem desmitiem kilometru tālumā? Kāda tur vairs vietējā vara, ja cilvēkiem tiek liegta iespēja deleģēt šajā varā cilvēkus, kurus viņi pazīst ikdienā un ar kuriem viņi var ikdienā polemizēt par to, kā šie ļaudis veic savus pienākumus? Kas tā par vietējo varu, ja šo cilvēkiem tuvo varas pārstāvju vietā tiek paredzēts tāds pašvaldību apjoms, kad vietējās padomes nebūs nekas vairāk kā no «augšas» regulēti ielikteņu grupējumi. Kā izpaudīsies reāla tautas pārstāvība vietējā varā? To es VARAM un Pūces kunga publiskajās izpausmēs pagaidām nolasīt nespēju.