Iekļaujošajai izglītībai arvien vairāk ienākot parastajās skolās, speciālo izglītības iestāžu skaits sarūk. Patlaban ir atlikusi 51 šāda veida skola (no tām 46 ir internātskolas) ar vairāk nekā 7000 audzēkņu. Pašvaldības uzskata, ka pārmaiņas notiek sasteigti, daudzas parastās skolas nav gatavas uzņemt tik daudz bērnu ar īpašām vajadzībām, turklāt bez pietiekama atbalsta.
No 16.janvāra līdz 21.janvāra pēcpusdienai referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, parakstījušies virs 1137 vēlētāji, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.
Apmēram 18 reģionālās nozīmes ceļu posmi 100 kilometru kopgarumā, kas atrodas Gulbenes novadā, varētu tikt pārkvalificēti un nodoti pašvaldības pārziņā. Kad tas notiks, vēl nav zināms. Taču viennozīmīgi tas nebūšot uzspiests lēmums. Jāpanāk labprātīga vienošanās. Par to sarunā Gulbenē ar turienes vietējo deputātu grupu, kā arī tiekoties ar novada uzņēmējiem domās dalījās akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Piesaucot bezprecedenta situāciju, koalīcija neņēma vērā atbildīgās komisijas viedokli un panāca grozījumu pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā, kas ļautu Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem, izskatīšanu Saeimas sēdē.
Saeimas deputātu vairākums ceturtdien pēc vairākas stundas ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā.
Šodien Rīgas pilī notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē ar balsu vairākumu tika pieņemts lēmums lūgt Saeimu neatbalstīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu un nodot to atpakaļ pilnveidošanai Ministru kabinetam.
Reģionālās politikas pamatnostādņu īstenošanai jaunizveidotajām pašvaldībām no 2021.-2027.gadam būs pieejami 1,88 miljardi eiro, tostarp vismaz miljards Eiropas Savienības fondu investīciju, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā.
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz no jaunā gada 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu izmaksas segs gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) neatbalsta valdības piedāvājumu to budžetiem novirzīt 18,8% no kopbudžeta ieņēmumiem līdzšinējo 19,6% vietā, otrdien LPS valdes sēdē lēma pašvaldību pārstāvji, tomēr LPS vadītājs Gints Kaminskis parakstīs Ministru kabineta un LPS 2020.gada budžeta ietvara vienošanās un domstarpību protokolu.
Viena lapa un vēl drusciņ – tik izvērsts ir ministra Jura Pūces pamatojums 300 miljonu eiro sadalīšanai reģionālajiem autoceļiem. Nav cita izskaidrojuma, kādēļ lemšanu par ceļu naudu no Satiksmes ministrijas pārņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā vien tas, ka Pūce ar šādiem solījumiem mēģinās pirkt reformai nedraudzīgo pašvaldību labvēlību.
Valsts kontrole ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par iespējamiem pārkāpumiem pašvaldību deputātu atlīdzības noteikšanā, teikts Valsts kontroles revīzijā par Latvijas 2018.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.
Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības 2018.gadā 9,34 miljonus eiro izlietojušas neatbilstoši sākotnēji paredzētajam mērķim, revīzijā par 2018.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāju tikšanās puses joprojām nav spējušas vienoties par virkni jautājumu 2020.gada budžetā.
Arvien skaidrāk iezīmējas domstarpības starp valdību un pašvaldībām. Pēc saprātīgas diskusijas pašvaldības alkst ne tikai saistībā ar teritoriālās reformas kartēm, bet arī citiem jautājumiem, kas iezīmēti nākamā gada valsts budžeta projektā. Intervija ar Saldus novada pašvaldības vadītāju Māri Zustu.
Valdošās koalīcijas partiju un politiķu solījumu segšanai valdība izdomājusi nākamajā budžeta gadā atņemt 167,3 miljonus eiro, proti, 80,7 miljonus no visām pašvaldībām kopā un vēl 86,6 miljonus īpaši no Rīgas.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) prasība atsaukt no amata vides un reģionālās aizsardzības (VARAM) ministru Juri Pūci ir visnotaļ pamatota. Taču – manā uztverē šī administratīvi teritoriālā «reforma» (ATR) būtu beidzot jāvērtē krietni plašāk, jāvērtē tās pilnā apjomā, jāvērtē principiāli un profesionāli.
Valsts kontroles veiktā revīzija par lielo infrastruktūras projektu lietderību pašvaldībās tiek izmantota politiskiem mērķiem – lai diskreditētu pašvaldības iedzīvotāju acīs, tādējādi atvieglojot administratīvi teritoriālās reformas norisi. Un pie reizes, lai iesistu Latvijas Pašvaldību savienībai pirms domstarpību un vienošanās protokola saskaņošanas par nākamā gada budžetu.