Arvien skaidrāk iezīmējas domstarpības starp valdību un pašvaldībām. Pēc saprātīgas diskusijas pašvaldības alkst ne tikai saistībā ar teritoriālās reformas kartēm, bet arī citiem jautājumiem, kas iezīmēti nākamā gada valsts budžeta projektā. Intervija ar Saldus novada pašvaldības vadītāju Māri Zustu.
- Vai jūs bijāt klāt Pašvaldību savienības organizētajā slēgtajā sēdē, kuras rezultātā tika izteikta neuzticība vides un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem?
- Protams, es piedalījos šajā sēdē. Mēs esam Latvijas Pašvaldību savienības biedri, un piedalīties tās sēdēs ir mans pienākums. Skaidrs, ka pats sēdes nosaukums - slēgtā ārkārtas sēde - norāda uz to, ka pašvaldībām ir lieli iebildumi pret valdības nākotnes plāniem nākamajam gadam, tostarp par teritoriālo reformu, budžetu, skolēnu brīvpusdienām. Es teiktu, ka problēmsituācijas ir samilzušas!
- Kā teritoriālā reforma atsauktos uz Saldus novadu?
- Ministrijas prezentētajā plānā Saldus novads tiek apvienots ar Brocēnu novadu, tādējādi Saldus novads atgriežas vecajās rajona robežās. Tā kā tiek apvienoti tikai divi novadi, tad izmaiņas nav gaidāmas milzīgas, jo arī šobrīd ar Brocēnu novadu labi sadarbojamies. Taču citos novados, kur paredzēts apvienot daudzus mazus novadiņus, rodas daudz sarežģītāka situācija.
- Ko saka Brocēni? Vai ir bijušas savstarpējās sarunas?
- Nē, sarunas nav notikušas. Ministra vizītes laikā Saldū Brocēni ļoti skaļi pauda savu neapmierinātību par iecerēto apvienošanu ar Saldus novadu.
- Vai Saldus novadam arī ir iebildumi?
- Deputātu līmenī neesam šo jautājumu pārsprieduši, jo uzskatām, ka tas ir pāragri. Kad ministrija pieņems gala lēmumu, tad runāsim ar deputātiem un Brocēniem - spriedīsim, kā rīkoties.
Jau pieminētajā sēdē pašvaldību vadītāji diezgan vienprātīgi atzina, ka procesu diktē ministrija, vispār neieklausoties pašvaldību viedokļos un argumentos.
- Kā uz turpmāko dzīvi varētu atsaukties valsts budžeta projekts nākamajam gadam?
- Pats personīgi ar budžeta projektu neesmu iepazinies, taču pieejamā informācija, gan attiecībā uz bērnu brīvpusdienām, gan nodokļa procentuālā sadalījuma maiņa un citi aspekti, liek domāt, ka pašvaldībām klāsies grūti. Kad budžets tiks pieņemts, tad mūsu finansisti saliks ciparus un varēsim spriest precīzāk.
Sarunās ar Finanšu ministriju un citiem valdības pārstāvjiem esmu paudis, ka šāda situācija nav laba. Ir saprotams, ka valstī ir problēmas ar finansēm, ir nodokļu reformas izraisītā ieņēmumu bedre, bet nav nekādas skaidrības un stabilitātes par nākotni. Vēl nav skaidri iezīmēts, kā tiks dalīta un kam pienāksies nākamā ES finanšu plānošanas perioda nauda? Ja mēs šodien mēģinām saplānot nākotni, tad es nevaru atbildīgi pateikt, ka, piemēram, šo mēs darām par pašvaldības naudu, tam mēs gaidām ES līdzfinansējumu, bet trešajai lietai mēs varētu ņemt kredītu. Šobrīd neviena lieta nav zināma - sēžam un gaidām. Ceram, ka valsts budžets tiks pieņemts laikus un, izejot no tā, mēs varēsim domāt par nākamā gada darbiem. Šāda situācija nav ilgtermiņa domāšanas pamatā, tā vienkārši ir iešana uz priekšu gadu no gada. Turklāt šobrīd nav skaidras atbildes pat par teritoriālo reformu, par attīstības programmu sagatavošanu. Ir pārāk daudz nezināmo.
