Apvienojot mazās pašvaldības un koncentrējot izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu pakalpojumus lielākos novados, pašvaldību budžetos varētu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā, secināts Latvijas Bankas pētnieku sagatavotajā diskusiju materiālā "Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?".
Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gala versijā plānotais pašvaldību skaits var nedaudz mainīties, šodien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Ir pamanīts – viens no Attīstībai/Par! Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas vadmotīviem ir Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšana no amata. Tādēļ nepārsteidz, ka, atskaitoties par valdības pirmajās simt dienās paveikto, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce kā vienu no nozīmīgākajiem veikumiem min pašvaldību uzraudzības mehānisma pastiprināšanu.
55 gadījumos pašvaldības savas autonomās funkcijas ir deleģējušas veikt citai vietvarai, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.
Līdz ar jauno pašvaldību karti varētu rosināt apspriest izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadales kārtībā un deputātu skaitā, izriet no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) teiktā intervijā Latvijas Radio.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Gandrīz visas Latvijas lielākās pilsētas vismaz daļai savu iedzīvotāju piešķir atlaides nekustamā īpašuma nodoklim. Vienas pašvaldības šādā veidā atbalsta daudzbērnu ģimenes, citas – rūpējas par senioriem. Dažas pašvaldības atsevišķām iedzīvotāju kategorijām palīdz segt dzīvokļa īres un komunālos maksājumus.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu un vienojās lūgt to steidzamības kārtā Saeimā skatīt jau ceturtdien, 14. martā.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē pašvaldības un valdība turpināja diskusijas par vietvaru tiesībām valsts kasē ņemt aizņēmumus, izstrādājot jaunu iespējamo sadarbības scenāriju, par kuru galējais lēmums varētu tikt pieņemt rīt, 6.martā, valdības ārkārtas sēdē, plkst.13.
Balstoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijas atklājumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudes par dažādām iespējamām nelikumībām vairākās pašvaldībās, tai skaitā arī saistībā ar saņemtajiem ziedojumiem un atalgojuma aprēķinu deputātiem.
Ar pašvaldību reformu valdošās partijas varētu izpildīt solījumu samazināt valsts pārvaldes aparātu vispār un ministriju skaitu jo sevišķi, pat ja īstenībā ministriju skaits tiktu palielināts ar pašvaldību reformu ministriju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kompensācijās par palīdzības sniegšanu bēgļiem trim pašvaldībām kopumā plāno piešķirt 13 336 eiro, liecina Ministru kabineta darba kārtība.
Izglītības reforma paredz, ka no 2021. gada 1. septembra vispārējā vidējā izglītība būs jāapgūst tikai latviski un arī pamatskolā mainīsies valsts valodas proporcijas. Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, pedagogiem plānoti atbalsta pasākumi – gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Daļa vietvaru jau tagad iezīmējušas savu finansējumu šim mērķim.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) deputātu darbu ierobežojošas normas konstatējusi sešu pašvaldību nolikumos, taču četras no tām ir ar mieru pārkāpumus novērst, pastāstīja ministrijas pārstāve Santa Vaļuma.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti otrdien mainīja iepriekš pieņemto lēmumu ļaut pašvaldībām pašām regulēt savu informatīvo izdevumu iznākšanas biežumu, un vienojās paredzēt, ka tos varēs izdot ne biežāk kā reizi mēnesī.
Valdība ir nākusi pretī plūdu skartajām pašvaldībām, izņēmuma kārtā infrastruktūras objektu atjaunošanai piešķirot finansējumu 100% apmērā, šodien Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
No nodokļu izmaiņām vismazāk cietīs Rīga un Pierīga, bet lielākās cietējas būs nabadzīgās pašvaldības, tādu viedokli šodien preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"). Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un valdības vienošanos pašvaldībām garantēt vismaz 19,6% no konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem varot uzskatīt par kompromisu, taču, pēc Lemberga domām, pašvaldībām tomēr vajadzēja cīnīties par lielāku garantēto nodokļu ieņēmumu daļu.