Kopumā mani ļoti uztrauc šīs valdības attieksme pret pašvaldībām. Partiju programmās cilvēkiem ir sasolīti zelta kalni, un kaut kas no solītā ir jāpilda. Es jau pērn prognozēju, ka vai tik finansējumu solījumu izpildei nemeklēs pašvaldībās, atņemot tām naudu. Tagad tieši tas arī notiek. Vai tiešām valdība nesaprot, ka jebkurš valsts iedzīvotājs dzīvo kādā no pašvaldībām. Mani izbrīna teritoriālās reformas īstenošanas procesā piesauktie 300 miljoni eiro ceļu infrastruktūrai - mīļie cilvēki, šobrīd valdība nevar atļauties sākumskolas bērniem brīvpusdienas, bet sola milzu naudu ceļiem.
- Ir acīm redzami, ka jaunā valdība ar pašvaldībām nerēķinās. Ko pašvaldības šajā situācijā var teikt?
- Iepriekš pieminētā sēde un ministra demisijas pieprasījums ir veids, kā izteikt pašvaldību neapmierinātību ar notiekošo. Runājām ne tikai par teritoriālo reformu, bet daudzām citām lietām, un no pašvaldību vadītāju puses valdības virzienā tika vērsta klaja neapmierinātība. Es nesaprotu, vai tiešām līdz ministrijām nenonāk šī informācija? Dialoga starp pašvaldībām un valdību faktiski nav. Es saprotu, ka ne vienmēr ir iespējams atrast kompromisus, taču vismaz kādai saprātīgai diskusijai ir jābūt. Mūs politiskā vēsture nav tik sena, lai mēs neatcerētos, kurp noved politiķu pašpārliecinātība un nerēķināšanās ar citiem.
- Cik lielu slogu pašvaldībai uzliks no valsts puses samazinātā dotācija pirmo līdz ceturto klašu brīvpusdienām?
- Līdz ar to, ka katrā mācību iestādē ēdināšanu ārpakalpojuma veidā sniedz dažādi komersanti, cenas par 1. līdz 4. klašu ēdināšanu atšķīrās, dažviet bija iespējams iekļauties valsts paredzētajos 1,42 eiro, citviet nācās piemaksāt. Saldus pašvaldība līdzfinansē pusdienas maznodrošinātajām ģimenēm un citām speciālajām sociālajām grupām, bet pārējos gadījumos pusdienas līdzfinansē vecāki. Savukārt 5. līdz 9. klašu grupā, kā arī piecus un sešus gadus veciem bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs pašvaldība līdzfinansē ēdināšanu vienu eiro katram bērnam, bet pārējo, izņemot jau pieminētās sociālās grupas, ir jāpiemaksā vecākiem. Turpmāk bērnudārzos, ja to apmeklē divi vienas ģimenes bērni, vecākiem par ēdināšanu būs jāmaksā tikai par vienu bērnu - otram ēdināšanu apmaksās pašvaldība.
- Vai izglītības iestāžu karte novadā šogad ir mainījusies?
- Tāpat kā visā valstī, arī Saldus novads nav izbēdzis no procesa, kura ietvaros lauku teritorijās dzīvojošo skaits samazinās. Līdz ar to bērnus zaudē arī lauku skolas. Pagājušajā gadā atkārtoti pārskatījām skolu tīklu un pieņēmām lēmumu trīs pamatskolas reorganizēt par sākumskolām, bet šā gada septembrī konstatējām, ka vienā no šīm skolām ir palikuši vien septiņi bērni, tāpēc Kursīšu sākumskolu reorganizēsim, pievienojot to Pampāļu sākumskolai.
Prognozējot situāciju, jau vasarā piestrādājām pie sabiedriskā transporta maršrutiem, lai tie kalpotu skolēnu vajadzībām. Savukārt pilsētas skolās bērnu skaits ir stabils.
- Šajā ES plānošanas periodā pašvaldības varēja īstenot projektus degradētās vides revitalizācijai un uzņēmējdarbības attīstībai. Vai Saldus ir šajā programmā?
- Protams, īstenojam ceļu rekonstrukciju projektus, kas atvieglo uzņēmējiem darbību un veicina attīstību. Kā to paredz programma, uzņēmēji, kuri atrodas rekonstruēto ielu posmos, palielina darba vietu skaitu vai veic cita veida investīcijas. Domājam par Druvas lidlauka teritorijas sakārtošanu uzņēmējdarbības vajadzībām, bet tas ir nākamā plānošanas perioda projekts - cerams, ka ES naudu šiem mērķiem paredzēs.
- Vai ir pieprasījums pēc jaunām industriālām teritorijām?
- Jā, pieprasījums ir gana liels. Paskaidrošu, ka jau daudzus gadus Saldū aktīvi strādā Norvēģijas uzņēmēji, un domāju, ka arī citi uzņēmumi izrādītu interesi par ražošanas telpām, ja mēs tās spētu piedāvāt. Varu teikt, ka ražošanas jomā, it īpaši metālapstrādes nozarē, Saldus novadā viss ir kārtībā.
- Visur sūdzas par nepietiekamu kvalificētu darbinieku skaitu. Vai arī šiem uzņēmumiem tā ir problēma?
- Uzņēmēji tam gatavojas - pagājušajā gadā sadarbībā ar Saldus tehnikumu ir izstrādāta metālapstrādes specialitātes mācību programma, kas ilgtermiņā risina kvalificēta darbaspēka problēmu. Līdz ar to metālapstrādes nozarei Saldus novadā ir labas perspektīvas.
- Darbaspēka piesaiste uzmanības lokā ir ļoti daudzās pašvaldībās. Kā to risināt Saldus novadā?
- Droši vien, ka metodes ir dažādas - piesaistot darbaspēku, ir jāņem vērā vairāki aspekti - pirmkārt: uzņēmēja piedāvātais atalgojums, otra lieta ir sadzīves komforts, tajā skaitā veselīga un daudzpusīga dzīves vide, kas Saldū ir labā līmenī, kā arī dzīvojamā fonda pieejamība - ar to gan šeit ir problēma. Mēs ar lielām cerībām gaidījām valsts atbalsta programmu mājokļu būvniecībai, bet tā ir atlikta. Pirms dažām nedēļām Saldū pulcējās Kurzemes uzņēmēji un valdības pārstāvji - arī šajā pasākumā viens no jautājumiem bija dzīvojamā fonda paplašināšana. Diskusijā pārrunājām, kura atbildības pusē ir mājokļu jautājums - uzņēmēju vai pašvaldības. Es domāju, ja to var izdarīt uzņēmēji, tad pašvaldībai šajā procesā nav jāiesaistās. Tajā pašā laikā saprotam, ka uzņēmēji nav gatavi ieguldīt īres namu būvniecībā, apzinoties, ka, izīrējot dzīvokļus, tie atpelnīsies ne ātrāk kā 30 gadu laikā. Tāpēc mājokļu būvniecībai ir nepieciešams valsts atbalsts, ko varētu sniegt uzņēmējiem, jo pašvaldības funkcija nav būvēt mājas. Šobrīd situācija ir bēdīga - mēs pat nevaram paņemt kredītu bērnudārzu renovācijai, kur nu vēl mājokļu būvniecībai. Mums kā pašvaldībai ir jāizvēlas prioritātes.
- Vai attīstās arī lauki?
- Jau izsenis mūsu zemnieki ir bijuši spēcīgi un strādā veiksmīgi. Protams, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību lauksaimniecības nozarē sarūk darba vietu skaits, taču zeme ir apstrādāta un nes peļņu. Esam pastrādājuši, lai sakārtotu pašvaldības lauksaimniecības zemju nomas tirgu - līgumi par smieklīgi zemām cenām tāpat vien vairs netiek pagarināti, tiek rīkotas zemju nomas izsoles, kas dod iespēju arī pašvaldībai gūt ienākumus no zemes nomas. Esam pieņēmuši stratēģisku lēmumu, ka lielos lauksaimniecības zemju gabalus nepārdosim, bet iznomāsim, lai paliek pašvaldības īpašumā, nevis nonāk ārzemnieku rokās. Piebildīšu, ka mūsu īpašumā ir arī mežu platības - strādājam arī pie mežu apsaimniekošanas plāna.
